BSE - gadsimta nelaime

Šis raksts tapa, pētot publikācijas par liellopu sūkļveida encefalopātiju (BSE) gan mūsu valsts izdevumos, gan ārzemju presē un apzinoties, cik drausmīga šī slimība var būt mūsu ganāmpulkiem un mums pašiem.

Anglijā un Īrijā dzīvojušīe nevar būt donori

Izpētīju, kas par šo tēmu rakstīts laikrakstos "Diena", "Neatkarīgā Rīta Avīze", vācu izdevumā "Focus", žurnālā "Maclbainy Inteligence Advisor" (tajā pērnā gada aprīlī bija publikācijas par BSE izplatību pasaule), kā arī veterinārārstu kursos uzzināto. Žurnāla redaktors D.S. Maklbeinijs apmeklējis zinātnisko centru Anglijā, kurā pēta BSE slimību. Centra zinātnieki stingri nolieguši lietot uzturā liellopu, aitu vai cūkas gaļu un šīs gaļas izstrādājumus, pienu un piena produktus. Šādu ieteikumu zinātnieki adresējuši ne tikai Anglijas un citu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Zinātnieki uzskata, ka Anglijas valdība un lopkopības industrija gadiem ilgi slēpusi patieso informāciju par BSE, tādēļ liela daļa Eiropas valstu un arī Anglijas iedzīvotāju jau ir inficējušies ar šo nāvējošo slimību.

Amerikā tā skārusi savvaļas dzīvnieku populāciju - aļņus, stirnas un pat zivis. Amerikāņi mirst no Alcheimera slimības, un mirušajiem tur neveic sekciju. Visiem, kuri kopš 1980. gada dzīvojuši Īrijā vai Anglijā, uz mūžu aizliegts būt donoriem. Austrijā pieņemts likums, kas aizliedz būt par donoriem cilvēkiem, kuri pusgadu vai ilgāk dzīvojuši Anglijā. Anglijā tiek apsvērta iespēja noteikt šādu pašu aizliegumu medniekiem, kuri piedalījušies 2000. gada medību sezonā, jo trīs jauni mednieki miruši drīz pēc medību sezonas un bija inficējušies no slimiem meža dzīvniekiem. Iespējams, ka savvaļas dzīvnieki šo slimību ieguvuši no liellopiem un aitām, kuru izkārnījumi nonāk uz augsnes un ūdenī. No BSE nav pasargāti pat zoodārzu iemītnieki. BSE konstatēta arī mums salīdzinoši tuvajā Polijā un Somijā. Slimības izplatības draudu dēļ Latvijā aizliegts ievest gaļas produktus no 60 valstīm.

Izplatās staigājošo skeletu slimība

Šajā rakstā īsi par BSE vēsturi. 20. gadsimta 20. gados aitām novēroja slimību, kuras raksturīga pazīme - nieze. Slimās aitas berzējās gar aploku mietiem, kokiem, niezošajās vietās tām izkrita vilna. Slimībai attīstoties, parādījās nervu darbības traucējumi, aitas čāpstināja muti, iestājās paralīze, un slimie dzīvnieki nobeidzās. Tolaik šī slimība bija reti sastopama, aptuveni 1 gadījumā no viena miljona aitu. Latvijā to sauc par aitu Skrepi slimību, bet ārzemēs to nosauca divu zinātnieku - Kreicfelda un Jakoba - vārdā. 1994. gadā neliels cilvēku skaits saslima un nomira ar šo pašu slimību, ko nosauca tāpat - par Jakoba - Kreicfelda slimību. Tas ir BSE paveids, ar ko slimo cilvēki.

Slimības izplatības fakti tika ignorēti līdz laikam, kad zinātnieki atklāja Ku - Ru slimību Jangvinejas džungļu ciltī. Līdz 20. gadsimta otrajai pusei Jaungvinejas džungļos bija neizpētīts apgabals, un līdz tam laikam zinātnieki bija nesaprašanā par dīvainu slimību. Ciltīs bija saglabājusies kanibālisma tradīcija - apēst savus mirušos piederīgos, lai iegūtu no tiem garīgās un fiziskās spējas, kas tiem piemita, dzīviem esot. Sevišķi šajā ēšanas tradīcijā izcēlās sievietes, jo viņas ticēja, ka, ēdot mirušos, kļūs auglīgākas.

Ciltī slimību nodēvēja par staigājošo skeletu jeb Ku - Ru slimību. Viena no slimības pazīmēm bija muskulatūras pilnīga zaudēšana. Saslimušie pārvietojās, balstīdamies uz kruķiem līdzīgām nūjām. Slimības sākumā bija šizofrēnijas pazīmes, gribai atteicās paklausīt rokas, pēc tam arī kājas. Rokas pēkšņi sāka raustīties, muskuļi trīcēja, kustības bija nekoordinētas. Pēc dažām nedēļām zuda atmiņa, slimais vairs nepazina pat savus tuviniekus. Pastiprinājās, bet ar laiku kļuva neciešamas galvassāpes, iestājās paralīze, un visi slimie nomira. Aptuveni 80% mirušo bija cilts sievietes. Pētnieki secināja, ka slimība tiek ne tikai pārmantota iedzimtības veidā, bet arī, ēdot mirušos. Neviens nevarēja pateikt, kad šāda slimība sākusies, jo kanibālisma tradīcija pastāv jau simtiem gadu.

Tagad atklāts, ka visas slimības - BSE liellopiem un aitām, Jakoba - Kreicfelda (Skrepi), Ku - Ru Jaungvinejā, SLD (BSE paveids cilvēkiem Rietumu pasaulē), Alcheimera slimība - iznīcina vienu un to pašu galvas smadzeņu daļu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, un tā ir viena un tā pati slimība. Šī smadzeņu saslimšana beidzas simtprocentīgi letāli. Ja cilvēks ir ar šo slimību saslimis, tad nav līdzekļa, kas spētu iznīcināt organismā slimības izraisītājus - prionus. Smadzenes, nervi tiek sagrauti lēni. Inficētie cilvēki tikai pēc apmēram 30 gadiem kļūst klīniski slimi.

Ku - Ru pārvietojas uz Eiropu un Ameriku

Kā šī slimība nokļuva Eiropā un Amerikā, kur mirušos aprok vai kremē?

20. gadsimta 40. gados Jaungvinejā zinātnieki paņēma līdzi smadzeņu paraugus uz Eiropu, lai izpētītu. Taču tajā laikā nebija ne metožu, ne tik spēcīgu mikroskopu, lai atklātu slimības ierosinātājus. Pēc apstrādes autoklāvā vai parastās sadedzināšanas pārpalikumus aizveda uz atkritumu izgāztuvi. Zinātnieki tolaik uzskatīja, ka pēc apstrādes karstumā slimības ierosinātāji nespēs saglabāt dzīvotspēju. Tagad zināms, ka prioni iet bojā tikai 340 grādu temperatūrā. Tie neiet bojā saules staru ietekmē un labi saglabājas augsnē. Kopā ar zāli prioni nokļuva mājlopu ganāmpulkos un savvaļas dzīvniekos. Vispirms inficējās aitas.

1970. gadā ASV Lauksaimniecības departaments un Nacionālais veselības institūts izmeklēja vairākus tūkstošus aitu. Ņujorkas štatā tika izolētas un izmeklētas aitas ar īpatnēju uzvedību, taču infekcijas avots netika atrasts. Pēc neveiksmīgiem pētījumiem pāri palikušās aitas pārdeva fermeriem, kuri tās ielaida savos ganāmpulkos. Līdzīgi patlaban Latvijā var iegādāties aitas, kuras slimo ar encefalītu - artrītu un Medi - Vūna slimību.