Mazo lopkopību iegrāmato žurnālā

Druvenieka AIGARA KARLSONA ikdienas darbs ir SIA "Saldus Druva" slaucamo govju fermā, bet liela aizraušanās un mājas solis saistīts ar maziem dzīvniekiem - trušiem un mājputniem - zosīm un vistām. To var uzskatīt par nelielu biznesu.

Audzē pašu galdam un pārdošanai

Nelielo, kompakto saimniecību izrādot, viņš paņēmis līdzi vairākus biezus uzskaites žurnālus. Kūtī un ārā, būros, kopā mitinās vairāk nekā 220 dažādu vecumu truši. Jaunākajos metienos trusēni saņemami pa divi vienā saujā, bet lielie tādi makani, ka ar abām rokām turami. Īpaši dūšīgi ir trušu tēvi - tīršķirnes Jaunzēlandes un Kalifornijas gaļas truši, kurus saimnieks pircis no šķirnes trušu audzētājiem sava ganāmpulka atjaunošanai, lai novērstu tuvradniecību. Šī paša iemesla dēļ tēviņus izmanto tikai trīs gadus, tad vietā jāmeklē jauni. Trušu mātes gan esot vietējā ražojuma, un, ja nolūks ir šos dzīvniekus pavairot un realizēt tikai gaļā, tad trušu māšu radurakstus Aigars Karlsons neuzskata par izšķiroši nozīmīgiem.

Sākums bijis pirms pieciem gadiem, kad kādas Saldus kafejnīcas īpašnieks sacījis, ka kafejnīcā būs truša gaļas maltītes, un trušiem būs labs noiets. Uzņēmīgo druvenieku mudinājis audzēt vairāk trušu. Taču izrādījies, ka kafejnīcā tik daudz trušu nevajag, un Aigars Karlsons noietu meklēja citur - kādas lopkautuves īpašniekiem, vēlāk - tirgū. Īpaši labi trušu gaļu pirkuši svētkos, tad katru dienu tirgum bija jāpiegādā 5 - 6 truši. Tomēr patlaban arī tur realizācija nobremzēta. Jādomā, kādas vēl ir iespējas.

"Trušus ir izdevīgi audzēt. Pirmkārt, tos apkopju divreiz dienā. Svaiga gaļa ir, kad vien vajadzīgs. Trušu mēslojums noder lauka mēslošanai."

Lielākais darbs - tik lielam trušu skaitam sagādāt barību. Jāsavāc siens, jāizaudzē saknes. "Rēķins vienkāršs - ziemas patēriņam jāsavāc divas pilnas siena savācējpiekabes Sigulda. Ar tām pietiek. Piemājas zemē aug lopbarības bietes. Divos paņēmienos iesētas lēcas, tās ir trušu vasaras barība. Jāpērk speciālā trušu kombinētā spēkbarība. Tomēr ne jau visi truši dabū spēkbarību, jo tā ir dārga." Lai gan piecos gados diezgan daudz uzzināts par trušiem, netiek palaista garām neviena iespēja par tiem vēl ko jaunu izpētīt, izlasīt.

Daudzu trušu audzētāju bieds ir trušu infekcijas slimības, bet Aigars Karlsons pērn to dēļ zaudējumus nav cietis. Daļa trušu jau pirms infekcijas uzliesmojuma bija realizēti, pārējie - laikus vakcinēti. Viņš gan atzīst, ka profilaktiski vakcinēt visus 220 trušus finansiāli nevar atļauties. Mazuļu skaits metienā esot ļoti atšķirīgs. Dažai piedzimstot trīs, citai - pat 12 mazuļi.

Bet kas tad slēpjas biezajās grāmatās, ko saimnieks paņēmis līdzi? Patiesībā tā ir daudzu gadu truškopības ciltsgrāmata, kur par katru trusi ir visi dati, sākot no izcelsmes, dzimšanas laika. Noteikts tā svara pieaugums 10, 21 un 45 dienās pēc piedzimšanas, reģistrēta pārošana un metiena lielums, trušu realizācijas vai likvidācijas laiks. Lai gan pa šiem pieciem gadiem daudzajos būros nobarots un pārdots liels trušu skaits, saimnieks par katru var pateikt nekļūdīgi - kad tas dzimis un kur palicis. Ja vēl šobaltdien dzīvs, kurā būrītī un kurš ir šis trusis.

Vārds ir tikai tēvam

Kādēļ nepieciešama tik sīka dokumentēšana? Aigars Karlsons skaidro, ka, pirmkārt, pēc tās labi var novērtēt trušu mātes - kurām dzimis daudz mazuļu un dzīvi palikuši visi. Kurai - gadu no gada - daži mazuļi vai arī bijuši vārgi un slikti pieņēmušies svarā, kurai dzimuši nedzīvi trusēni. Tas ļaujot jau laikus izbrāķēt sliktākās trušu mātes un vaislai paturēt pēcnācējus tikai no vislabākajām. Esot pierādījies, ka ražīgām mammām arī meitas ir ražīgas, tām dzimst daudz veselīgu mazuļu. Pēc mazuļu skaita un svara pieauguma var spriest arī par trušu tēvu kvalitāti, jo par katru tēvu ir sava uzskaite - kad dzimuši tā bērni un cik to bijis, kad izmantots pārošanai.

Pārošanās kalendārā norādīta pat Mēness fāze. Vai ir kādas likumsakarības starp metiena lielumu un Mēness fāzi, saimnieks centīšoties papētīt. "Patlaban tādai salīdzināšanai neatliek laika, bet gada beigās, kad savelku visus rezultātus, noteikti to izdarīšu," saka Aigars Karlsons.

Tēviem ir savi vārdi - Pērlis, Sniedziņš, Dimants, bijis arī Ziķeris, bet mātēm divi numuri - viens norāda, kurā būrī tā dzīvo, otrs ir viņas kārtas numurs. Nezinātājs droši vien šajā uzskaitē būtu pazudis, bet saimnieks orientējas teicami. Tā kā pārošana ilgst no janvāra līdz decembra sākumam, būros gandrīz visu gadu ir mazie trusēni un jau pārdotajiem aug jauna maiņa. Bet tas nozīmē, ka gandrīz vienmēr ir, ko pārdot, ja vien ir pircēji.

Gada beigās trušu audzētājs sakārto sava darba bilanci - cik trušu dzimis, cik pārdots. Neviens tādu dokumentāciju kārtot nepieprasa, bet pašam esot interesanti gūt skaidrību, kas šajā mazajā biznesā padarīts. No kautajiem trušiem tiek izmantots viss - kautķermenis - pārdošanai, iekšējie orgāni der pašu uzturam, bet, ko nevar likt lietā, der sunim. Žēl vienīgi, ka nav pieprasītas trušādas, labu labās ādiņas nākas vienkārši iznīcināt. Bilance tiek kārtota arī naudas ieņēmumiem. Parādās diezgan pieklājīgi skaitļi.

Sava uzskaite ir arī par vistām. Katrai šķirnei - sava aile. Vienā ir uzskaitītas olas, ko izdējušas lielās dējējvistas, otrā - cukurvistiņu devums. Kad vaicāju, kam tāda uzskaite vajadzīga, saimnieks velk ar pirkstu pa aili līdz lapas apakšai - galā bilance, cik daudz olu gadā iegūts. Katra gada sākumā viņš mazliet plānojot iegūstamo olu skaitu. Dažus pēdējos gadus gan šie plāni diez ko neīstenojas. Varbūt par daudz gribēts, vai arī bijuši neražīgi gadi.