Ko jaunu var izdomāt Ezerē? Nodibināt jauniešu klubu

Ar bērnu šampanieti, kliņģeri un ballīti pagājušonedēļ tika atklāts Ezeres vidusskolas mācību firmas "Canes" jauniešu klubs "Veeņņ".

Tā veidotāji un saimnieki ir četri vidusskolēni - Liene Boiko, Zane Oliņa, Gvido Antanavičs un Gaidis Osis. Klubs atrodas bijušās šautuves telpās, tādēļ jaunieši neļaunojas, ja to arī turpmāk dēvēs par "šautuvi", jo šāds apzīmējums zināms vairākām ezernieku paaudzēm.

Vecās ēkas pagrabā sāk iekārtot divas telpas. Pie ieejas durvīm uzmanību pievērš uzraksts, kas, telpā ieejot, aicina pieliekties un saudzēt galvu. Zālītē patlaban nolikts novusa galds, var spēlēt galda tenisu, mest šautriņas, bet līdzās esošā mazākā telpa līdzinās dzīvojamai istabai.

Atpūtai un klašu pasākumiem

"Nākam atpūsties," - saka kluba īpašnieki. "Līdz šim Ezerē nebija vietas, kur jauniešiem pulcēties un kopā pavadīt laiku. Taču to gribas. Mūsu klubā var gan sportiski un aktīvi atpūsties, gan arī pēc stundām izmācīties. Ja grib, atnācējs var lasīt grāmatu, šķirstīt žurnālu vai nedarīt neko - klausīties mūziku un skatīties, ko dara citi."

Šautuvē organizēs arī izklaides pasākumus. Pirmā būšot Valentīndienas ballīte. Ja skolas biedri vēlēsies, varēs rīkot klases vakarus. Šajā ziņā klubs tāds kā konkurents skolai, tāpēc daži cilvēki par to neesot apmierināti.

Lai nu kā, no iesāktā te neatteiksies. Kaut dokumentāli firmas prezidents ir Gaidis, visi četri domubiedri ir līdztiesīgi ne tikai akciju ziņā. "Visu izlemjam kopīgi. Ja gadās strīdi par to, kā darīt, cenšamies rast kompromisu," - saka Liene.

Pieaugušie atbalstītāji un "uzraugi" ir biznesa skolotāja Vivita Pāvelskopa un direktore Ināra Riežniece.

Tikai ar neatlaidību

Ezeres vidusskolā mācību firmu pieredze nav jauna. Pirms vairākiem gadiem, kad skolā vēl strādāja uzņēmīgais skolotājs Andris Ceļapīters, vidusskolēni iekārtoja gan kafejnīcu, gan trenažieru zāli. Tāpēc bija piemērs, kādā veidā iespējams rosīties arī tagad un panākt to, ko grib.

"Pirms mūsu firmu reģistrēja Izglītības un zinātnes ministrijā, bija ne mazums klapatu," - atzīst Gvido. "Biznesa plāns bija nieks, salīdzinot ar visu pārējo dokumentāciju. Grūtākais bija statūtu veidošana. Visam jābūt tā, lai nekur nevar "piesieties", katrs solis bija jāparedz, ieskaitot uzņēmuma likvidāciju."

Viss ir izdevies, un tagad jaunieši var pamācīt citus: "Galvenais ir apņēmība. Nedrīkst iesākto pamest pusratā, nedrīkst atmest ar roku arī tad, kad pieaugušie pirmoreiz palīdzību atsaka. Jāiet un jāprasa tik ilgi, kamēr uzmācība apnīk, un viņi piekrīt."

Neatlaidība četrotnei palīdzēja arī telpu sakārtošanā. Šautuve bijusi briesmīgā izskatā, gatavais grausts. Mazā telpa remontēta vairākos piegājienos. Palīdzējuši arī labi cilvēki. "Mēbeles sanesām no mājām, elektrību ievilka Gaida opis, krāsni salaboja viens draugs. Tagad ir liels prieks, ka viss izdarīts pašu rokām, nevis saņemts jau gatavs," - smaida Zane un piebilst, ka tas gan tikai vēl pats sākums, ka darāmā vēl daudz. Uz jauniešu pleciem ir arī saimnieciskas rūpes - jāsagādā malka, jāiekur krāsns, pēc pasākumiem jāiztīra telpas.

Viens no nākotnes uzdevumiem - salabot kamīnu lielajā telpā, lai ballītēs būtu mājīgi. Vēl te domā piedāvāt vadīt vakarus - ja gadījumā kāda klase savā pasākumā nezina, ko iesākt, un tikai sēž un ēd.

Bez alkohola un cigaretēm

Klubs bez kaitīgiem ieradumiem - man atsmej, kad vaicāju, vai apmeklētāji te nevēlēsies lietot alkoholu un piesmēķēt. "Nekā tāda te nebūs, tāpat arī nebūs narkotiku. Tas ir aizliegts, un līdz šim nācēji mūsu prasības ir respektējuši. Mēs esam atbildīgi par to, kas te notiek," - saka Gvido.

Protams, kluba saimnieki nevar atbildēt par to, kas notiek aiz līdzās esoša šķūnīša, bet klubā ar savu uzvedību viņi paši ir paraugs apmeklētājiem. "Ja es sēdēšu un pīpēšu, man nebūs tiesību to aizliegt citiem. Ja es to nedaru, nedarīs arī pārējie," - pārliecināta Liene.