Silaiņos strādā kūlēji
Trešdien 31 hektāru lielajā ziemas kviešu laukā Zaņas pagasta Silaiņos sāka dūkt kombaini, un "Rubuļu" saimnieks SERGEJS VIRTS sacīja: "Tas laiks ir klāt".
Viņš viens no pirmajiem (varbūt pats pirmais) rajonā sāka graudu vākšanas sezonu. Zemnieks stāsta, ka visagrāk ienācies Donas puspunduris\', un graudi jau ir samērā sausi. Kaut gan - tikai vidēji ņemot. Zemākās un līdz ar to mitrākās vietās labība ir līdz 16 procentiem mitra, sausākās vietās - pat 12 %. Vienu gadu Donas puspunduri\' neesot audzējis, jo nu jau ir ražīgākas un labākas šķirnes. Bet šogad Dobeles dzirnavnieks to atkal pieprasa, un, ja pieprasa, jāaudzē. Tomēr šī izvēle šogad nedaudz pievīlusi, jo smilšainākajās vietās ir daudz tukšu un pustukšu vārpu. 31 hektāra laukā tādi ir aptuveni 2 - 3 hektāri. Nākamā varētu būt vācama šķirne Kobra\'. "Rubuļu" saimnieks to audzē pirmo gadu un atzīst: bija vērts to izvēlēties, lai gan pavasarī Kobras\' lauki izskatījušies krietni sliktāki par Donas puspunduri".
Kopā šogad novācami 300 hektāru labības lauku, un, ja laiks pieturēsies labs, varbūt palīdzēs arī citiem saimniekiem. "Tāpēc jau pirmo lauku sākām kult pie Silaiņu baznīcas, lai mums Dieviņš stāv klāt un ir labs laiks," saka saimnieks.
Citus gadus saimnieks pats sēdies pie kombaina stūres, nu kļuvis par graudu vedēju. Kūlēji ir dēls Andrejs, kurš labību pļauj nu jau ceturto sezonu, un palīgs Roberts, arī pieredzējis kombainieris. Tādēļ jau ar pirmo dienu uz lauka izlaisti abi kombaini Sampo\'.
Sergejs Virts atzīst, ka graudu vedēja pienākums ļauj pārredzēt gan to, kas notiek uz lauka, gan graudu glabātavā "Priedēs". Nupat saņemtas un uzstādītas jaunas iekārtas kaltē - labības pūtēji, uzsūcēji, priekštīrītājs, un pirmās kulšanas dienās notiks jaunā aprīkojuma piestrāde. Sergejs Virts saka: beidzot piepildījies viņa sapnis būt neatkarīgam no apstākļiem. Tā kā ir sava kalte un graudu uzglabāšanas apcirkņi, kur var sabērt 1600 tonnu labības, var pagaidīt visizdevīgāko realizācijas laiku. Ne ar vienu uzņēmumu nav noslēgts līgums par ražas pārdošanu, izņemot saistības ar "Saldus labību", no kuras iegādāti resursi apmaiņā pret ražu.
"Kamēr man nebija iespējas graudus uzglabāt, noskaņojums bija ne īpaši labs. Vienmēr bija jānervozē, kam pārdošu. Neesmu bagāts, bet nu varu atļauties nokult, izžāvēt un uzglabāt, kamēr atrodu labāko variantu, kam pārdot."
Citi raksti sadaļā: Ekonomika
- Iesaista ilgtspējas mērķu nospraušanā 21.04.2026
- Darba vietu vairāk nekā darbinieku 17.04.2026
- Interesējas par atbalstu apkurei 10.04.2026
- Siltumnīcā uzdrošinās eksperimentēt 07.04.2026
- Saldū tapusī Lieldienu maize — kuličs 31.03.2026 08:19
- Dēseles dārzos gaida saulainu vasaru 31.03.2026 08:19
- Pie tirgus būvē veikalu 27.03.2026
- Skābējumus lēnām nomaina stādu sortiments 24.03.2026
- Pieaug zemnieku interese nodrošināties pret riskiem 24.03.2026
- Starp puķēm un cāļiem — savā sētā 06.03.2026
- Atkritumus izved pēc jaunajiem līgumiem 06.03.2026
- Jo nemanāmāki, jo labāk 03.03.2026
- Pēc trim gadiem jāsākas jaunās augstsprieguma līnijas celtniecībai 17.02.2026
- Vistām kūtī labi, bet cāļi īrē istabas mājā 13.02.2026
- Elpina zivis un glābj meniķus 10.02.2026
- Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu slēdz satraucoši lēni 06.02.2026
- Krīt piena iepirkuma cena 06.02.2026
- Augstākajā riska zonā iekļauta daļa Nīgrandes pagasta 06.02.2026
- Reneta izvēlas radikālu metodi smaku likvidēšanai 03.02.2026
- Vēja parku limits nav nosakāms 30.01.2026
- Ražo ar pilnu jaudu, bet — līgumsaistību pildīšanai 30.01.2026
- Piesakās vēja parks Kareļi 23.01.2026
- Mežizstrādē — beidzot labvēlīga ziema 20.01.2026
- Veidojam simto daļu IKP 13.01.2026
- Svarīgākie jaunumi 2026. gadā 06.01.2026
- Ja gribam kļūt lielāki, jāmācās sadarboties 30.12.2025
- Cūkkopībā — laba cena, bet augsts biodrošības risks 30.12.2025
- Sērgu uzliesmojumi — nopietns signāls putnkopībā 16.12.2025
- Ja ideja neliek mieru, tā jāattīsta 16.12.2025
- Atgriežas dzimtenē un atver remonta darbnīcu 09.12.2025
