Somijas zemnieks pelna ne tikai lauksaimniecībā

10 lielākie Rīgas piena kombināta piena piegādātāji tika uzaicināti iepazīt Somijas lauksaimnieku un piena pārstrādes uzņēmuma darbu. Viņu vidū bija arī SIA "Saldus Druva" valdes priekšsēdētājs JURIS RUDZĪTIS.

Vecajām kūtīm piebūvē jaunas un modernas

- Apmeklējām trīs zemnieksaimniecības, no kurām divas specializējas piena lopkopībā. Somijas izpratnē tās skaitījās lielas zemnieksaimniecības. Vidējais govju skaits Somijas saimniecībās ir 19, vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība - 30 hektāru. Vairums sīksaimniecību izputēja pēc Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Zemnieksaimniecībā "Juntula" ir 45 slaucamas govis. Saimnieks vecai kūtij piebūvējis jaunu, aprīkojis ar visjaunākajām iekārtām, ieskaitot mušu atbaidītājus, govju tīrītāju. Govis un teliņi nav piesieti, jo tāda ir Eiropas prasība. Spēkbarību dala kompjuterizēti, bet rupjās barības miksējumu izvadā telferis. Gatavo skābsienu. Apvītinātu zaļmasu iepilda tornī, un to blietē pašas barības svars, vai vajadzības gadījumā - īpašs slogs.

Ūdens patēriņš ir ļoti liels, jo mēslojumu ar spēcīgu ūdens strūklu aizskalo pa kanāliem uz baseiniem. Kūtsmēslu krātuve ir vairākpakāpju - ir īpaši nostādināšanas, rūgšanas baseini. Lai arī viss liekas nokārtots, Somijas zemnieki kūtsmēslus uzskata par lielu problēmu. Eiropas prasības nepieļauj nekādu piesārņojumu un pat smaku, un ekoloģiskās drošības jomā Somija Eiropas Savienībā tiek uzskatīta par vadošo valsti.

Bet, lai tādu līmeni sasniegtu, zemniekiem bija jāiegulda lieli līdzekļi uzkrāšanas baseinu izbūvē, aerācijas ierīkošanā. Varat iztēloties, ka 45 slaucamo govju fermā kūtsmēslu krātuves katrs betona baseins ir 30 metru diametrā un 5 metrus dziļš. Ja attiecinām šos Eiropas standartus uz 600 govju ganāmpulku Latvijā, kūtsmēslu krātuve aizņemtu 5 hektārus (!).

Tā kā zeme tiek intensīvi apstrādāta, papuvju tur praktiski nav. Somijas zemnieks ļauj lopiem noēst zāli gandrīz līdz melnai zemei, un tad pavasaros un rudeņos izved un iestrādā pusšķidros kūtsmēslus ganībās, arī rugainēs. Saimniecībā ir 65 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pārsvarā audzē zālājus lopbarībai un ganībām un vasarāja graudaugus. Īpašumā ir arī 500 hektāru meža, kuru zemnieks izstrādā, un mežistrādes galarezultāts ir dēļi. Valsts dod zemniekiem ilgtermiņa kredītus tieši mežu pirkšanai. Izcirtumā ir karjers, kur iegūst un realizē smilti, granti, arī šķembas, klinšu bluķus. Šī zemnieka ienākumos tikai desmito daļu dod lopkopība, lai gan izslaukums no govs ir vidēji 9 tūkstoši litru. Somijā esot arī mazas saimniecības, taču to īpašniekiem lauksaimniecība nav vienīgais iztikas avots, saimnieki strādā citu algotu darbu.

Zemnieksaimniecībā "Lappala" ir 50 slaucamas govis, un izslaukums 9 tūkstoši litru no katras. Lauksaimniecībā izmanto 60 hektārus, ir 400 hektāru meža. Saimniekošanas datus ievada kompjūterā, bet ir arī vesela dokumentu kaudze - apliecības, izziņas, ko pieprasa uzrādīt kontrolējošās institūcijas.

Piena pamatcena Somijā ir 33 eiro centi, un tādu minimālo samaksu nosaka Eiropas Savienība. Cenai pievienojas piemaksas - par ekstra pienu (tāds esot 95% piena) pieskaita 1,5 centus par litru, par līguma izpildi - 3,5 centus par litru. Somijā vienīgajā no ES valstīm ir Ziemeļvalstu piemaksa - 9 centi jeb 5 santīmi par katru piena litru. Tātad kopā iespējams saņemt 46,5 centus jeb 25 santīmus par katru litru. Tāda ir vidējā cena gadā. Cenas starpība ziemas un vasaras pienam - 15%. Pienam pieļaujamais somatisko šūnu skaits ir 50 tūkstoši, baktēriju skaits 2500, kas mums liekas nesasniedzams rādītājs. Hektārsubsīdija ir 360 lati par katru lauksaimniecībā izmantojamu zemes hektāru.

Zemnieks ražo vīnu un šņabi

- Bijām zemnieku saimniecībā uz salas ezera vidū, kur uzņem tūristus. Saimnieks ir vīndaris. Lai iegūtu tiesības ražot vīnu, saimniekam nācies trīs gadus stažēties Francijā un Anglijā. Vīnu ražo, iepērkot ziemeļu ogas - jāņogas, avenes, brūklenes, dzērvenes, lācenes, pats audzē tikai upenes. Ogas sasaldē, un sulu spiež līdz pat nākamajai sezonai. Zemnieks drīkst realizēt vīnu savā saimniecībā tūristiem un citās lauku tūrisma saimniecībās, bet ne veikalos vai citās tirdzniecības vietās. Ražo arī kazeņu un lāceņu degvīnu ar šīs saimniecības marku, bet degvīnu zemnieks drīkst realizēt tikai savā mājā. Šķiet, ka vīndara bizness un tūristu uzņemšana ir izdevīga.

Interesanti, ka ezeros velkoņi velk plostus, jo baļķu ūdenstransports esot vislētākais, un plostnieka amats ir dzīvs. Viens pat dažādi žonglēja uz baļka minūtes desmit, sniedzot mums savdabīgu priekšnesumu.

"Valio Lapinlahti" rūpnīcai pienu piegādā 1150 zemnieki. Akcionāri arī ir zemnieki. Viņiem pieder arī "Valio" meitasuzņēmums "Promilk", kur strādā 50 cilvēki. Tas savāc pienu un uzstāda zemnieksaimniecībām piena dzesēšanas iekārtas. Gada apgrozījums šiem 50 cilvēkiem ir fantastisks - 120 miljoni eiro.

"Valio" rūpnīca izvietota 15 hektāros un nepārtrauktā režīmā ražo dažādus piena pulverus un sieru. Latvijā no šī uzņēmuma nonāk galvenokārt dažādi piena maisījumi bērniem. Galvenais tirgus ir Eiropas Savienībā, kas nosaka ražošanas kvotas. Par to pārsniegšanu jāmaksā sods, un pērn uzņēmums sodanaudās samaksājis 5,5 miljonus eiro. Tomēr uzņēmumam ir izdevīgi maksāt sodu, ražot pārprodukciju un to realizēt Taivānā, Japānā un citur ārpus ES.

Paskatās, paklausās, un dūša aptekas

- Eiropas prasības pārsvarā ir pamatotas, tikai mums ir grūti to izpildīšanai iegūt naudu. "Saldus Druva" patlaban modernizē Bajāru fermu par SAPARD līdzekļiem. Somijā nav nevienas tik lielas - 200 govju - kūts, lielākā esot 100 govīm. Mums ir trīs fermas 200 govīm. Ne jau mēs nemākam saimniekot, bet trūkst līdzekļu ātri modernizēt ražošanu. Turklāt tik liela ir mūsu un Somijas piena iepirkuma cenu starpība! Saņemam nesalīdzināmi mazāk, bet mums dažos gados jāiegulda nesalīdzināmi vairāk. Aizbraucam uz ārzemēm, paskatāmies, un dūša aptekas. Ja jau Somijas zemnieks nevar iztikt no tīrās lauksaimniecības, kā lai izdzīvojam un turklāt attīstāmies mēs?