Vai "Brūveri" izdzīvos Eiropas Savienībā?

Šķēdes pagastā Regīnas un Agra Ķezberu saimniecība platības ziņā ir līdzīga vidējai Somijas fermera saimniecībai, kurā mazliet vairāk nekā 20 hektāru lauksaimniecības zemes un aptuveni 17 govju.

"Brūveri" ir Agra Ķezbera vecātēva celti. Te joprojām dzīvo viņa vecāki, bet tagad saimnieko Agra ģimene. Viena meita dzīvo netālu no Skrundas, otra - Saldū.

Ķezberiem ir 10 slaucamo govju, bet to skaitu plānots palielināt līdz 20. Ganāmpulkā pārsvarā melnraibās, jo tām augstāks izslaukums. Taču lielākās piena devējas arī "vārīgākas", tām biežāk gadās kādas ķibeles. Arī pērn bijis jālikvidē viena ļoti laba govs.

"Iet mums paknapi," teica saimniece. "Naudu pelnām galvenokārt ar "Tukuma pienam" pārdoto pienu." Saimniecība veidota 90. gadu sākumā. Lai gan valda uzskats, ka tā saucamajiem Breša zemniekiem bijis izdevīgāks saimniekošanas starts, diemžēl Ķezberi šīs iespējas piesardzības dēļ nav izmantojuši. Toreiz bijušas tikai četras govis un par nopietnu saimniekošanu neesot domājuši.

Vajadzību daudz, iespēju maz

Latvijas zemniecības spektrā tieši tādām saimniecībām kā "Brūveri" šobrīd klājas visgrūtāk. Un arī nākotne, vismaz pagaidām, šķiet, neizskatās visai spoža. Pie lētiem kredītiem tikt nav iespēju, bet, lai attīstītos, vajadzību vēl daudz. Tikai pirms gada ierīkota mehanizētā slaukšana. Lopbarības gatavošanai gan sagādāta nepieciešamā tehnika. Taču, ja vēlētos uzsākt barības gatavošanu modernākiem paņēmieniem, arī būtu vajadzīga liela nauda. "Gribētos izmēģināt zāles rulonu tīšanu plēvē, ko jau dara viens otrs zemnieks mūsu pagastā," spriež Regīna. "Taču tas ir dārgs prieks, tādēļ pagaidām presējam ķīpās. Laiks iegādāties arī jaunu piena dzesēšanas iekārtu, bez kuras laikam nav iedomājama piensaimniecības tuvākā nākotne. Dārgos kredītus ņemt tomēr neriskējam. Lai gan mūsu piens ir augstākās kvalitātes, tomēr bez modernas saldētavas laikam neatbildīsim Eiropas Savienības prasībām."

Tikai saviem spēkiem

"Brūveri" ir ģimenes saimniecība. Gan vecākais dēls Gatis, kas mācās Lauksaimniecības universitātes Veterinārijas fakultātē, gan Didzis, kas vēl skolnieks, ik brīdi no mācībām brīvajā laikā palīdz. Gatis arī esot bijis piensaimniecības veidošanas iniciators. "Pašam gan maz laika mājām," tā mamma. "Viņš ir arī zemessargs, nākamgad paralēli veterinārijas studijām neklātienē gatavojas mācīties Aizsardzības akadēmijā."

Regīnas specialitāte - agronome. Kopsaimniecību laikā lielākoties strādājusi par ganību agronomi. Viņa teic, ka ar kādreiz iegūtajām zināšanām vien tagad vairs nepietiek, jo daudz kas mainījies. Ar tehniku prot apieties ne vien vīrs un dēli. Ja vajadzīgs, traktora kabīnē sēžas arī pati saimniece.

Lielākā daļa lopbarības sagatavota

Vairāk nekā puse siena ziemai "Brūveros" jau sapresēts. Šogad īpaši nepiemērots laiks zāles augšanai. Nopļauj lielu gabalu, bet zāles tik maz, ka siena ķīpas viena no otras pa lielam gabalam. Ja jūlijs būs lietains, kā sola meteorologi, vēl cerības uz atālu. No tā Ķezberi izmēģināšanai gribētu sagatavot kādu plēvē ievīstītu rulonu.

Šogad spēkbarībai iesēti mieži - no tiem iznākot vērtīgāks malums. Graudus izmanto tikai lopiem. Paši samaļ, pievienojot saulespuķu sēklas un vēl šo to.

Celties vai grimt?

Lai gan Regīna Ķezbere nav liela optimiste, tomēr arī nečīkst. Subsīdijas, ko saņem tagad, nav visai lielas. Viņa smejas, ka, reizi ceturksnī saņemot naudu, govi par to nopirkt neiznāk. Taču arī šī nauda ir atbalsts. "Ja Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja mēs, mazie, nenogrimsim, ja mums par pārdoto piena litru maksās kaut vai tik daudz, cik Somijā, pat bez Eiropas Savienības naudas tad jau dzīvot varēs," viņa spriež.

Diemžēl tas pats Somijas piemērs liecina, ka, iestājoties ES, valstī zemnieksaimniecību skaits samazinājās par vairāk nekā 34 tūkstošiem.

Regīna stāsta, ka viņas radinieki Latgalē jau kādu laiciņu labi pelnot ar tūristu izmitināšanu. "Es gan laikam to nevarētu paciest, ja manās mājās augu dienu uzturētos sveši cilvēki, kuru prasībām jāizdabā," tā par alternatīvās saimniekošanas mīnusiem Regīna.

Kāda būs "Brūveru" nākotne, šodien grūti pateikt. Jau pašlaik Ķezberi par piena litru saņemot apmēram santīmu, mazāk nekā pērn šajā laikā. Kas būs nākamgad, aiznākamgad? Ar labu skaudību saimniece runā par citiem - lielākiem sava pagasta piensaimniekiem. "Aizbrauciet pie Andersoniem, pie Medņiem, atvadoties iesaka Regīna Ķezbere. Tur būs daudz vairāk, ko redzēt."