Mazajam uzņēmumam vienmēr jābūt attīstībā

Septiņus gadus Guntas un Aivara Liepiņu ģimenes bizness - autokrāsu veikals un remontdarbnīca - norit viņu privātmājā un tās pagalmā. Mazā uzņēmuma statuss Liepiņus apmierina, taču pastāvēt var tikai ar nosacījumu - ja nemitīgi attīstās.

Šāds brīdis - kad jāturpina attīstīties, piemērojoties klientu augošajām prasībām - nupat pienācis, un, lai varētu arī turpmāk saglabāt konkurētspēju, Liepiņi uzņēmušies ilgas, nopietnas saistības - hipotekāro kredītu uz desmit gadiem. Par to tiks paplašināta tirdzniecības zāle - līdz ar to varēs arī pilnveidot piedāvājumu - un modernizēts nelielais serviss. Arī darbiniekiem līdzšinējās telpās kļuvis par šauru - strādājošo skaits uzņēmumā "Megas" pieaudzis no diviem līdz septiņiem.

"Sakrāt būtu ļoti grūti."

"Lai saglabātu klientūru, ir jāseko līdzi laikam. Modernas mašīnas prasa modernas remontiekārtas, kas mums jānodrošina," saka Gunta Liepiņa. Viņa pati par sevi saka - ar prieku nodarbojas ar ģimenes uzņēmuma "sabiedriskajām attiecībām" un bijusi arī kredīta galvenā kārtotāja.

"Mums jau ir nopietna kredītvēsture, tāpēc varbūt bija vienkāršāk izšķirties par šīm saistībām," turpina Gunta. "Pirmo kredītu ņēmām 1996. gadā, kad atvērām veikalu un bija vajadzīga nauda preču iegādei. Kad nomaksājām, vajadzēja nākamo - jau uz četriem gadiem. Tas bija ļoti nopietns lēmums, bet kredīta atdošanas termiņš šķita ļoti ilgs. Pirmajā brīdī bija bail uzņemties tādu atbildību. Arī darba mašīnu iegādājoties, izmantojām līzingu."

Gunta saka - nevarot iedomāties, kā varētu sakrāt naudu tām vajadzībām, kurām tiek ņemts kredīts. Ikdienā nauda iztērējas daudz ātrāk, jo arī vajadzības rodas nepārtraukti. Kredīts disciplinē, jo jāplāno izdevumi, rēķinoties ar ikmēneša maksājumiem bankai. "Man tāds raksturs - fikss, lēmumus pieņemu ātri un arī rezultātu man vajag ātru. Šopavasar ar Aivaru pārrunājām, kā uzņēmumu vajadzētu attīstīt, ko paplašināt, ko pārveidot. Tad ieraudzījām reklāmu par Hansabankas akciju privātajiem hipotekārajiem kredītiem - ar pazeminātu procentu likmi, un izlēmām: mēģināsim. Labi, ka dokumentu kārtošana nebija ilga, jo noskaņojums bija tāds: vai nu tūlīt, vai arī mēs meklējam kaut ko citu."

"Ja banka uzticas, esam uz pareizā ceļa."

Kredīta kārtošana noteiktā mērā ir uzņēmuma un tā perspektīvu objektīvs novērtējums. Banka, aizdodot naudu, nopietni pārbauda, vai kredīta ņēmējs būs spējīgs aizņēmumu atdot, un pozitīvu lēmumu var uztvert kā profesionālu atzinību tam darbam, ko dari.

"Mūsu uzņēmumam pozitīvi ir tas, ka nenodarbojamies ar tirdzniecību vien, bet ir arī pakalpojumu sniegšana - mašīnu remonts. Tas stabilizē biznesu. Tirdzniecībā daudz ko nosaka tirgus izmaiņas. Piemēram, eiro ieviešanas dēļ palielinājusies autokrāsu un auto rezerves daļu vairumcena," pamato Gunta Liepiņa. "Ka remontdarbnīcā allaž pietiek klientu, ir Aivara nopelns - viņš prot būt laipns, izskaidrot, palīdzēt."

"Jāuztver kā priekšrocība."

Desmit gadu ir ilgs laiks. Vai tas tiks pavadīts nemitīgā spriedzē - lai tikai spētu nokārtot ikmēneša maksājumus bankai? No Guntas sacītā izriet, ka pirmām kārtām jāiemācās pareizi uztvert kredītsaistības - nevis kā slogu un milzīgu pienākumu, bet gan kā labu servisu, kas devis iespēju īstenot plānus, kam citādi būtu jāziedo... viss kredīta atdošanas laiks.

"Nevar dzīvot bailēs, ka var notikt kaut kas slikts. Man šķiet - tad tas arī notiek. Zinu, kāds parasti ir apgrozījums uzņēmumā, kāda summa jāatliek kredīta maksājumiem, un redzams, ka ar atlikušo var normāli iztikt. Protams, ka ienākumu sadalē biznesa vajadzības ir noteicošās - ja jāpērk kaut kas veikalam vai remontdarbnīcai, mājas vajadzībām jāpiecieš."

Hipotekārā kredīta nodrošinājums ir nekustamais īpašums - Liepiņu māja. "Re, cik laba māja - te mēs dzīvojam, te strādājam, (tikai pirms pāris gadiem aizmūrējām ieeju no dzīvojamās istabas uz veikalu, lai uz darbu būtu jāiet, izejot no mājas laukā), un vēl māja sagādā mums iespēju aizņemties naudu, lai attīstītu uzņēmumu! Bet, ja neveiksies darbā, ja nebūs iespējas strādāt, - diez vai tad man arī māja vairs būs vajadzīga," prāto Gunta.

"Nav noteikta šablona."

"Privātpersonu hipotekāro kredītu nereti mēdz izmantot, lai attīstītu arī ģimenes biznesu, kas parasti ir mazais uzņēmums," komentē Hansabankas Saldus filiāles vadītājs Einārs Kantāns. "Šo iespēju izmantojuši gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma saimnieki, gan zemnieki, gan arī individuālā darba darītāji - mežizstrādātāji.

Kāpēc uzsveru nodarbošanos, ja jau kredīts ir hipotekārs - tātad ar nekustamā īpašuma ķīlu? Tāpēc, ka, izsverot klienta iespējas aizdoto naudu atdot, ļoti būtiski, lai viņam būtu stabils ienākuma avots, kas nodrošina regulārus kredīta maksājumus. Zemniekam tātad tiek vērtēts, vai viņa saimniecība, kaut arī neliela, atbilst tām prasībām, kas ļaus viņam arī turpmāk realizēt produkciju, vai koku gāzējam ir darba līgums ar stabilu mežizstrādes firmu...

Hansabankas Saldus filiālei līdz šim nav nācies rīkot ūtrupi neveiksmīgam kredītņēmējam, kaut gan esam izsnieguši patiešām daudz kredītu. Ir bijis pāris gadījumu, kad klientam radušās īslaicīgas grūtības, taču tās nav nopietni apdraudējušas aizdevuma atdošanu. Tas tikai norāda - banka ļoti rūpīgi analizē katru kredītpieprasījumu. Varbūt sākotnēji klientiem par to gribas kurnēt, taču pēc tam lielākā daļa paši atzīst, ka pēc bankas speciālistu veiktās analīzes jūtas drošāki un pārliecinātāki par kredīta atmaksu, nekā, sniedzot pieprasījumu."