Tehnikumā spriež par bioloģisko lauksaimniecību

Saldus tehnikums kopā ar vēl piecu valstu izglītības iestādēm ir iesaistījies Eiropas Savienības pilotprojektā ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā.

Projektā iesaistījušās Anglijas, Nīderlandes, Somijas, Polijas, Ungārijas un Portugāles izglītības iestādes.

Aizvadītā gada beigās skolu pārstāvji tikās Anglijā, Emersona koledžā, kurā jau 25 audzēkņi no dažādām pasaules valstīm apgūst bioloģiskās lauksaimniecības pamatus. Nule šāda tikšanās bija Saldus tehnikumā, un iepriekšminēto valstu pārstāvjiem piepulcējās arī Bulduru tehnikuma pasniedzējas. Šādas tikšanās notiek pārmaiņus kādā no sešām projektā iesaistītajām izglītības iestādēm, un sarunas Saldū sakrīt ar laiku, kad Latvijas Lauksaimniecības universitātē notiek zinātniskā konference par bioloģisko lauksaimniecību.

Anglijā aug pieprasījums pēc ekoloģiski tīras produkcijas

Šī projekta koordinatore ir KLĀRA PAŠĒRA no Anglijas, Emersona koledžas. "Saldus Zemei" viņa pastāstīja, ka koledžai, veidojot mācību programmu bioloģiskajā lauksaimniecībā, nācās meklēt padomu šajā jomā pieredzējušākā valstī - Nīderlandē. Bet, lai iegūtu Eiropas Savienības atbalstu šādu izglītības programmu izstrādē, vajadzēja meklēt partnerus arī citās valstīs, kam šis jautājums būtu svarīgs. Projekts sākās pērnā gada septembrī un ilgs līdz 2004. gadam. "Kādēļ mēs pievērsāmies tieši šai lauksaimniecības nozarei? Tādēļ, ka Eiropā un arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc produkcijas, kas audzēta, nepiesārņojot vidi ar ķimikālijām. No mūsu koledžas starptautiskā audzēkņu kontingenta var secināt - daudzviet jauniešus interesē šāda saimniekošana un attiecīga speciālā izglītība. Viņi redz biodinamiskās lauksaimniecības attīstības iespējas. Tā noteikti būs arī Latvijā. Šī joma vienlīdz perspektīva gan Rietumu, gan Austrumu Eiropā, un tādēļ svarīgi, ka to varam attīstīt kontaktējoties. Līdzšinējā intensīvā lauksaimniecība pamazām iznīkst, un jaunā paaudze pievērsīsies mazāk intensīvai, bet vidi saudzējošai saimniekošanai. Anglijā arvien palielinās to fermeru skaits, kuri pievēršas ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Kopumā viņu vēl nav daudz - tikai aptuveni 5 vai 6 procenti. Valsts šīs saimniecības atbalsta ar īpašām subsīdijām."

Biodinamiskā lauksaimniecība palīdzēs saglabāt saimniecības

JANS LANSIPURO no Somijas ir dārznieks, botānikas un lauksaimniecības skolotājs Helsinku tautskolā, kā arī ir Somijas biodinamiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis. Savā saimniecībā viņš audzē ārstniecības augus tējām. "Biodinamiskā lauksaimniecība Somijā zināma kopš 20. gadsimta 20. gadiem, bet asociācija izveidota 1946. gadā. Līdzīgi kā citur Eiropas Savienībā, Somijas lauksaimniecībā jūtama krīze. Kopš Somija kļuva par šīs savienības dalībvalsti, fermeru saimniecību skaits manā valstī samazinājies uz pusi. Biodinamiskā lauksaimniecība ir viena no fermeru iespējām saglabāt saimniecības, jo tās ir dzīvotspējīgākas par tradicionālajām. Pēdējos gados izveidojušās daudzas tieši šāda tipa saimniecības. Skola, kurā es strādāju, ir vienīgā, kurā māca biodinamisko lauksaimniecību. Tā ir Valdorfa tipa privātskola pieaugušajiem, kurā var iegūt daudzveidīgas zināšanas, piemēram, mākslas dažādus virzienus, psiholoģiju. Lauksaimniecība ir tikai viena neliela piedāvātās programmas daļa. Skola palīdz tiem, kuri vēlas dzīvē apgūt ko jaunu. Beigšanas diploms gan netiek pielīdzināts oficiālam izglītības dokumentam, bet gribam attīstīt izglītības programmu tā, lai tā dotu profesionālas zināšanas."

Jans Lansipuro pastāstīja, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkcija tiek marķēta ar starptautisko Demeter preču zīmi, bet ir arī organiskās lauksaimniecības produkcijas somu preču zīme. Šī pārtika ir dārgāka par parasto. Lielveikalos ir īpašas nodaļas šai produkcijai. Ir arī nelieli veikaliņi un tirgos - īpaši stendi - bioloģiskajiem produktiem.

"Pēc aptuveniem aprēķiniem Somijā biodinamisko saimniecību skaits ir 6% no visām, bet mūsu politiķi sacījuši, ka ar laiku tam jāpalielinās līdz desmit un vairāk procentiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir īpašas Eiropas Savienības, kā arī Somijas nacionālās subsīdijas. Es gan šīs subsīdijas neizmantoju, jo man maksā hektārsubsīdijas par ārstniecības augu platību. Sagatavotās tējas pārdodu firmai, kas uzpērk bioloģiskās lauksaimniecības produkciju visā valstī un to izplata tirdzniecības tīklā."

Ungārijā ekosaimniecībām ir labas perspektīvas

KAROLS BIČKEI ir Ungārijas pilsētas Cegledas Janoša Toroka lauksaimniecības vidusskolas direktora vietnieks un arī māca lauksaimniecības priekšmetus. "1998. gadā mūsu skolā notika visu Ungārijas lauksaimniecības vidusskolu vadītāju tikšanās, un spriedām par bioloģiskās lauksaimniecības mācīšanu. Uz tikšanos uzaicinājām Basu Timmeru no Nīderlandes un nolēmām arī Ungārijā ieviest bioloģiskās lauksaimniecības izglītības sistēmu, kāda pastāv Nīderlandē. Ungārijā ir labs pamats biodinamiskās saimniekošanas attīstībai, jo arī tradicionālā lauksaimniecībā ķimikālijas neizmanto tik intensīvi, kā tas ir Rietumeiropas valstīs. Manā valstī biodinamiskā saimniekošana iespējama ne tikai augļkopībā, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs".