"Dūzis RL" nekad nebūs gatavs
Gaiķu pagasta uzņēmums "Dūzis RL" kopš 1993. gada par savu galveno darbu izvēlējies lopu iepirkšanu, kaušanu un gaļas piegādi tirgotājiem Rīgā. Ģimenes bizness reģistrēts uz Baķu dēla Rolanda Lejnieka vārda. Kā uzņēmums veidojies un kas to gaida nākotnē - saruna ar SILVIJU un JURI BAĶIEM un ROLANDU LEJNIEKU.
Saimnieki vispirms rāda fotogrāfijas - pamestu darbnīcas ēku bez elektrības, ūdens, kailu ķieģeļu sienas. Nākamajās redzams, ka telpas tiek remontētas, gādāts aprīkojums, būvēta sēta.
Ražotnei pielāgoja darbnīcu
S.B.: - Par lieljaudas lopkautuves iekārtošanu sākām domāt 90. gadu vidū. Tad lopus aizliedza kaut, kur pagadās, bija vajadzīgas īpašas lopkautuves. Kooperatīvs "Gaiķi" mums pārdeva darbnīcas ēku. Lai gan telpas ir piecus kilometrus tālu no ciemata, tas mūs apmierināja, jo centrā nepieņemami atvērt ražotni, kur trokšņi, smakas. Grūti pat izskaitīt, cik kravu lūžņu, visādas drazas aizvedām prom. Tad vēl nebija norādījumu, kādai kautuvei jābūt, daudz ko vajadzēja darīt pēc pašu saprašanas. Rajonā izveidojās 28 lopkautuves, katra citāda. Tagad palikusi puse no šī skaita.
Visbriesmīgākais sākumā likās remonti. Vajadzēja apmest sienas, grīdas ielikt, ievilkt elektrību, iekārtoties, lai normāli darba apstākļi. Sākumā kautķermeņus cēlām ar trīsi, pirmais lielais pirkums bija telferis, tagad jau ir divi. Pirmā gaļas dzesētava bija pielāgota. Nu esam nopirkuši refrižeratoru "Alka". Esam nolēmuši iegādāties mūsdienīgu stacionāru dzesētavu, jo tāda ļoti vajadzīga.
R.L. : - Varbūt citi domāja, ka tas ir darbs kādam īsam laikam, bet mēs uzskatījām, ka jāiekārtojas uz palikšanu. Tagad jau vairs nav kur atkāpties, jo tik daudz darba un līdzekļu tur ielikts. Kautuvēm prasības kļūst stingrākas, un mums neatliek nekas cits, kā censties tās ieviest. Uzņēmums nav liels, bet nodrošinām iztiku septiņām ģimenēm. Nācies arī dažus atlaist no darba. Kautuvē nevar atļauties dzert. Pat netīšām ar instrumentiem var savainoties. Ja, apstrādājot kautķermeni, cilvēks ir neprecīzs, produkcijas kvalitāte pazeminās. Tomēr neesam ieinteresēti mainīt strādniekus, jo jaunpienācēji atkal jāapmāca un pat jāaudzina.
Gatavojas uzņēmuma atzīšanai
S.B.: - Oktobrī jābūt izpildītiem 173 punktiem, lai lopkautuvi oficiāli atzītu par pārtikas ražošanas uzņēmumu. Mums vēl jāievieš aptuveni 50 dažādas prasības. Jāveic ne mazums tādu pasākumu, kuri prasa lielus finansu līdzekļus.
R.L.: - Katru reizi, kad saņemam jaunas prasības, pirmā reakcija - tas nu ir par traku! Paiet laiks, un sākam domāt, kā tās izpildīt.
S.B.: - Ir jau arī pārspīlējumi. Noteikts, ka 1 - 7 cilvēkiem vajag 2 tualetes, katrām jābūt ar 2 durvīm. Mums ir viena tualete, otrai vietas nav, bet ir duša, lai cilvēki var nomazgāties.
J.B.: - Nopelnīto naudu tērējam kautuves vajadzībām. Vakar saplīsa pusautomāts, tas maksā 270 latu, bet jāpērk jauns, jo bez tā nevar iztikt.
S.B. : - Mums ir arī sava krematorija. Tajā sadedzinām visu, ko nav iespējams realizēt. Nav vērts pārdot kaušanas atlikumus par dažiem santīmiem, jo transporta izmaksas ir daudz lielākas.
J.B.: - Varbūt kādreiz, kad mums būs jaudīga saldētava, varēsim šos atlikumus uzglabāt. Krematorija gan izmaksā dārgi, kurināšanai vajadzīga malka, divreiz gadā iekšpuse jāizoderē ar ugunsdrošiem ķieģeļiem. Bet labāk guļu mierīgi un nav jāuztraucas, kur likt šos pārpalikumus.
Ir savs pastāvīgu klientu loks
J.B.:- No godīgas konkurences nebaidāmies. Bet uztrauc, ka joprojām apkārt braukā lopu uzpircēji, kas neprasa pat veterināro izziņu par lopa veselību. Kad mēs braucam pie tā paša saimnieka citu reizi, mums pārmet, ka pieprasām lopu reģistrēšanu, apzīmēšanu, ka jāaizpilda lopu pārvietošanas deklarācija. Ne jau mums to vajag, to prasa likums, un mēs pildām likumu.
S.B.: - Lopus iepērkam tikai Saldus rajonā. Mums ir savs pastāvīgu klientu loks. Liellopu skaits samazinās, cūku piedāvājums ir pietiekams. Nav taisnība, ka Latvijā cūkgaļu nevar saražot. Mēs jūtam jebkuras svārstības gaļas tirgū. Bija sastrēgumi ar cūkgaļu, cūku kari. Kad Rīgā bija zema cūkgaļas cena, arī mums nācās pazemināt iepirkuma cenu. Bet ko lai dara gaļas lopu audzētājs? Ir periodi, kad par lopiem varam izmaksāt uzreiz, gadās arī kavēšanās.
J.B. : - Nācies arī speciāli pēc naudas uz Rīgu braukt, jo lopu īpašniekam nekavējoties vajag naudu, bet Rīgā tirgotāji ar mums nav norēķinājušies. Lopu audzētājus neinteresē mūsu vai tirgotāju problēmas. Arī patlaban ir grūtības no viena tirgotāja saņemt naudu. Šādos brīžos izmaksājam naudu no savas peļņas. Bet tas nozīmē, ka brīvu līdzekļu bankas kontā nav.
Ekonomē, gudrojot un darot paši
S.B.: - Līdz šim neesam ņēmuši kredītus, man no tiem ir bail. Saldējamo iekārtu pērkam līzingā uz četriem mēnešiem, jo uzreiz tādu maksājumu nevaram atļauties. Līdzīgi bijis ar citiem lielākiem pirkumiem. Ne visu iespējams nopirkt gatavu - vīriem nākas pašiem domāt, kā varētu kaut ko uztaisīt. Biju Bauskā, kur firma piedāvā kautuvēm sliedes. Viens neliels posmiņš maksā 50 latu... Ir prasība ierīkot tādu ūdensvada krānu, ko attaisa bez pieskaršanās ar roku. Tāds izmaksā aptuveni 130 latu. Paši uztaisījām, un tas izmaksāja aptuveni 50 latu. Paši centīsimies izgatavot instrumentu sterilizatoru. Nopirkt var visu, bet par ļoti lielu cenu.
J.B.: - Gribētos, lai kautuve arī no ārpuses izskatās nevis kā vecenīte, bet kā solīda ražotne. Laukumam jābūt no ūdens necaurlaidīga materiāla. Daudz vēl jādara. Mūsu ražotni būvējam tāpat, kā ceļ Rīgu. Kautuve nekad nav gatava. Sākumā pietika tikai ar kaušanas telpu, tagad vajag apstrādes telpu, sliežu ceļu.
S.B.: - Plāni vienmēr lieli. Gribam apsaimniekot arī Mežmaļu kūti, pavasarī pirkt nobarošanai teļus. Pērn tur audzējām vairāk nekā 300 trušus. Bija palicis mēnesis līdz realizācijai, kad sākās tā drausmīgā trušu slimība, lielākā daļa saslima un nobeidzās. Tas bija liels zaudējums. Vaislai truši palika, ir būri, mēģināsim atkal audzēt. Trušu un aitu gaļas tirgū trūkst, tādēļ arī ir laba cena.
J.B.: - Kad pēdējo reizi esam bijuši atvaļinājumā? Kas tas ir - atvaļinājums? Gadās, ka viss ir piegriezies. Tad spriežam, ka jātiek prom - uz jūrmalu, uz zooloģisko dārzu, bet ne ilgāk par dienu.
S.B.: - Prāts tomēr nav mierīgs. Pērn, kad bija tik karsta vasara, visu laiku jāuztraucas, vai saldētava darbojas, vai gaļa nesasmaks. Kad būs jaunā saldētava, radīsies lielāka drošība.
Citi raksti sadaļā: Ekonomika
- Nepriecājas par 12 % PVN likmi 06.12.2024
- Lietu otrreizēja aprite gūst popularitāti 22.11.2024
- Brocēnu cementa rūpnīcā gaidāmas lielas investīcijas 19.11.2024
- Alternatīvas augu aizsardzībā 15.11.2024
- Elektroenerģijas vidējā cena oktobrī palielinājās 12.11.2024
- Brocēnos — pasta pakalpojumi tūrisma informācijas punktā 12.11.2024
- Jādomā par finansējumu bērnu nometnēm 05.11.2024
- Kāda starpība, kur dētas olas? 29.10.2024
- Labāko pieredzi ievieš savā saimniecībā 25.10.2024
- Lauka dienā — rutkos un sinepēs 22.10.2024
- Norāda uz medus importa kaitniecību nozarei 15.10.2024
- Saldus katlumājas kurina privāts uzņēmums 08.10.2024
- Priecīgs produkts suņiem un cilvēkiem 03.10.2024 15:02
- Pupas šķiro elektroniska Pelnrušķīte 01.10.2024
- Saldus senais iekšpagalms pārdzimst 20.09.2024
- Olu ražotāji grib zināt tirgotāju ieceres 20.09.2024
- Ugunskristības Kuldīgā — veiksmīgas 17.09.2024
- Slimo rapsis un kukurūza 17.09.2024
- Likvidēs Lauksaimniecības datu centru 17.09.2024
- Lai sapņu darbs nepaliek tikai sapnī 10.09.2024
- Sēj ziemas kviešus 06.09.2024
- Kartupeļu birums šogad skaists 03.09.2024
- Papildina lauksaimnieku zināšanas 27.08.2024
- Gādās par drošību uz ceļiem Zviedrijā. Varbūt nākotnē — arī Latvijā? 20.08.2024
- Spāre ar saulrieta šovu 02.08.2024
- Palēnām atsākas kulšana 02.08.2024
- Saldus Druvā trīs vērtības — zeme, cilvēki un piens 26.07.2024
- Aprikoze manā dārzā 19.07.2024
- Kolekcionē retumus un lolo senču mantojumu 16.07.2024
- Graudu cena joprojām iedzinējos, salīdzinot ar ražošanas izmaksām 16.07.2024