Blīdenē sāk darbu stādaudzētava

Apzaļumošanas firma "Jaunbērzi" strādā jau sesto gadu, bet tikai šogad tai ir sava stādaudzētava - mūsu rajonā, Rīgas šosejas malā starp Brocēniem un Blīdeni.

Firmas direktors RINALDS RULLIS ir blīdenieks un atzīst, ka tas bijis gana svarīgs iemesls, lai stādaudzētavu ierīkotu tieši te.

Kas tad īsti ir "Jaunbērzi"?

- Mūsu firma sākumā bija pazīstama tikai kā mākslīgās laistīšanas iekārtu un strūklaku apkalpotāja. Patlaban strādājam aptuveni 70 apzaļumošanas firmām, apkalpojot mākslīgo dīķu, strūklaku saimniecību. Gandrīz visas Rīgas strūklakas ir mūsu ziņā. Klienti pieprasīja šādu servisu jau 1996. un 1997. gadā, bet nezinājām, ar ko sākt. Sadarbībā ar citu firmu sākām ražot dekoratīvos baseinus no stiklaplasta, sadarbībā ar citu firmu izveidojās noliktavu saimniecība strūklaku aprīkojumam. Veikaliem un firmām sākām piedāvāt plēves baseiniem. Kolektīvā ir vairāk nekā desmit cilvēku, bet sezonas laikā darbs ir vēl dažiem desmitiem cilvēku. Blīdenē ir stādaudzētava, birojs ir Rīgā, bet stādu pierakumi atrodas Jūrmalā. Birojā tiek koordinēta firmas darbība, bet Blīdenes stādaudzētava ir atsevišķa struktūrvienība.

Tā nu iznāk, ka citās jomās nopelnīto naudu tagad esam sākuši ieguldīt stādaudzētavā ilgtermiņā - ar cerību, ka pēc dažiem gadiem sāksim atpelnīt. Firma strādā trīs galvenajos virzienos. Pirmais - stādu audzēšana. Katru gadu Blīdenes stādaudzētavā ar dažādu koku stādiem jāapstāda vismaz viens jauns hektārs. Tas ir liels projekts nākamajiem pieciem gadiem, kura realizācijai būs nepieciešami ievērojami ieguldījumi - desmiti vai pat simti tūkstoši latu. Audzējam deficītos stādus, piemēram, skujkoku vertikālās formas, jo līdz šim tos lielā daudzumā nācās importēt. Mūsu stādiem cenu ziņā ir izredzes sekmīgi konkurēt ar Polijas stādiem, kuri tagad lielos daudzumos tiek tirgoti Austrumu tirgū. Polijā šajā nozarē investēja pirms gadiem desmit, tādēļ viņi ir mums priekšā. Latvijā tolaik nebija, kur stādus likt, un stādaudzētavās tos dedzināja. Tagad situācija mainījusies, jācenšas audzēt vairāk.

Vai iespējams stādu eksports, piemēram, uz Krieviju?

- Stādaudzētāju asociācijā esam secinājuši, ka Latvijai Krievijas tirgum patlaban nav, ko piedāvāt - ne daudzuma, ne kvalitātes ziņā. Krievija ir milzīgs tirgus. To patlaban cenšas piepildīt citas valstis, tikai ne Latvija. Vācijas liela koku stādaudzētava ik gadu nosūta Krievijas tirgum 800 furgonus ar stādiem. Maskavā ir daudz apzaļumošanas firmu, kuras izmanto Vācijas un Polijas stādus. Mums Krievijā ir sadarbības partneri, kuri būtu ar mieru propagandēt mūsu produkciju, bet vēl nav ko piedāvāt, pat liekot kopā visu audzētavu produkciju. Maskavā dārznieks tāpat saprot, ka Latvijas stāds būs ziemcietīgāks nekā Polijas vai Vācijas stāds. Bet eksportam vajag daudz un lēti.

Patlaban Latvijā ražo visu ko pa druskai. Daudzi prasa tūjas dzīvžogiem, bet augumā garākā tūja, ko audzē Latvijā, ir par īsu augstiem dzīvžogiem. Eksportam pieprasīti tūkstošiem šādu stādu, bet mums nevienam nav, ko piedāvāt. Pašiem nākas importēt, lai gan šos stādus varētu izaudzēt tepat Latvijā. Perspektīvā svarīga joma būs arī ziemciešu puķu stādu audzēšana mazumtirdzniecībai. Audzēt - tas ir mūsu galvenais mērķis.

Kādi ir pārējie?

- Otra darbības joma - servisa nodrošināšana Kurzemes reģionam. Tirdzniecība pati par sevi nebūs ļoti rentabla, jo tā ir intensīva pavasarī, mazāk - vasarā un rudenī, tādēļ piedāvājam kompleksu pakalpojumu. Serviss ir, pirmkārt, dizainera daiļdārznieka konsultācijas. Konsultēt nav iespējams, esot Rīgā, tālu no klienta. Attālums sadārdzina pakalpojuma cenu. Orientēsimies ne uz ļoti turīgu, bet vidusmēra klientu, kurš gribēs ierīkot zālienu, izvēlēties augus savam dārzam par saprātīgu cenu. Līdz ar padomu tepat varēs izvēlēties stādus no mūsu audzētavas vai pēc pasūtījuma - par provinces (ne Rīgas) cenām. Ir trīs ainavu arhitekti, kuri dodas pie klientiem. Komplektēsim apzaļumotāju brigādes darbam Saldus un tuvākajos rajonos.

Trešais virziens - stādu tirdzniecība. Tirdzniecība ir otršķirīgs darbs, te tikai ir centrs, kur dabūt stādus. Mums bijuši klienti no Liepājas, kuri interesējās par stādu iegādi. Tik tālu vest no Rīgas nav izdevīgi ne mums, ne klientiem. Tagad viņiem stādi ir daudz tuvāk. Pārdodam ne tikai mūsu stādaudzētavas stādus, bet arī mūsu kolēģu - citu stādaudzētāju produkciju.

Ir astoņas audzētavas, ar kurām sadarbojamies. No Kalsnavas izmēģinājumu stacijas saņemam dažādus retumus. Sadarbības partnere ir Stenču kokaudzētava, te ir "Baltezera", Olaines kokaudzētavas, "Pūres dārzu" stādi. Ja cilvēkam ir noteiktas vēlmes dārza ierīkošanā, nedēļas vai divu laikā stādu pieprasījums tiek nokomplektēts. Apzaļumojot dodam gada garantiju. Ja stāds iznīkst un tā ir auga vaina, iestādām vietā citu uz sava rēķina.

Latvijas stādaudzētāji pagaidām nav konkurenti viens otram, dzīvojam draudzīgi un atbalstām viens otru. Stādu Latvijā trūkst. Ja būtu pārprodukcija, droši vien attiecības ar kolēģiem būtu citādas. Ja pilnībā nevaram kaut ko izdarīt īsā laikā, klientam iesakām citu apzaļumošanas firmu, kam mazāk darba vai kura tuvāk klienta mājām.

Jums te ir arī importēti stādi. Vai tos nevarētu izaudzēt tepat Latvijā?

- Importējam to, ko Latvijā nav iespējams atrast. Tas ir tikai apmēram 10% no pārdodamo stādu klāsta. Stādaudzētāju asociācijā tomēr uzskata, ka šī nozare jāattīsta Latvijā, nevis jābalstās uz importu. Nekad visu neaudzēsim, izvēlēsimies konkrētus augus noteiktā daudzumā. Daudz kas nav iespējams naudas trūkuma dēļ, ne visi stādu audzētāji ir finansiāli jau tik spēcīgi, lai investētu lielus līdzekļus stādaudzēšanas paplašināšanai. Tas nav lēts pasākums. Pat lai izaudzētu stādus apzaļumošanai tikai mūsu firmas vajadzībām, jāiegulda vismaz divu gadu intensīvs darbs. Visās Rīgas lieltirgotavās ir pārsvarā poļu, vāciešu, holandiešu stādi, Latvijā audzētie - reti kur.

Vai arī stādmateriālu importējat?

- To iegūstam dažādi. Daļu iepērkam no vietējiem stādaudzētājiem, piemēram, no Kalsnavas, kur realizē valstisku projektu jaunstādu audzēšanai. Tomēr tur kvalitatīvus jaunstādus vairumā piedāvās pēc kādiem diviem gadiem. Vietējo jaunstādu patlaban trūkst. Vairums stādaudzētāju, arī mēs, tos spiesti ievest no Polijas. Visās Latvijas audzētavās stādu pavairošana ir samērā ekstensīva un līdz ar to - dārga. Kalsnavas jaunstādu cena plānota līdzīga Polijas stādu cenai.

Līdz šim arī mēs bijām tikai stādu patērētāji. Kad bija jāapzaļumo mājas apkārtne, nācās meklēt vairākās stādaudzētavās, lai savāktu vajadzīgo daudzumu.

Katra audzētava specializējas, bet stādu laukumā ikvienā vietā šobrīd ir daudzu produkcija. Pie mums daļa stādu ir podos, ir arī uz laiku pieraktie, kas ir nedaudz lētāki. Podu stādi ļauj stādīšanu turpināt arī vasarā.

Te ir arī liels angārs. Kādiem nolūkiem?

- Tajā pavairosim ziemcietes, bet, ja pircēji pieprasīs, - arī vasaras puķes. Būs graudzāles, akmensdārzu daudzgadīgie augi, pēc kuriem varētu būt pieprasījums. Protams, tūjas, kadiķi, pacipreses.

Ko darīs padomdevējas - dizaineres?

- Speciālistes orientējas uz klientu, kam vajadzīgs dārznieka padoms, varbūt neliela skice dārza iekārtošanai, dārza iestādīšana, kopšana. Ja projektēti sarežģītāki darbi, piemēram, bruģēšana, sadarbībā ar citu firmu varam arī tādus pasūtījumus izpildīt. Cilvēkam jāsaņem maksimāli labs serviss par saprātīgu cenu.

Pirmajos gados mūsu klienti bija tik turīgi, ka ļoti atšķīrās no pārējās sabiedrības. Pēdējos gados - lielākoties vidusmēra cilvēki: banku darbinieki, tirgotāji, nelielu uzņēmumu īpašnieki. Ir klienti, kas dārza labiekārtošanai ņem kredītu. Ar katru gadu šis vidusslānis skaitliski pieaug. Rīgā firmā strādā četras ainavu arhitektes, kurām darba tik daudz, ka gadiem nevar pat atvaļinājumā tikt. Pagaidām taustāmies, kas kurzemniekiem vajadzīgs, ko pieprasīs, jo ir tikai pats stādaudzētavas sākums.