Mainīti zemes transformēšanas noteikumi

1. septembrī stājušies spēkā jauni lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un pieņemta jauna transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība.

Par jaunumiem stāsta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes meliorācijas daļas vadītājs ĒRIKS SVIĶIS.

- Galvenā atšķirība - jākārto vairāk dokumentu, lai lauksaimniecībā izmantojamo zemi varētu transformēt par lauksaimniecībā neizmantojamu. Noteikumi paredz kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamā zeme var tikt pārveidota par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Transformācija iespējama gadījumos, kad lauksaimniecībā izmantojamā platībā tiek stādīts mežs, tur ierīko dīķus, karjerus, ceļus, paplašina pagalmus vai uz lauksaimniecības zemes būvē ēkas. No 2000. gada sākuma līdz 2001. gada maijam Dienvidkurzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē atļauju transformēt lauksaimniecībā izmantojamu zemi par lauksaimniecībā neizmantojamu bija kārtojuši 13 cilvēki, un par lauksaimniecībā neizmantojamiem tika atzīti 75,4 hektāri. Pārsvarā lauksaimniecības zemē ieaudzēts mežs, bet 8 hektāros ierīkoti grants karjeri un 1,1 hektārs apbūvēts.

Dokumenti jākārto pirms darbu uzsākšanas

- Zemes transformēšanu var ierosināt vai nu pats zemes īpašnieks, vai arī persona, kurai likumā noteiktā kārtībā nodotas zemes lietošanas tiesības. Atļauju transformācijai jāsaņem, pirms platība tiek apstādīta ar mežu, bet būvniecības gadījumā - pirms projektēšanas uzdevuma sastādīšanas. Transformācijas pieprasītājs iesniedz pieteikumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, norādot savus datus, transformēšanas mērķi, pamatojumu un platību. Kopā ar šo iesniegumu jāiesniedz vēl četri dokumenti - zemes vienību robežplāna izkopējums ar iezīmētu transformējamās zemes platību (to saņem Valsts zemes dienestā), īpašuma vai zemes lietošanas tiesības pierādošs dokuments ( Zemesgrāmatas kopija vai cits dokuments), izziņa no pašvaldības par paredzamo izmaiņu atbilstību pagasta teritoriālplānojumam un saskaņojums ar to zemes gabalu īpašniekiem, ar kuriem īpašums robežojas.

Ja tiek stādīts mežs, vajadzīgs arī saskaņojums ar mežu dienestu, ja transformācija notiek aizsargājamās dabas teritorijās - saskaņojums ar reģionālo vides pārvaldi. Kad šie dokumenti iesniegti, reģionālās lauksaimniecības pārvaldes speciālisti uz vietas novērtē situāciju. Minimālā lauksaimniecībā izmantojamā platība, kuru var transformēt uz citu izmantošanas veidu, ir 0,1 hektārs.

Ja ir visi dokumenti, saskaņojumi un speciālisti novērtējuši situāciju saimniecībā, tiek dota atļauja veikt darbus. Atļaujas derīguma termiņš ir divi gadi, bet pēc pamatota pieprasījuma termiņu var pagarināt vēl par 2 gadiem. Šajā laikā speciālisti kontrolē, vai tiek darīti pieteikumā norādītie darbi.

Dokumentācija jānokārto pirms darbu uzsākšanas. Nesen pie mums bija ieradies laucinieks, kurš lauksaimniecībā izmantojamā zemē iestādījis mežu, bet iepriekš nebija iesniedzis zemes tranformēšanai nepieciešamos dokumentus un nav saņēmis atļauju to darīt. Pamatojoties uz jauno noteikumu prasībām, nevarējām ļaut šo lauksaimniecībā izmantojamo zemi tranformēt par lauksaimniecībā neizmantojamu.

Noteikumi paredz arī izņēmuma gadījumus

- Ja lauksaimniecības zemē īpašnieks vai zemes lietotājs stāda mežu, tas saskaņojams ar mežu dienestu, un mežu speciālisti sniegs savu atzinumu, vai šajā platībā mežs ieaudzēts atbilstoši visām prasībām. Kad paveikti iesniegumā norādītie darbi - ierīkota ūdenskrātuve, iestādīts mežs, ierīkots grants karjers utt. - reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pretendents iesniedz projektēto darbu izpildi pierādošus dokumentus - ekspluatācijā nodošanas aktu, atzinumu no reģionālās vides pārvaldes vai mežniecības, ja projekts skar viņu kompetenci. Savukārt reģionālā lauksaimniecības pārvalde, novērtējusi visus iesniegtos dokumentus, izdod atzinumu par transformācijas darbu pabeigšanu. Tas ir pamatojums, ar kuru pretendents var griezties zemes dienestā, lai notikušo transformāciju fiksētu zemes kadastrā.

Lauksaimniecībā izmantojamā zemē ieaudzējot mežu un nokārtojot transformācijas formalitātes, par jaunaudzi 40 gadus īpašniekam nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

Noteikumi paredz arī izņēmuma gadījumus, kad zemes transformācija aizliegta, - nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās, īpaši aizsargājamos biotopos, meliorētajās platībās uz meliorācijas sistēmām, kuru pārkārtošana nav tehniski iespējama, teritorijās, kuru transformācija rada tiešus zaudējumus citam nekustamajam īpašumam, kurš robežojas ar transformējamo zemes nogabalu, kā arī teritorijās, kuras, transformējot zemes nogabalu, bez ieinteresēto personu savstarpējas vienošanās tiek ierobežota servitūtu vai citu apgrūtinājumu izmantošana.