Palīdz, konsultē, nevis soda

Otrdiena, 13. aug., 2002 Tamāra Kļaviņa

Pārsvarā ir sīksaimniecības

- Katrā rajonā strādā valsts veterinārie inspektori, un viņu pienākums - apsekot saimniecības. Nav pareizi sacīt, ka tās ir Eiropas prasības, jo patiesībā tās paredz Latvijas likumi, noteikumi un citi dokumenti, kuri gan izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības normatīviem. Mūsu uzraudzībā ir dzīvnieku novietnes, ieskaitot bišu dravas, ūdens saimniecības (zivsaimniecības), veterinārās laboratorijas vivārijs, lopbarības ražošanas uzņēmumi, veterināri farmaceitisko preču tirdzniecības vietas, bāzes, vetaptiekas, lopbarības tirdzniecības vietas, speciālie transporta līdzekļi dzīvnieku un barības pārvadāšanai, dzīvnieku tirdzniecības vietas (tirgus) un dzīvnieku kapsētas.

Rajonā ir reģistrēti 3042 liellopu ganāmpulki ar 19 447 dzīvniekiem (6. augusta dati), no tiem pārraudzībā ir 193 ganāmpulki, ir 66 aitu ganāmpulki ar 535 dzīvniekiem, 48 kazu ganāmpulki ar 150 dzīvniekiem, 281 cūku ganāmpulks, ir 13 trušu audzētāji, 5 zirgu audzēšanas saimniecības, divas putnkopības saimniecības, ap 20 bišu dravas. Vairāk nekā 2700 ganāmpulkos govju skaits ir no 1 līdz 5. Vairāk par 5 slaucamām govīm bijis 267 ganāmpulkos. Tā ir mūsu pārraugāmā saimniecība.

Apsekošanu sākam ar dokumentu pārbaudi. Noteikti jābūt dzīvnieku reģistra grāmatai, cūku ganāmpulkā jābūt ziņām par dzīvnieku kustību un noteiktā laikā jāpaziņo par izmaiņām ganāmpulkā. Vēl jābūt slimo dzīvnieku reģistrācijas žurnālam, lietoto medikamentu žurnālam un nekvalitatīvā piena uzskaites žurnālam. Dokumentos jābūt iespējai izsekot, no kurienes kas saimniecībā radies un kur paliek.

Sāk ar tīrāko galu, beidz - ar netīrāko

- Vispirms apskatām, kāda ir lopu novietnes teritorija, vai tā sakopta, vizuāli novērtējam telpu tīrību, elektroietaišu un mehānismu atbilstību darba drošības prasībām, celtniecības materiālus - vai tie nav kaitīgi dzīvnieku veselībai (iegādājoties jaunus celtniecības materiālus, pircēja pienākums pieprasīt pārdevējam to atbilstības sertifikātu). Telpās novērtējam aprīkojuma, inventāra tīrību (reizi gadā jābūt telpu dezinfekcijai, deratizācijai, un tai jāparādās dokumentos).

Mēs sakām, ka kaķus var pieņemt darbā par deratizatoriem. Kaķim jābūt reģistrētam pašvaldībā, kur izsniedz žetonu, divreiz gadā - attārpotam, vienreiz gadā - vakcinētam pret trakumsērgu. Kūti novērtējam, vai vismaz reizi diennaktī tiek izvākti kūtsmēsli, vai dzīvnieku turēšanas telpās ir pietiekams apgaismojums, ventilācija, vai piena ieguves vieta ir nodalīta no tā uzglabāšanas vietas.

Piena ieguves telpā skatāmies, lai būtu laba ventilācija, lai uz sienām un griestiem nekrātos ūdens kondensāts, vai govis tiek turētas nodalīti no cūkām un mājputniem (ar 2006. gadu šī prasība būs obligāta, jo katrai dzīvnieku sugai nepieciešams savs mikroklimats un lai netiktu pārnēsātas infekcijas). Virsmām jābūt viegli kopjamām, un parocīga vietā jāatrodas krānam roku mazgāšanai.

Pienam jāglabājas piemērotās telpās un tilpnēs

- Piena pirmapstrādes un uzglabāšanas telpai jābūt nodalītai no piena ieguves telpas, tā būs diezgan grūti izpildāma prasība mazajām saimniecībām. Arī šajās telpās nepieciešama gluda, viegli kopjama sienu virsma, pietiekama ventilācija un apgaismojums, grīdai jābūt gludai un ar noteci, telpā nepieciešama siltā un aukstā ūdens padeve. Pārliecināmies, kā tiek atdzesēts piens. Temperatūrai tilpnē, kurā dzesēs pienu, jābūt ne augstākai par plus 6 - 8 grādiem. Pienu var nedzesēt tikai tad, ja tas pārstrādes uzņēmumā nonāk divu stundu laikā pēc slaukšanas. Optimālā piena temperatūra uzglabājot ir +4 grādi.

Pēc katras tilpnes iztukšošanas reizes tā jāmazgā un jādezinficē. Visus piena traukus mazgā tikai ar šiem mērķiem paredzētiem līdzekļiem. Arī piena uzglabāšanas inventāram jābūt tikai šim mērķim paredzētam. Piena uzglabāšanas telpā drīkst atrasties tikai tam paredzēts inventārs. Realizējot pienu, nepieciešams līgums ar pārstrādes uzņēmumu, un jāuzrāda veterinārārsta apliecības kopija, kurā norādīts uzņēmums, kam pārdod pienu.

Apskatām arī telpu vai vietu barības uzglabāšanai dzīvnieku novietnē. Barība nedrīkst atrasties piena uzglabāšanas telpā, bet tā barība, kura satur zāles vai veterinārfarmaceitiskos produktus, jāglabā atsevišķi. Vēl skatāmies, vai ir iespējas atsevišķā vietā turēt slimos dzīvniekus.

Aitām un kazām šogad jābūt ar krotālijām abās ausīs. Cūkām krotālijas nepieciešamas sivēnmātēm, kuiļiem un tām cūkām, kas tiek izvestas ārpus ganāmpulka, un iepirktajām.

Ir arī izstrādāti noteikumi, cik lielai platībai jābūt katras sugas un vecuma dzīvniekam. Skatāmies, vai dzīvnieks var brīvi piecelties, apgulties, vai saite nerada ciešanas, vai dzīvnieks brīvi var piekļūt barībai un dzeramajam ūdenim. Novērtējam ārējo izskatu, kas apliecina dzīvnieka komfortu vai diskomfortu novietnē. Skatāmies, vai dzīvnieka stāvvietā ir pietiekami pakaišu, vai tā sausa, tīra.

Īpaša vērība jaundzīvniekiem

- Īpaši vērtējam jaudzīvnieku turēšanas apstākļus un kopšanu. Noteikts, ka no 2006. gada teļi līdz 8 nedēļu vecumam jātur nepiesieti individuālos sprostos un līdz 6 mēnešu vecumam - kopējos sprostos. Sivēnus no mātes drīkst atšķirt ne jaunākus par 3 nedēļām, bet kuilīšu kastrēšana bez anestēzijas atļauta līdz 4 nedēļu vecumam.

Saimniekam jāuzskaita pašražotā lopbarība, iepirktie koncentrāti un minerālvielas (to lietošanas anotācijas, premiksiem - maisīšanas rekomendācijas jāglabā atsevišķos vākos), iespēju robežās jāveic barības kvalitātes pārbaudes, jāsastāda barības devas, kas īpašniekam ļauj novērtēt dzīvnieku ēdināšanas pietiekamību. Lietojot iepirkto barību un piedevas, jāievēro to derīguma termiņš un uzglabāšanas noteikumi. Kategoriski aizliegts atgremotājiem izēdināt dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas saturošu barību. Īpašnieka pienākums ir arī ziņot veterinārārstam par dzīvniekiem, kuri nobeigušies.

Kopā ar saimnieku jau uzreiz pārrunājam, kas kurā vietā izdarīts un kas būtu darāms. Lai gan esam kontroles dienests, patlaban esam vairāk konsultanti, padomdevēji. Nereti mūs arī īpaši uzaicina konsultēt.

Aizpilda apsekošanas protokolu

- Ganāmpulks skaitās no vienas govs, bet maziem ganāmpulkiem nebūtu loģiski prasīt slaukšanas zāli vai iekārtas. Tomēr pieaugošās piena kvalitātes prasības liks izlemt, vai vajadzīgas slaukšanas iekārtas, dzesētājs. Prasībām neatbilstošu pienu pārstrādātāji vienkārši neiepirks. Ir kopēji noteikumi, kuri jāievēro gan vienas, gan vairāku simtu govju īpašniekiem. Lielie uzņēmumi, kuri ražo eksporta produkciju, paši seko, vai piena ražotājs strādā atbilstošā līmenī.

Kad saimniecība apsekota, aizpildām apsekošanas protokolu, kur norāda, kas vēl nav padarīts, kad tas tiks izdarīts un cik tas varētu maksāt. Dokumentu sakārtošanai termiņu - pusotru, divus mēnešus - nosakām mēs, bet citiem pasākumiem termiņu izvēlas ganāmpulka īpašnieks. Daudzi izvēlas arī termiņu līdz 2009. gadam, jo ir pārliecināti, ka tikai tad būs paveikuši visu prasīto. Mazie saimnieki ir nopietnas izvēles priekšā - vai paturēt ganāmpulku naudas pelnīšanai, izvēlēties citu lopkopības virzienu vai lopus paturēt tikai pašu iztikai.

Atzinums sniegts par trijiem ganāmpulkiem

- Sākām pārbaudi vispirms tajās astoņās rajona saimniecībās, kur ražo pienu eksporta produkcijas ražošanai uz Eiropas Savienību. No tām trijiem - "Griezes Dzintariem", "Griezes Lejniekiem" un "Pampāļu" "Laipiņu" liefermai - ir atzinums par atbilstību Eiropas prasībām. Šīs astoņas saimniecības esam apmeklējuši jau vairākkārt. Ir patīkami, ka, aizbraucot otrreiz, jautājums ir nokārtots. Ar lielajām saimniecībām saprasties vieglāk, bet visgrūtāk klājas ar sīksaimniecībām, kuras pašas nevar izšķirties, ko darīt, kurām trūkst līdzekļu pārkārtojumiem, kur bieži vien dzīvnieki atrodas vairākās mazās vecās kūtiņās, un piena telpu faktiski nav, kur ierīkot. Kaut gan arī šajā situācijā cilvēki domā par variantiem. Daudzi vēl nezina, ka var veikt pārraudzību, izkopt ganāmpulku un saņemt valsts atbalstu.

Mēs nedodam nekādas atlaides divos jautājumos - dzīvnieku reģistra sakārtošanā un obligāto profilaktisko izmeklējumu veikšanā. Ja, atkārtoti pārbaudot, nav izdarīts, tad nākas sodīt.

Gadās arī tādi jautājumi, kad uzreiz nevaram atbildēt, bet arī mēs mācāmies kursos, konsultējamies Pārtikas un veterinārajā dienestā. Ir saimnieki, kas likumus un noteikumus ir pamatīgi izstudējuši un vaicā, kur tā vai cita prasība rakstīta. Tad skatām likumus un noteikumus kopīgi.

Laiks parādīs, kas ir iespējams, kas nē. Ne visas prasības, piemēram, piena uzglabāšanā, dzesēšanā obligātas, ja pienu izlietos pašpatēriņam, bet vispārējās higiēnas, labturības prasības jāpilda arī šīm saimniecībām.

Pārkārtojumi vajadzīgi saimnieka labā, ne kontrolei

- Kopumā cilvēki cenšas un dara, cik spēj. Saimiekiem saku, ka viss, ko viņi dara un ko mēs prasīsim, vajadzīgs viņam pašam. Arī kārtība dokumentos. Saimniekiem ir tā saucamās melnās burtnīcas. Lai tad viņi legalizē šo uzskaiti cauršūtās un numurētās lapās. Ja saimnieks kūtī ierīko krānu un dezinfekcijas līdzekļu trauciņu roku mazgāšanai, tam jābūt parocīgā vietā, nevis tikai tādēļ, ka to kāds prasa.

Līdz gada beigām apsekosim pārraudzībā esošos ganāmpulkus un tos, kuru īpašnieki saņem subsīdijas. Cerams, ka atbilstības atzinumu varēsim dod arī pārējām piecām saimniecībām un varbūt vēl dažām, kas gatavojas prasības izpildīt. Lielākie saimnieki ir ieinteresēti sakārtot savu saimniekošanu. Sākumā cilvēki baidījās, ko nu darīsim viņu saimniecībās, varbūt sodīsim. Pirmo reizi nesodām un ne jau par visu uzreiz sodām. Ir dokumentācijas, tīrības, kārtības jautājumi, ko var sakārtot. Dokumentācijas kārtošana ir ikdienas darbs, tikai tad saimniekam tā palīdzēs.

Citi raksti sadaļā: Ekonomika

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk