BSE - gadsimta nelaime

Industrializācija rada kanibālus

Savulaik populāra bija grāmata "Praktiskā Amerika", ko bija sarakstījis kāds padomju žurnālists. Tajā bija teikts, ka Amerikā no gaiļa neizmanto tikai tā dziesmu, viss pārējais tiek pārstrādāts. Kad daļējas paralīzes dēļ slimās aitas vairs nespēja noturēties kājās, tās nokāva un pārstrādāja gaļas - kaulu miltos. Šie milti kā bagāts proteīna avots tika pievienoti lopbarībai. Industriālā lopkopība netieši radīja kanibālus gan Amerikā, gan Eiropā, un Latvija šajā procesā daudz neatpalika. Ar šādu piedevu barotie lopi ļoti ātri sasniedza kaušanas svaru. Visos gaļas pārstrādes uzņēmumos kaušanas atkritumi tika pārstrādāti barības piedevās, kas divas vai trīs reizes paātrināja dzīvnieku nobarošanu.

1974. gadā britu mikrobiologi - dr. Ričards Leisijs un dr. Stendlijs Prusiners - ar elektronmikroskopiem sāka pētīt prionu izraisīto slimību. Viņi atklāja, ka prioni - nepareizi veidotas olbaltumvielas - atrodamas ne tikai dzīvnieka ķermenī, bet arī hromosomās, to DNS sastāvā. Tas nozīmē, ka inficētais dzīvnieks prionus spēj nodot saviem pēcnācējiem un tie kā pa ķēdīti - nākamajām paaudzēm.

1985. gadā britu lopkopji ievēroja, ka slimība, kas piemita tikai aitām, parādījusies arī govīm. Pirmoreiz to pamanīja Anglijā, Kentā. Slimie dzīvnieki streipuļoja, krita, citi kļuva agresīvi. Govīm bija nekoordinētas kustības, tās pārvietojās tāpat kā zirgi - rikšiem. Lai gan lopi apetīti nebija zaudējuši, tie novājēja. Slimībai progresējot, attīstījās paralīze, pēc tam slimie dzīvnieki nobeidzās. Taču temperatūra visu slimības laiku bija normāla.

1987. gadā mikrobiologs Ričards Leisijs ziņoja Pasaules veselības organizācijai, ka BSE un SJD (Jakoba - Kreicfelda) slimība ir viena un tā pati saslimšana. Nākamajā gadā Anglijā aizliedza gaļas - kaulu miltos pārstrādāt ar Skrepi slimās aitas. Vēl pēc gada - lietot cilvēku uzturā lopu iekšējos orgānus - aknas, liesu, galvas un muguras smadzenes.

1994. gadā britu valdība ziņoja, ka ar BSE miruši 80 mājdzīvnieki, kuriem izēdināta no inficētiem dzīvniekiem gatavota barība. Tomēr uzskatīja, ka šajā gadā bija inficējušies jau vismaz 180 tūkstoši dzīvnieku.

Var inficēties visi dzīvnieki un cilvēks

1995. gadā zinātnieki pierādīja, ka BSE var tikt pārnesta arī uz grauzējiem, pērtiķiem - faktiski uz jebkuru dzīvnieku sugu. Vēl pēc gada zinātnieki atzina, ka BSE var pāriet arī uz cilvēku. Prionus atklāja tikai 1996. gadā, bet tikai pēc 5 gadiem konstatēja, ka miruši 89 lopkopēji, kuri bijuši saskarē ar slimiem dzīvniekiem.

Līdz 1988. gadam bija atļauts izbarot dzīvniekiem gaļas - kaulu miltus, kas ražoti no inficētiem, aizdomīgiem un ar slimajiem kontaktā bijušiem dzīvniekiem. Šos pārstrādes produktus atļāva izmantot arī lauku mēslošanai, un pasaulē tas bija visai izplatīts. Tikai 1999. gadā aizliedza izmantot šādu mēslojumu un tas bija jāsadedzina.

1998. un 1999. gadā zinātnieki pierādīja, ka prioni saglabājas augsnē un pāriet augu zaļajā masā. Veselie dzīvnieki, ēdot zaļo barību, inficējās un saslima. Interesanti, ka pirmo veterinārārstu, kurš 1994. gadā Vācijā uzdrošinājās par BSE celt trauksmi, apsūdzēja nekompetencē un atbrīvoja no darba.

---