Zemnieku savienība sūta vēstuli Fišleram

Latvijas Zemnieku savienība sagatavojusi vēstuli, kuru nosūtīs Eiropas Savienības Lauksaimniecības, agrārās attīstības un zivsaimniecības komisāram Francam Fišleram.

Tā ir atsauce uz Franca Fišlera runu Berlīnē, izstādes "Zaļā nedēļa" laikā. Zemnieku savienība izsaka savu satraukumu par Fišlera kunga sacīto, ka kandidātvalstu zemniekiem nevar izmaksāt tikpat lielus tiešos maksājumus, kādus saņem Eiropas Savienības pašreizējo dalībvalstu lauksaimnieki. Zemnieku savienība uzsvērusi, ka Latvijas lauksaimniecība pēdējā desmitgadē pārdzīvojusi ļoti lielas pārmaiņas un pastāv, pateicoties saimnieku pašaizliedzīgam un mazatalgotam darbam. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka ik gadu Latvijas lauksaimniecība sevi nodeldē par 300 miljoniem latu, bet subsīdijās saņem tikai aptuveni 20 miljonus latu. ES tiešie maksājumi kaut nedaudz ļautu izlīdzināt šo disproporciju.

Zemnieku savienība arī pauž satraukumu, ka runas par vienoto Eiropas Savienības ekonomisko telpu paliks tikai runu līmenī, ja kandidātvalstu zemnieki tiešajos maksājumos saņems mazāk nekā pašreizējo dalībvalstu lauksaimnieki. Tāda divējāda pieeja tikai veicinās lauksaimnieku noslāņošanos Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka no kandidātvalstīm darba meklējumos uz pašreizējām dalībvalstīm dosies ļoti daudzi Latvijas lauksaimnieki.

Lai gan Fišlers savā runā Berlīnē nav minējis ražošanas kvotas jaunajām kandidātvalstīm, tās noteikti pastāvēs. Zemnieku savienība uzskata, ka, nosakot atšķirīgus tiešos maksājumus, nevienam nav morālu tiesību noteikt ražošanas ierobežojumus pašreizējām kandidātvalstīm.

Latvijas Zemnieku savienība savā vēstulē apliecina, ka ir gatava diskusijām par Latvijas lauksaimniecības attīstību, gatavojoties iestājai un iestājoties Eiropas Savienībā.