Starp mežu cirtējiem, siltuma ražotājiem, banku, kravu pārvadātājiem...

Kaut gan eiro un tam piesaistītās vācu markas kursa svārstības pagājušajā gadā ne reizi vien liegušas saņemt plānoto peļņu, kokapstrādes uzņēmums zemnieku saimniecība "Kraujas" savas produkcijas eksportu uzskata par noteicošo noieta veidu.

"Kraujas" ražo dažādu izmēru vienreiz lietojamas paletes, ko eksportē uz Vāciju un Holandi, kā arī pārdod vietējā tirgū. Uzņēmuma direktors Aivars Edelmanis atzīst, ka, eiro kursam pazeminoties, dažbrīd zaudējumi bijuši pat 45 lati par vienu kravu. "Cik kopumā zaudējām? Parēķiniet - mēnesī uz ārzemēm sūtām aptuveni 20 kravu. Nelielam uzņēmumam iznāk ievērojama summa," viņš saka. Tomēr eksports "Kraujām", tāpat kā daudziem citiem līdzīgiem uzņēmumiem, ir vitāls nosacījums, lai vispār varētu pastāvēt un darboties. Konkurence ir spēcīga - līdzās Lietuva, Krievija, Baltkrievija ar saviem salīdzinoši lētajiem resursiem, tāpēc preces noņēmējs var arī cimperlēties, aprēķinot soda naudas un sūtot reklamācijas.

"Jāuzbūvē nojumes un gatavā produkcija jāpasargā no sniega un mitruma," stāsta A. Edelmanis. "Taču ne vienmēr esam vainīgi. Piemēram, gatavās paletes sakrauj tentā, un līdz nonākšanai galapunktā tās slēgtajā telpā, it īpaši vasarā, apsūt, pazilē. Mēs no Vācijas saņemam krāšņas bildes - cik mūsu produkcija briesmīgi izskatās. Kaut gan savu izturību tā nav zaudējusi, un, ņemot vērā tās izmantošanas īpatnības, savam mērķim kalpos labi, nākas samierināties, ka par šādu kravu maksās mazāk."

Tajā pašā laikā vācu uzņēmums bija ieinteresēts no "Kraujām" saņemt vairāk produkcijas, tādēļ šogad nopirktas jaunas iekārtas un ražošana paplašināta aptuveni par trešo daļu. Kokapstrādes cehā Kursīšos nodarbināti 22 strādnieki, darbu tur vada Edmunds Briedis, kuram arī pirms darba "Kraujās" bija palešu ražošanas pieredze.

"Ar Baltijas Tranzītu bankas atbalstu iegādājāmies jaunas iekārtas no mūsu rajona darbgaldu ražotājiem - SIA "Vesto", kā arī divas automašīnas kravas nogādāšanai pircējam. Sadarbojamies ar SIA "DLL Plus" - mēs aizsūtām uz Vāciju savu kravu, savukārt viņi sagādā kravu atpakaļceļam. Mašīnas tiek izmantotas pilnvērtīgāk," "Krauju" īpašnieks labprāt min savus sadarbības partnerus, un veidojas priekšstats par to, cik cieši savā starpā saistīti dažādu nozaru uzņēmumi, kā no viena veiksmes vai neveiksmes atkarīga partneru ikdiena.

Koksni "Kraujas" iepērk no "Saldus mežrūpniecības" un "Silvas", bet atkritumus šķeldo un piegādā "Brocēnu siltumam". A. Edelmanis atturīgi izsakās par savu uzņēmumu atkārtotu piedalīšanos konkursā par kurināmā piegādi Brocēnu šķeldas katlam: pasaulē šķeldas cena ievērojami kāpusi, un vietējā tirgū to pārdot par pašreizējām cenām ir neizdevīgi.

Vai kokapstrādes uzņēmumam, kuram nav pašam savu mežizstrādes platību, jāraizējas par to, ka iespējamais celulozes rūpnīcas projekts var apgrūtināt izejmateriālu - zāģbaļķu - iegādi? A. Edelmanis uzskata, ka nē. Drīzāk jāraizējas par lielākā koksnes pārdevēja - "Saldus mežrūpniecības" - jaunceļamo jaudīgo zāģētavu - ja akciju sabiedrība nopietni ķersies pie lapkoku pārstrādes, "Kraujām", iespējams, būs gūtības ar izejmateriālu iegādi.