Pārtiku pārbaudīs no fermas līdz veikala plauktam

Jauns gads sācies ar pārmaiņām lauksaimnieku dzīvē. Dzīvnieku īpašniekus visvairāk interesē šogad veicamie izmeklējumi.

Dzīvnieku infekcijas slimību valsts obligātās uzraudzības 2002. gada rīcības plāns izniegts visiem rajona pilnvarotajiem un privāti praktizējošiem veterinārajiem speciālistiem. Ar to var iepazīties arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldē, Lielā ielā 24.

Vairākus pasākumus finansēs valsts

Programmā noteikti izmeklējumi govīm, vaislas buļļiem un govīm, izmeklējumu periodiskums un apmaksas kārtība saimniecībās, kas realizē nepasterizētu pienu, vaislas kuiļiem, sivēnmātēm un remontcūkām, zirgiem, aitām, vaislas teķiem, kazām, vaislas āžiem, kazām saimniecībās, kuras realizē nepasterizētu pienu, putniem, zivīm un vēžiem akvakultūru audzētavās, kā arī bitēm. Papildus prasības dzīvnieku izmeklēšanā būs ganāmpulkiem, kuru īpašnieki vēlēsies realizēt dzīvniekus atražošanai - pārdot tos audzēšanai citā ganāmpulkā. Šogad jaunums, ka visu sugu abortējušiem dzīvniekiem pēc veterinārārsta norādījuma diagnozes noskaidrošanai par valsts budžeta līdzekļiem laboratorijā būs iespējams veikt patoloģisko izmeklēšanu.

Šogad visi suņi un kaķi jāvakcinē pret trakumsērgu neatkarīgi, vai iepriekšējās vakcinācijas termiņš ir beidzies vai vēl nē. Cūkas jāvakcinē pret Tešenas slimību (skartajās novietnēs). Šogad par valsts līdzekļiem turpināsies dzīvnieku piespiedu vakcinācija trakumsērgas skartajos un iespējami skartajos punktos.

Turpināsies valsts apmaksāti izmeklējumi A ( sevišķi bīstamo) un B grupas infekcijas slimību epizootiskā fona noteikšanai. Šajā sarakstā ir 17 slimības, tajā skaitā govju sūkļveida encefalopātija. Ir spēkā rīkojums uz šo slimību izmeklēt visus liellopus, kuri vecāki par 24 mēnešiem un ir nokauti piespiedu kārtā ar nervu darbības traucējumiem vai nobeigušies. Tā kā kautķermeņus drīkstēs realizēt tikai pēc laboratorijas atzinuma saņemšanas, būs noteiktas kautuves, kurās šādus dzīvniekus drīkstēs kaut.

Kontrolēs ES un Latvijas inspektori

Kopš pērnā gada 1. decembra Saldus pārvaldē strādā divi dzīvnieku veselības un labturības inspektori. Viņu pienākums - apsekot dzīvnieku novietnes un pārbaudīt, kā tiek ievēroti dzīvnieku reģistrācijas un individuālās apzīmēšanas noteikumi, piena aprites noteikumi un vai veikti obligātie dzīvnieku izmeklējumi uz infekcijas slimībām. Apsekojot fermas, kontrolēs produkcijas iegūšanas un uzglabāšanas higiēnu, zāļu vielu un aizliegto zāļu vielu izbarošanu, injicēšanu un uzglabāšanu. Inspektoru pienākums ir arī sūdzību pārbaude un lēmumu pieņemšana gadījumos, kad notiek dzīvnieku spīdzināšana, nežēlīga izturēšanās un citi "Dzīvnieku aizsardzības likuma " pārkāpumi. Kontrolēs arī dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu prasību ievērošanu.

Februāra beigās Latvijā ieradīsies ES inspektori, lai pārliecinātos, kā notiek dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrāde un utilizācija. Šī ir vissmagākā un vismazāk risinātākā problēma lauksaimniecībā. Lai novērstu iespēju, ka vidē vai produktīvo dzīvnieku barībā nonāk ar bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām (piemēram, transmisīvo sūkļveida encefalopātiju) iespējami slimu dzīvnieku atkritumi, katrā fermā tiks prasīta uzskaite par pašpatēriņam kauto dzīvnieku atkritumu, nobeigušos dzīvnieku līķu likvidāciju. Pārkāpums būs, ja īpašnieks nebūs ziņojis veterinārārstam par kritušajiem dzīvniekiem, jo valsts uzraudzības programmā paredzēts pārbaudīt visus liellopus, aitas un kazas uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām, ja dzīvnieki vecāki par 24 mēnešiem. Īpašniekiem par šo pārbaudi nebūs jāmaksā.

Veidos vienotu datu bāzi

Šogad visu rajonu pārvaldēs ir Valsts ciltsdarba datu informācijas centra ganāmpulku reģistra programma, kurā var atrast informāciju par jebkuru dzīvnieku jebkurā Latvijas rajonā gan pēc īpašnieka adreses, vārda, ganāmpulka reģistra numura, dzīvnieka numura, sugas un daudziem citiem rādītājiem. Datu bāzē tiek reģistrētas visas izmaiņas, kas notiek ganāmpulkā. Šī programma inspektoriem ļoti atvieglos darbu. Tuvākajā nākotnē ir paredzēts pieslēgt pārvalžu datoru tīklam veterināro laboratoriju programmu. Tas ļaus jebkurā brīdī uzzināt visu informāciju par jebkurā ganāmpulkā veiktajiem dzīvnieku izmeklējumiem uz infekcijas slimībām.

1. janvārī stājās spēkā Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi. Tagad visiem piena ieguves uzņēmumiem (fermām), kurās ir vairāk par 7 govīm vai kuru ražoto pienu izmanto produkcijas ražošanai eksportam (neatkarīgi no govju skaita), jāatbilst šo noteikumu prasībām. Pārvaldē patlaban tiek apkopota no piena pārstrādes uzņēmumiem saņemtā informācija par mūsu rajona piena piegādātājiem. Jau tuvākajā laikā inspektori sāks apsekot vispirms tās fermas, no kuru ražotā piena gatavo eksporta produkciju, pēc tam tās, kurās ir vairāk par 7 govīm. Visbeidzot iespēju robežās - visas pārējās, līdz pat vienas govs saimniecībai.

Pagājušā gada nogalē Eiropas Savienības inspektori apmeklēja fermas Jelgavas rajonā. Arī jebkurš mūsu rajona piena ražotājs, no kura piena ražo eksporta produkciju, var sagaidīt šādu komisiju ierodamies savā fermā. Arvien samazinās iespējas pārdot pienu no neatbilstošām fermām, nereģistrētiem, neizmeklētiem dzīvniekiem. Princips ir viens - jābūt iespējām izsekot jebkuras veikalā nopērkamas piena pakas vai desas gabala tapšanai līdz pat fermai un konkrētā dzīvnieka dzimšanai.

Dzīvnieka dokumenti būs līdzvērtīgi cilvēka pasei

Ļoti liela nozīme tiks pievērsta dokumentācijai saimniecībās - gan dzīvnieku reģistrācijas dokumentiem, gan dzīvnieku veselības laboratorisko izmeklējumu, barības, dzeramā ūdens izmeklējumu rezultātiem, veterinārārsta veikto manipulāciju un lietoto medikamentu uzskaitei, iepirktās barības pavadzīmēm un lietošanas pamācībām, personāla veselību apliecinošiem dokumentiem, ar mastītiem slimo govju uzskaitei, nederīgā piena izlietošanas u.c. dokumentiem.

Tēlaini izsakoties, katra dzīvnieku īpašnieka mājās blakus kalendāram jāatrodas veterinārmedicīnas likumam, lai pirms iemigšanas dzīvnieka īpašnieks atkārtotu savus pienākumus un tiesības. Tādā pat vērtē kā savu pasi nāksies turēt govju pases, suņu un kaķu vakcinācijas apliecības un neapvainoties uz veterinārārstiem un inspektoriem, ja viņi prasa labākus cūku vai teļu turēšanas apstākļus. Piesiets vai iesprostots dzīvnieks ir pilnīgi atkarīgs no cilvēka.

Ir gandarījums par labo sadarbību un savstarpējo sapratni, kas nu jau vairāku gadu garumā mums ir izveidojusies ar Valsts meža dienestu, rajona pagastu padomēm, Liepājas Vides veselības centru, Liepājas reģionālās vides pārvaldes Saldus nodaļu, uzņēmumu un saimniecību vadītājiem un speciālistiem. Veicot valsts veterināro uzraudzību, mūsu inspektoriem reti nākas sastapt dzīvnieku īpašnieku agresivitāti un klaju nevēlēšanos ievērot noteikumus. Tad nākas izmantot Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ar kopīgiem spēkiem, ar atsaucību un savstarpējo sapratni sadarbojoties, centīsimies arī šogad jūs pasargāt no cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgām bīstamām infekcijas slimībām. Ēdīsim paši un novēlēsim citiem lietot uzturā tikai pārbaudītu un nekaitīgu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.