"Brocēni" pelna taupot

A/s "Brocēni" pērno gadu noslēguši ar ievērojami lielāku peļņu no pamatdarbības nekā iepriekšējos gados, taču ražošanas apjomi būtiski nav palielinājušies. Uzņēmuma prezidents JURIS REISONS intervijā "Saldus Zemei" analizē cementa ražotāju veiksmes cēloņus, uzsverot - tā nav nejaušība, bet mērķtiecīgs darbs vairāku gadu garumā.

- Veiksme gadās tikai tiem, kas strādā... Vairāk nopelnīt ļāva ražošanas izmaksu samazināšana, sekundārā kurināmā aizvien efektīvāka izmantošana, pie kā esam strādājuši jau vairākus gadus.

Apmēram 10% ekonomijas devusi nolietoto autoriepu dedzināšana - šī tehnoloģija ir pilnveidota. Visu pagājušo gadu dedzinājām arī izmantotās motoreļļas. Pērnā gada nozīmīgākā investīcija ir jaunā daudzfunkcionālā degļa iegādē, un tā pilnībā attaisnojusies, jo līdztekus mazutam ar to varam dedzināt gan eļļas, gan arī dabasgāzi, ko kā kurināmo izmantojam kopš jūnija. Kurināmā izmaksas ir lielākā daļa no cementa pašizmaksas, tāpēc tā ekonomija būtiski ietekmē uzņēmuma peļņu.

Kā norit autoriepu un eļļu savākšana? Savulaik sacījāt, ka tas varētu būt labs privātais bizness.

- Daļēji tā arī ir, galvenokārt Kurzemē un Rīgā, no kurienes regulāri ved autoriepas. Bet mēs jau paredzējām, ka pēc dažiem gadiem autoriepu sāks pietrūkt. Cerams, ka šogad vēl ne, taču jāsāk pievērst lielāku uzmanību tālākiem reģioniem, it īpaši Latgalei, no kurienes dažas riepas vest neatmaksājas.

Sarežģītāk ir ar lietoto eļļu savākšanu. Kaut gan ir labs likums un radīts normāls subsidēšanas mehānisms lietoto eļļu utilizācijai, trūkst kontroles par tā izpildi. Kas notiek valstī? Lietotās eļļas pievieno mazutam un sadedzina katlumājās, un gaisā nonāk milzīgs daudzums smago metālu, kas ir bīstami veselībai. Cementa rūpnīcā sadedzinot, kaitīgās vielas paliek klinkerī, un gaisā nenonāk nekas. Diemžēl ir struktūras, kas ieinteresētas, lai šajā jomā nebūtu kārtības, jo tas ir labs nelikumīgu ienākumu avots.

Lai varētu kontrolēt, vai lietotās motoreļļas netiek sadedzinātas katlumājās, tajās vajadzētu stingru uzskaiti - cik mazuta sadedzināts, cik kaloriju siltuma saražots.

Vai attaisnojušās jūsu cerības uz gudronu kā sekundāro kurināmo?

- Tā efekta, ko no gudrona gaidījām, nav, sākotnējās analīzes nebija precīzas. Piegādātā gudrona kaloritāte nebija pietiekama, ūdens piemaisījumu vairāk, nekā prognozēts, līdz ar to arī mazāk siltuma enerģijas. Taču esam gatavi gudronu dedzināt, ja valsts par to maksā dotāciju. Tā kā gudrons ir Eiropas problēma, valdība ir ieinteresēta šos krājumus likvidēt.

"Brocēni" jau pērn investēja 40 tūkstošus latu gudrona dedzināšanas iekārtās un šogad plāno investēt vēl 100 tūkstošus - vides aizsardzības prasībām atbilstošu pārkraušanas punktu izbūvei. Mēs negatavojamies gudronu šeit uzglabāt - rezervuāros glabāsies aptuveni vienas dienas norma, lai gudrona padeve krāsnī būtu nepārtraukta.

Vai ir padomā meklēt vēl citus sekundāro kurināmo veidus?

- Droši vien valsts nonāks līdz nepieciešamībai šķirot atkritumus. Tad "Brocēnus" varētu interesēt plastmasas dedzināšana. Pagaidām šādas investīcijas mums neatmaksātos, jo skaidrs, ka nevarēsim savākt pietiekami daudz plastmasas. Tas iespējams tikai tad, ja šo darbu organizē valsts.

Šogad izmēģināsim kurināmo, ko ievedīsim no Amerikas, - petrokoksu, kas ir līdzīgs akmeņoglēm, ar līdzīgu kaloritāti, bet salīdzinoši lēts. Malsim to tepat vecajās cementa dzirnavās un ar gaisa plūsmu ievadīsim krāsnī. Šī kurināmā ieviešanai papildu ieguldījumi ir nelieli.

Pirms gada intervijā "Saldus Zemei" izteicāties par iespējamām izmaiņām "Brocēnu" īpašnieka - starptautiskā koncerna "RMC" - struktūrā un par reģionālu grupu veidošanu.

- Šī iecere, kuras iniciatori bija "Brocēni", ir realizējusies, un visi "RMC" uzņēmumi, kuri darbojas Baltijā, ir apvienoti vienā grupā - "RMC Baltic". Pagaidām vēl nav pabeigta akciju pārdale, bet kopīgs menedžments jau izveidots. Grupā ietilpst a/s "Brocēni", SIA "RMC Baltic-betons", SIA "Readymix Transport Baltic", SIA "Brocēnu vides un attīstības serviss" un jauni uzņēmumi - SIA "Sakret" un "Broceni Trading".

Mums ir kopīgs menedžments (pagaidām valdē ir divi cilvēki - priekšsēdētājs Reisons un valdes loceklis "Brocēnu" komercdirektors Andris Miezis), kopīga grāmatvedība, finansu kontroles daļa un personāla daļa, kopīgs iepirkumu dienests. Administrācijas izmaksas līdz ar to ir ievērojami zemākas. Arī atskaitāmies un attīstību plānojam kopīgi, investējot tajās jomās un tajos uzņēmumos, kuros tas mūsuprāt ir visizdevīgāk. Tā ir liela akcionāru uzticēšanās, bet arī milzīga mūsu atbildība. Tomēr darbu uz vietas koordinēt ir vieglāk, jo ir sarežģīti savstarpēji radniecīgu uzņēmumu darbību efektīvi vadīt no centra Londonā.

Par "RMC" vadības uzticēšanos liecina arī fakts, ka šo reģionālo grupu vada tikai vietējie speciālisti. Mēs patīkami atšķiramies no daudzām citām ārzemju kompānijām, kas vietējiem vadītājiem neuzticas. Bez tam grupas izveide nodrošinājusi darbu "Brocēnu" speciālistiem, kuri apkalpo arī pārējos grupas uzņēmumus, jo nav taču svarīgi, kur, piemēram, tiek kārtota uzņēmuma grāmatvedība, - Rīgā vai Brocēnos.

Ko "RMC Baltic" jau paspējusi izdarīt?

- Uzlabojies transportbetona rūpnīcas darbs. Nodibināta kompānija "Broceni Trading", kas nodarbosies ar cementa realizāciju Igaunijā. Interesanta ir SIA "Sakret" iecere - bijušās Rīgas cementrūpnīcas teritorijā ražot celtniecībā plaši izmantojamos sausos maisījumus - apmetumus, flīžu līmes u.c., kopā ap 300 veidu -, kurus līdz šim Latvijā tikai ieved. Šo maisījumu pamatā ir cements, smilts, grants, ģipsis un dažādas piedevas. Kāpēc mums smilti un granti ievest no Vācijas, Zviedrijas vai Somijas, ja Latvijā visi pakalni ar šo mantu pilni?

Līdz vasaras sākumam "RMC Baltic" jāpierāda, ka varam aizņemt ar šiem sausajiem maisījumiem pietiekami lielu tirgus daļu, lai tos būtu izdevīgi ražot uz vietas. Pašlaik maisījumus saņemam no "RMC" Vācijas uzņēmuma. Analizējot pārdošanas rezultātus, mēs kopā ar akcionāriem izlemsim, vai investēt vietējās sauso maisījumu rūpnīcas izveidē.

Mūsu priekšrocība būvmateriālu tirgū ir tā, ka gan cementam, gan betonam, gan sausajiem maisījumiem ir vieni un tie paši klienti. "Brocēnu" vārds Latvijā ir pazīstams, līdz ar to būvnieki uzticas arī pārējiem celtniecības materiāliem, kuri saistās ar "Brocēnu" vārdu.

Vai piepildījušās jūsu pirms gada izteiktās prognozes, ka darbavietu skaits "Brocēnos" turpinās sarukt?

- Bija plānots, ka kļūs par 10 - 15 darbavietām mazāk, bet reāli esam likvidējuši tikai četras darbavietas. Izvairīties no štatu samazināšanas izdevās lielākoties tādēļ, ka speciālistu slodze palielinājās, apkalpojot visus grupas uzņēmumus. Patlaban "Brocēnos" strādā 156 cilvēki, un krasas darbavietu skaita izmaiņas turpmāk nav paredzētas. "RMC Baltic" grupā kopumā nodarbināti 243 cilvēki.

Mums rūp, kādos apstākļos dzīvo mūsu darbinieki, tāpēc neslēpšu, ka "Brocēni" bija ieinteresēti stukturālās izmaiņās rajonā, proti, Brocēnu novada izveidē. Esmu dzirdējis dažādus traktējumus šai nostājai, taču mani interesē tikai labums maniem cilvēkiem, kuri dzīvo šajā pašvaldībā. Brocēnu pilsētai nodokļus maksā vairāki nopietni uzņēmumi, un nodokļu summa uz vienu iedzīvotāju, aptuveni rēķinot, ir vismaz tikpat liela kā Ventspilī. Brocēni ir viena no turīgākajām lauku pilsētiņām Latvijā. Tagad tā apvienojusies ar Blīdenes un Remtes pagastu, un, cik esmu runājis ar pašvaldības vadību, Brocēnos nopietni rēķinās ar šiem pievienotajiem pagastiem. Bet kāpēc broceniekiem savs budžets būtu jādala ar salīdzinoši lielo Saldu? Tas bija mūsu vienīgais aprēķins, kāpēc atbalstījām Brocēnu novada izveidi.

A/s "Brocēni" 2001. gadā

saražots 258 tūkstoši tonnu cementa - par 13 tūkst. tonnu vairāk nekā 2000. gadā

peļņa no pamatdarbības - ap 300 tūkst. Ls - ir vismaz piecreiz lielāka nekā 2000. gadā

aizņem 24% Baltijas cementa tirgus

nodokļos nomaksāts ap 2 miljoni latu jeb par 8,8% vairāk nekā 2000. gadā

nodarbina 156 cilvēkus.