Šarolē govis Sārcenē jūtas teicami

"Kur tad ir tie baltie buļļi?" neviļus izsprūk, Šķēdes pagasta "Treidu" saimniecības ziemīgajās ganībās acīm meklējot baltos Šarolē šķirnes lopus. "Ne jau jūs vien kļūdāties, tā visi," atsmej saimnieks IMANTS OZOLS.

Par apetītes trūkumu nesūdzas

Visā divus desmitus lopu lielajā ganāmpulkā bullis patiesībā ir tikai viens, un ar tā pakalpojumiem pilnīgi pietiek. Baltiem nenokusuša sniega ielāpiem klāto ganību vidū saimnieks rāda uz kādu nelielu ēciņu - bez logu, bez durvju. Pie tās nelielā aplokā tad arī būšot ir tie baltie buļļi. To biezajā vilnā ziemeļa vējš nemaz nevar iespraukties, un laikam būtu aplam vaicāt, vai lopiem nav auksti. Tie jūtas un izskatās teicami, kārām mutēm notiesādami priekšā nolikto sienu. Ja zeme būtu stingrāk sasalusi, lopus noteikt palaistu plašākā platībā, bet atkušņa dēļ nevar - izmīdīs ganības.

Pajumti lopi uzmeklējot ne tik daudz aukstuma vai vēja dēļ, bet pārmaiņas pēc (saimnieks smejas: kad ganībās tiem kļuvis garlaicīgi). Zina, ka turpat atradīs sienu. Par apetītes trūkumu šie lopi nesūdzas. Puteņa laikā bijis dīvains skats. Visas govis stāvējušas aizsnigušām, cieši aizvērtām acīm, bet žokļi kustējuši bez apstājas. Vai tad siens tādam gaļas lopam nav pārāk liesa barība? Imants Ozols saka: neesot vis. Grūsnajām Šarolē govīm pirms atnešanās būtu jāievēro diēta, lai nav grūtas dzemdības, bet šajā ganāmpulkā tās esot pat pārāk labi paēdušas.

Ganībās lopi uzturas augu gadu, bet daži aplam uzskata: šīs govis savvaļā nobarojas pašas, saimniekam tikai atliek lopus pārdot un skaitīt peļņu. Tā nu gluži nav. Imants Ozols stāsta, ka par ganībām ir jārūpējas, jo vajag daudz zāles, un tādēļ zelmenim jābūt labam. Lopus nelaiž klaiņot visās 40 hektāru ganībās, bet platību sadala aptuveni 10 hektāru lielos gabalos. Kad viena porcija noganīta, ar elektrisko ganu norobežo nākamo.

"Lielie lopi respektē tādu aploku, bet mazajiem teļiem - nekādas bijāšanas. Tikai mazliet saraujas un izlien savā vaļā. Lielās, kaut vai redzot kādu drāti zemē, baidās kāpt pāri." "Treidās" nepaļaujas tikai uz ganību zāli. Nu jau krietnu laiku ganīšanai izmanto arī galegas sējumus. Pērn ievākta šīs kultūras sēkla, un šogad ganības atkal tiks atjaunotas.

"Galega grūti ieaug, toties ir labas ganības vismaz 15 gadus. Priekšrocība tā, ka tās pavasarī salīdzinoši agri ir izmantojamas. Maija beigās galega ir jau 70 centimetrus gara, var laist ganīties, kamēr citur zāle tikai tā īsti sāk augt."

Sākumā lopi ne visai gribējuši galegu ēst, un kā tu, cilvēk, tām iestāstīsi, ka galegā ir ļoti augsts proteīna saturs? Neliks aiz auss. Bet aizdomas pamazām pārgāja, un govis sāka ēst labi arī neierastu zelmeni. Kad otrreiz, rudenī, lopi ielaisti galegas laukā, nekādu kavēkļu vairs nebija. Vaicāts par šīs šķirnes priekšrocībām, saimnieks saka: Šarolē govis samierinās arī ar pieticīgu barību, tās labi izmanto mazumiņu.

"Pamēģiniet melnraibo vai Latvijas brūno ēdināt ar sienu vien - tās ne tikai dos maz piena, bet novājēs."

Daiļās francūzietes iekāro daudzi

Pagājuši vairāki gadi, kopš "Treidās" audzē šīs gaļas šķirnes lopus. Sākumā Vācijā iepirka 10 tīršķirnes telītes. It kā jau, šo skaitli ņemot vērā, liekas, ka izaugsme nav tik liela, bet gaļas lopus te audzē ne jau tikai skaistumam. Saimnieks stāsta, ka tie ir galvenais ienākumu avots. Lopus pārdod gan gaļā (nu jau par šādiem tīršķirnes gaļas lopiem ir augstāka cena nekā par pārējiem), gan teļus - citiem saimniekiem kā gaļas lopu ganāmpulka nākamo pamatu. Pa kādai slimīgākai vai traumētai govij nācies arī izbrāķēt.

Ar telīšu pārdošanu gan "Treidu" saimnieki īpaši neaizraujas, lai gan interese par daiļajām, druknajām francūzietēm esot liela. Vispirms jāizaudzē savām vajadzībām pietiekams ganāmpulka papildinājums, un tad arī var plānot telīšu audzēšanu pārdošanai citiem saimniekiem.

Nepieciešams liels sākumkapitāls

Tuvākie radinieki "Treidu" lopiem ir Vānē, kur arī kāds saimnieks sācis veidot Šarolē lopu ganāmpulku. No Ozoliem viņš nopircis jau divus buļļus.

"Tāpat kā man, arī viņam jātiek pāri sākuma grūtībām. Maz naudas, ganāmpulks vēl nedod nekādu ienākumu, bet tā veidošanai vajadzīgs liels sākuma kapitāls. Nevaru žēloties, ka ar Šarolē lopiem neko nepelnu. Ik pa laikam kādu vaislas bullēnu pārdodu, un tā ir diezgan pieklājīga nauda, ko var nopelnīt."

Patlaban "Treidās" ir četras govis, vēl četras ir jaunās govis, telēni. Ja varētu pārdot visus jaunuļus citiem lopu audzētājiem, nopelnītu krietnu naudu, bet jādomā arī par nākotni. Vecākajām govīm ir jau seši gadi, un ik pa laikam kādai rodas sarežģījumi. Vajadzīgas vietā jaunas. Saimnieks domā, ka lopu skaits varētu būt lielāks nekā patlaban. Speciālisti apgalvo, ka šīs šķirnes govis var audzēt pat līdz 12 - 15 gadu vecumam un iegūt krietnu skaitu teļu, kas arī ir saimniecības lielākais kapitāls.

Šobrīd ļoti svarīgs ir valsts atbalsts tīršķirnes gaļas lopu audzētājiem - ir subsīdijas par atnesušos govi un par realizētiem lopiem. Šāds finansiāls atbalsts ganāmpuka tapšanas laikā esot ne tikai noderīgs, bet pat būtiski nozīmīgs.

Atšķirībā no parastiem govslopiem, no kuriem iegūst divas ražas - pienu un gaļu - "Treidās" audzē tikai gaļu, jo Šarolē govju pienu patērē teliņi, palikdami pie mātēm pat līdz 10 mēnešiem.

"Dažreiz esmu mēģinājis kaut ko izslaukt arī no šīm govīm. Kur nu! Nekā neesmu dabūjis, jo vienmēr teļš bijis pirms manis un pienu no tesmeņa izpumpējis."

Mēģināts saprecināt Latvijas brūno govi ar Šarolē bulli. Eksperiments apstiprinājis, ka šādos gadījumos pēcnācēji pārmanto vislabākās vecāku īpašības - krustojuma telēni ir ātraudzīgāki. Daži lopu audzētāji turpina krustošanu ar Šarolē bulli pat līdz trešajai paaudzei, kad pēcnācēji vairs ne ar ko neatšķiras no tīršķirnes gaļas lopiem.

Imants Ozols saka: visu laiku jāturpina mācīties, un ne tikai par lopu audzēšanu vai selekciju. Viņš Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē, studē lauksaimniecības uzņēmējdarbības 4. kursā, un esot apguvis daudz noderīga.