Anglijā attīsta veselīgu lauksaimniecību

Man un rajona brīvo zemnieku apvienības vadītājai Inesei Kļaviņai bija izdevība iesaistīties Eiropas Savienības finansētajā pilotprojektā par ilgtspējīgu lauksaimniecību jeb bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu.

Šis projekts orientēts uz lauksaimniecības izglītības sistēmas sakārtošanu Latvijā atbilstoši ES prasībām, ņemot vērā, ka Eiropā arvien pieaug interese par bioloģiski ražotiem produktiem.

Ar vārdiem bioloģiskā lauksaimniecība (ekoloģiskā, organiskā, bioorganiskā, biodinamiskā) saprot saimniekošanu, kurai jānovērš tehnoloģiju iespējamā negatīvā ietekme uz vidi un kuras rezultātā videi vissaudzējošākā veidā iegūst kvalitatīvu produkciju. Minerālais mēslojums, pesticīdi, augšanas stimulatori tiek aizvietoti ar dabiskām organiskām un minerālām vielām, samazinot vides piesārņojumu, uzturot bioloģisko daudzveidību un augsnes ilglaicīgu auglību, lai bērni un mazbērni varētu saimniekot nedegradētā un nepiesārņotā vidē.

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir populāri

Šajā projektā iesaistījušās sešu valstu mācību iestādes un lauksaimnieku organizācijas. No Latvijas - Saldus tehnikums un Saldus rajona zemnieku apvienība. Vēl projektā piedalās Anglija kā šī projekta iesniedzēja Eiropas Savienībā, Holande kā valsts ar visattīstītāko izglītības sistēmu šajā jomā, arī Somija, Ungārija un Portugāle.

Šoreiz - ne par neatrisinātiem jautājumiem, bet par redzēto un dzirdēto seminārā, kas notika Anglijā, Emersona koledžā. Decembrī no Latvijas ziemas ieradāmies zaļojošā Saseksā, 40 kilometru attālumā no Londonas. Pirmajā dienā varējām iepazīt Emersona koledžas tuvumā esošo mazpilsētiņu Forest Row, mazliet līdzīgu Saldum. Vietējie to sauc par ciematu. Starp nelielās pilsētas lieliskajiem veikaliņiem man par lielu pārsteigumu pamanīju uzrakstu - bioloģiskās lauksaimniecības produkti. Ieejot tajā, mani izbrīnīja produktu daudzveidība. Sortimentā - gaļas, piena, graudu produkti, to izstrādājumi, dārzeņi, augļi. Pārsvarā - vietējā ražojuma produkti, bet bija arī pārtikas preces no visas plašās pasaules - tējas, kafija, eļļa, rieksti. Turpat mājīgs stūrītis zāļu tējas nobaudīšanai un vieta konsultācijām par dabas preparātiem un to lietošanu. Dabas līdzekļus turpat uz vietas var arī nopirkt.

Pilsētiņā redzēju vēl pāris nelielus zemnieku veikaliņus, kur pārdod pašražoto gaļu un augkopības produktus. Pārrēķināju pārtikas produktu cenas latos. Iznāk gandrīz tikpat, cik līdzīgām precēm Latvijā, dažiem produkcijas veidiem cenas mazliet augstākas. Pilsētiņā ir tikai divi lieli veikali, pārējo nodrošina vietējie ražotāji. Jā, vietējie te tiek pie teikšanas. Saldū zinu tikai vienu zemnieku veikalu "Lauku veltes". Kur paliek mūsu ražotāji?

Ārstē ar dabas preparātiem un procedūrām

Pastaigājoties pa pilsētiņu, vēlreiz pārsteigumu piedzīvoju, neatrodot aptieku. Saldū tādas ir vairākas. Tur kaut ko aptiekai līdzīgu redzēju ārstu privātprakses vietās, kas sākumā likās kā aptieciņas. Daži plauktiņi ar zāļu pudelītēm. Piedāvā dziedināšanu ar dabiskiem medicīniskiem līdzekļiem, plašu procedūru spektru, sākot no daždažādiem masāžas veidiem, beidzot ar Reiki un Austrumu dziedniecību, relaksējošus mūzikas ierakstus. Viss redzētais liecina, ka Anglijā lielu vērību pievērš tam, kādu pārtiku lieto un kā labāk rūpēties par savu veselību.

Sadzīve norit komūnās

Dzīvojām omulīgā privātā viesnīciņā, kur vienvietīgs numurs diennaktī maksā ap 20 sterliņu mārciņām, divvietīgs - ap 45 mārciņām. Emersona koledža, kur tikām uzņemti, atrodas 20 - 30 minūšu gājiena attālumā no pilsētiņas centra, uzkalniņā. No tā paveras Saseksai raksturīga ainava - pļavas un ganības ar lieliem atsevišķi augošiem lapu kokiem un noteikti - ar mājdzīvniekiem.

Skola iekārtota pilī veca parka vidū. Parks pārsteidza ar ļoti lielām rododendru krūmu audzēm, kas sniedzas pat 4 - 5 metru augstumā, un skaistiem kokiem. Kopš 1962. gada skola ir pieaugušo apmācības centrs, kas darbojas augu gadu. Skolēni te ierodas no visas pasaules un pilnveidojas sev tīkamā nozarē. Darbojas dažādi vizuālās mākslas kursi, pasaku teicēji, leļļu mākslinieki, ir valodu kursi un kopš pērnā gada - arī bioloģiskās lauksaimniecības dienas nodaļas kursi ar pirmajiem 25 klausītājiem no daudzām pasaules valstīm.

Skolā vadošā ir Rūdolfa Šteinerta un Valdorfa ideoloģija. (Valdorfs - brīva, radosa gara ieviesējs izglītībā. Šteinerts bija filozofs, mākslas pazinējs un arī bioloģiskās lauksaimniecības pamatlicējs. Pirmā lekcija par bioloģisko lauksaimniecību tika nolasīta Polijā 1924. gadā, bet pirmā bioloģiskās lauksaimniecības ferma nodibināta Brazīlijā). Ik dienu koledžu apmeklē ap 100 cilvēku, kuri turpat dzīvo ērtās kotedžas tipa mājiņās. Kursos uzņem bez vecuma ierobežojuma, bet ne jaunākus par 18 gadiem.

Visa sadzīve norit kā draudzīgā komūnā, kas īpaši jūtams ēdienreizēs. Tad visi pulcējas kopīgai maltītei. Ēdienreize vienmēr sākas ar korāļa lasījumu vai dziedājumu, tad visi noskaita pateicības lūgšanu par ēdienu, kas galdā. Pēc tam pavārs pastāsta, kas pagatavots pusdienām, piesakās brīvprātīgie palīgi virtuves darbos, un sākas veģetāras pusdienas. Gandrīz visu gatavo no ekoloģiski tīriem produktiem, kas izaudzēti vai nu skolas mācību lauciņos vai iepirkti no vietējiem zemniekiem. Divreiz nedēļā ir gaļas ēdieni - vienreiz - zivs, otrreiz - mājputnu vai mājlopu gaļa. Ēdieni mums likās diezgan īpatnēji, bet garšīgi un neatkārtojās. Šādi ēdieni izmaksā lētāk. Studentiem par kursu apmeklēšanu ir jāmaksā aptuveni 1700 sterliņu mārciņas trijos mēnešos.

Lauksaimniekus skolos četrus gadus

Ar apbrīnu klausījāmies, kā Emersona koledžā tiek kārtoti jautājumi bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Skola ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), un tās valde iegulda lielas organizatoriskas pūles, lai tuvāko divu gadu laikā pilnā apjomā varētu uzsākt biodinamiskās lauksaimniecības apmācību, katru gadu dienas nodaļā plānojot uzņemt 25 audzēkņus. Šim nolūkam no sabiedriskajiem fondiem un ziedotājiem savākts vairāk nekā divi miljoni sterliņu mārciņu no nepieciešamajiem 3,2 miljoniem. Šos līdzekļus paredzēts likt lietā divu gadu laikā. Priekšdarbi jau saplānoti - jaunas dienesta viesnīcas 100 audzēkņiem celtniecība divās kārtās, jauna mācību korpusa būve. Vēl līdzekļi paredzēti tehnikas un mājdzīvnieku iegādei, kā arī audzēkņu stipendijām četriem studiju gadiem, tomēr šīs stipendijas audzēkņi ar laiku skolai atmaksās.

Skola veiksmīgi sadarbojas ar divām tuvākajām zemnieku saimniecībām. Viena specializējusies lopkopībā, otra - augkopībā, dārzeņu audzēšanā un augļkopībā. Saimniecībā ir arī papildu bizness - tītaru audzēšana tradicionālajiem Ziemassvētku cepešiem.

Pilsētiņas apkaimē daudzi zemnieki izvēlējušies bioloģisko lauksaimniecību. Zemnieki paši izdod avīzi, kurā ir informācija par viņu saimniecībā izaudzēto produkciju. Ceturto daļu laikraksta aizņem reklāma. Vienu no saimniecībām bija izdevība apmeklēt. Tur darbojas neliels gaļas pārstrādes cehs, kas apvienots ar veikaliņu. Pie kam tas viss zem viena jumta ar lopu kūti. Mans jautājums, kā šādā situācijā reaģē inspekcijas un veterinārais dienests, saimnieku pārsteidza. Viņš sacīja, ka problēmu nav, bet kārtība jāievēro. Anglijā ir pierasts, ka zemnieka saimniecībā ierodas pircēji un turpat iegādājas šīs saimniecības produkciju.

Latvija stāv uz jauna izglītības sliekšņa

Mūsu projekts paredz, ka trīs gadu laikā Latvijā tiks izstrādāti bioloģiskās lauksaimniecības izglītības plāni un programmas audzēkņu un zemnieku apmācīšanai, sākot no otrā līdz ceturtajam izglītības līmenim. Otrais, pēc Eiropas Savienības standartiem, ir pielīdzināms mācīta strādnieka līmenim, trešo līmeni apguvušais var vadīt savu zemnieksaimniecību, jo ne tikai zina, kas jādara, bet arī - kāpēc jādara. Ceturtais ir lauku uzņēmēja, menedžera līmenis.

Eiropā mācību programmās liela daļa atvēlēta mācību praksēm, bet mācību viela sadalīta moduļos. Pēc katra moduļa pabeigšanas ir ieskaite vai eksāmens. Mūsu pašreizējais izglītības modelis būtiski atšķiras no Eiropas modeļa, un būs grūti atrast kopsaucēju, lai visas ieinteresētās puses būtu apmierinātas.

Gribētos, lai no Latvijas skolu piedāvātajām specialitātēm neizzustu iespēja apgūt lauksaimnieka specialitāti. Tikai pirms dažiem gadiem to vēl varēja apgūt daudzās skolās visā valstī, tajā skaitā Saldus tehnikumā. Pērn lauksaimnieku grupas trešā līmeņa izglītības apguvei nokomplektēja un māca tikai Jāņmuižas arodvidusskolā un Bulduru tehnikumā. Vēl dažās skolās māca otro līmeni. Vai tas nozīmē, ka nespēsim konkurēt ar Eiropas attīstītajām lauksaimniecības valstīm? Visas cerības saistās ar mūsu zemnieku ieinteresētību mācīties, iegūt jaunas zināšanas. Ap to laiku, cerams, arī Latvijā varēsim piedāvāt jaunu, perspektīvu lauksaimniecības izglītības modeli bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Nākamā visu sešu projektā iesaistīto valstu pārstāvju tikšanās notiks Saldus tehnikumā martā. Tiks lemts par izglītības programmas turpmāko attīstību un pilnveidi.