Pārlūko labības sēklu krājumus

Līdz sējai vēl pāris mēnešu, un saimnieki pārlūko, kā graudi glabājušies, vai pietiks pašiem un varēs pārdot citiem. Citi nobažījušies, vai varēs iegādāties sēklu, jo pašiem pērnruden lietavās labība sagūla zemē.

Rajonā ir 115 sēklaudzēšanas saimniecību, un, salīdzinājumā ar citiem rajoniem, tas ir ļoti daudz. Aizvadītajā nedēļā kopā ar sēklu kontroles departamenta Saldus daļas vadītāju Elmāru Tunēnu braucām pie vairākiem sēklaudzētājiem. Kamēr analīzēm tika ņemti graudu paraugi, saimnieki stāstīja, kā veikusies ražas pārdošana un ko iecerējuši padarīt šogad.

Labu sēklu pieprasa maz

Jaunauces pagasta zemnieksaimniecības "Bebri" īpašnieks OSVALDS ŠIMKUS apstrādā 140 hektārus zemes. Viņš ir viens no nedaudziem pagasta sēklaudzētājiem, tomēr uzskata, ka ar šādu specializāciju nopelnīt nevar.

"Nav pieprasījuma pēc sertificētas sēklas, lai gan subsīdija par sējumu hektāru ir 15 latu. Daudziem nemaz subsīdija neinteresē. Iesēj kaut kādu sēklu un tāpat dabū par hektāru septiņarpus latus. Mūsu pagastā ir tikai daži saimnieki, kuri graudus audzē vairāk nekā 15 hektāros un varētu saņemt hektārsubsīdijas. Pārējie ir sīksaimnieki, un tiem sertificēta laba sēkla nemaz nav vajadzīga. Pērn sagatavoju pārdošanai kviešu sēklu, un gandrīz visa joprojām ir tepat klēts bunkuros. Vienīgi ‘Bussard\' šķirnes 600 kilogramus sēklas nopirka viens zemnieks. Citus gadus vēl kāds atbrauca no Rubas, nopirka divus vai trīs maisus sēklas. Tas ir pārāk maz.

Sēklu gatavošana, lai pārdotu to citiem, ir tukša loze. Tādēļ faktiski tikai man pašam svarīgi sagatavot un iesēt labu sēklu, ne tik daudz rēķināties, ka daļu pirks citi. Lai vispār uzsāktu sēklaudzēšanu, man vispirms pašam jānopērk laba sēkla, kas maksā apmēram 170 latus par tonnu. Kad izaudzēts, jāpierēķina izdevumi lauku aprobācijai, graudu divreizējai tīrīšanai, kaltēšanai, analīzēm, kodināšanai."

Pērnais gads bija neveiksmīgs. Daži hektāri graudaugu palika uz lauka - labībai izauga cauri nezāle. Pērn ražu par aptuveni 5 tūkstošiem latu saimnieks nodevis Rīgas firmai "Meta", tā līgumā solījusi samaksāt divos mēnešos. Vēl tagad no naudas ne vēsts. Decembra beigās avīzē varēja izlasīt, ka firma ir maksātnespējīga. Izrādās, tai arī nekādas mantas nav.

"Mans viena gada darbs vējā," saka apkrāptais saimnieks. Daļu ražas atdevis firmai Stendē, arī no turienes vēl nav sagaidīti aptuveni trīs tūkstoši latu. Ar tādu bēdīgu bilanci jāsagaida jaunais darba cēliens.

No dāņa zemi nenomās

Nīgrandes pagasta "Griezes grauds" gadu gadiem piedāvājis citiem labi sagatavotu graudaugu sēklu, bet nu vadītāja AIJA PUTNIŅA saka: par to pāragri runāt, pirms laboratorijā nav pārbaudīts, kāda vasaras miežu kvalitāte. Vispirms jādomā par savām vajadzībām, un, ja pēc tam kas atliks pārdošanai, izlīdzēs arī citiem. Valsts intervencē realizēta daļa pārtikas graudu. Miežus ar pazeminātu dīdzību samērā labi izdevās pārdot Dobeles dzirnavniekam. Lopbarības kviešus maļ kopā ar auzām un miežiem miltos un pārdod Kurzemes lopkopjiem. Esot iecerēts iegādāties graudu placinātāju, tad lopbarības sortimentu varēs paplašināt. "Griezes grauds" labību pārdot nesteidzas. Līdz nākamajai ražai vēl jāiztiek un arī jāpabeidz norēķini par jauno kalti.

"No rudens nevedām pārdot nevienu graudu, jo finansiāli iztikt varējām. Cenšamies kārtot darījumus bez starpniekiem. Lielākiem saimniekiem ražas realizācijā būtu jāapvienojas."

Aijai Putniņai dusmas, ka mūsu zemniekus Eiropā uzskata par mucā augušiem muļķīšiem. "Mūsu zemnieks ir gudrs, daudzpusīgs un strādīgs. Spēcīgākie pērk jaunu tehniku. Mēs gatavosim projektu jauna traktora un atbilstošu agregātu iegādei, piesaistot SAPARD līdzekļus. Citādi attīstība nav iespējama. Ir grūti, bet nedrīkstam padoties un kļūt par kalpiem paši savā zemē.

Man kremt: kā var atļaut pārdot zemi ārzemniekiem, ja vietējie naudas trūkuma dēļ nespēj zemi iegādāties. Mēs labību sējam arī Nīkrāces pagastā, kur pamīšus ir mūsu un kāda dāņa lauki. Dāņi nedara neko, viņa valdība par šo samaksā subsīdiju, - ja man ir patiesa informācija - pārsimts latus par katru hektāru. Un tad vēl viņa pārstāvis atļaujas man piedāvāt šīs zemes nomu... Vai tā nav nekaunība? Principa pēc atteicos. Vai tad latvietis to zemi nenopirktu, ja viņam kāds maksātu tādu pašu subsīdiju vai vismaz laikā samaksātu par visu to, ko zemnieks saražojis un atdevis pārstrādātājam?"

Zaudēja padsmit tūkstošus latu

Zaņas pagasta "Rubuļu" saimnieku SERGEJU VIRTU sastopam kādreizējās lielfermas "Priedes" vienā no lielajām kūtīm, kur iekārtota ērta graudu glabātava. Tās kopējā ietilpība ir 1600 tonnas. Tik liela raža līdz šim gan "Rubuļos" nav iegūta, labākajā gadā izdevies iekult 1000 tonnas. Saimnieks priecājas par miežu ‘Ansis\' sēklu. Šo šķirni viņš pats pērn iegādājās no Stendes selekcijas stacijas, nu tā pavairota. Ja kvalitātes rādītāji būs labi, daļu no 13 tonnām piepildītā apcirkņa viņš varētu pārdod citiem. Vēl atbērta un citiem tiks piedāvāta ‘Abavas\' šķirnes miežu sēkla. Šos graudus izdevās nokult sausā laikā, tādēļ dīdzībai un citiem kvalitātes rādītājiem vajadzētu būt labiem.

Patlaban glabātavā vēl ir 300 tonnu graudu - lopbarībai pašu saimniecības vajadzībām un sēklai. Līdz ar cūkkopības paplašināšanu savā saimniecībā Sergejs Virts plāno, ka lopbarībai vien gadā nepieciešams izaudzēt vismaz pustūkstoti tonnu graudu.

"Tie saimnieki, kuri jau diezgan nopietni izvērsuši lopkopību, grib no manis pirkt lopbarības graudus, bet šogad lielāku daudzumu pārdot nevaru - vajag pašam. Lopbarību savām cūkām sagatavoju uz vietas. Tepat ir dzirnavas ar barības jaucēju. Tas man ir liels ietaupījums."

Pērn ar visu trako rudeni no hektāra nokūla 5 tonnas miežu. Tomēr nenovākti palika 30 hektāri kviešu. Laukos, kur varēja iekult 6 - 7 tonnas no hektāra, daļa stiebru nokrita pie zemes un vairs nebija paceļama. Kopā zaudējumi varētu būt padsmit tūkstoši latu.

"Vienas nedēļas laikā vienā un tajā paša laukā ar katru dienu iekūlu arvien mazāk un mazāk, jo lietavas visu gāza zemē. Tas bija drausmīgs laiks, kad redzēju, ka nevaru novākt visu, kas tik labi bija izaudzis. Nupat esmu iegādājies vēl vienu kombainu Sampo, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtojas. Zaudējumi, kuļot ar diviem, pat sliktā gadā būs mazāki. Nedrīkst baidīties pirkt tehniku par tūkstošiem dolāru, ja tūkstoši aiziet bojā tikai tāpēc, ka ātri nespēju novākt."

Par sēklu iegādi "Pampāļos" interesējas daudzi

Paju sabiedrības "Pampāļi" galvenā agronome SANDRA ROŽKALNE stāsta, ka saimniecība joprojām turpina pārdot graudus valsts intervencē, kas iesākās jau novembrī. Šis darījums ir diezgan izdevīgs, un pārdošanai atlicis neliels apjoms. Vēl varētu būt pārdodams nedaudz ‘Gostiņec\' miežu sēklas, bet būtu jāpameklē kāda jauna miežu šķirne pavairošanai. Pārējā atbērtā vasarāju sēkla paredzēta tikai saimniecības vajadzībām, nekā lieka nebūs. Ar vasarājiem jāapsēj vairāk nekā 600 hektāru, bet kopā ar ziemājiem sējplatība šogad būs aptuveni 1800 hektāru. Ziemāji iesēti ne tikai Pampāļu, bet arī Kursīšu, Zaņas, Zirņu pagastā. To, ka pērnais rudens daudziem lauksaimniekiem bijis ļoti smags, apliecina daudzie interesentu zvani un viens jautājums - vai nevar nopirkt sēklu. Atšķirībā no iepriekšējās ziemas, kad interese par labības sēklu bijusi ļoti maza, šogad tā krietni augusi.

Agronome priecājas, ka, neskatoties uz grūtībām kulšanā, pērnruden izdevās novākt visu graudaugu platību, un jaunajā jaudīgajā kaltē izžāvēt. Tik jaudīga kalte pērnruden bija neatsverama priekšrocība.