Fišlers laimes zemi nesola

Ka Latvijā ieradies nevis kāds bārdains ārzemnieks, bet vīrs, kuram liela teikšana Briselē, liecināja visur klāt esošo žurnālistu notramdīšana, - ka Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera vizītes laikā būs no viņa turēties pa gabalu. Ar jautājumiem un piezīmēm netirdīt, vien no lielāka attāluma ļauts fotografēt un filmēt.

Ministri mudina pārskatīt kvotas

Lai pārliecinātu augsto viesi, ka Latvija tomēr ir jau diezgan eiropeiska valsts, Fišlera kungs tika iepazīstināts ar vienu no gruntīgākajām Jelgavas rajona saimniecībām, Zaļenieku pagasta "Mežacīruļiem", kur ir 136 slaucamas govis ar 6000 litru vidējo gada izslaukumu, 60 nobarojamu liellopu, vidējā graudu raža - 5,6 tonnas no hektāra. Bet Mežotnes pilī Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis un Igaunijas lauksaimniecības ministrs Janus Marrandi parakstīja kopīgu paziņojumu, ko iesniedza komisāram. Tajā uzsvērts, ka Baltijas valstis ir vienīgās kandidātvalstis, kas atbrīvojušās no okupācijas un neatkarības gados pārdzīvojušas kardinālas izmaiņas lauksaimniecībā, tās cietušas Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ. Tādēļ ministri uzskata, ka Baltijas valstīm paredzētās ražošanas kvotas un atsauce uz 1995. - 1999. gadu, pēc kuriem šīs kvotas tiek aprēķinātas, nav pamatota un neatbilst ražošanas un pārtikas patēriņa augošajām tendencēm, tādēļ pārskatāma.

Ražots Eiropas Savienībā

Tikmēr Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecibas universitātē, no Latvijas malu malām uz konferenci ieradās laucinieki, vairums ar jautājumu - kas viņus gaida Eiropas Savienībā. Varbūt patiesi Fišlers atvedis vēsti, ka latviešu zemnieks Eiropā kļūs turīgs, laimīgs un apmierināts? Tiesa, jautājums par laimes zemi izskanēja tikai preses konferencē, kad beidzot pie vārda tika žurnālisti.

Vispirms zemnieki izvēlējās darba grupu, lai izvaicātu speciālistus, kā veiksmīgāk pārdot savu preci, kā valsts kontrolē pārtikas ceļu no lauka līdz patērētāja galdam, vai lauki ir tikai tīrums un kādas būs lauku atbalsta programmas un nodokļi.

Šo rindu autore ieklausījās, ko spriež par produkcijas izdevīgu pārdošanu. Ja kāds bija vēlējies uzzināt, kā sekmīgi plānot mārketingu, viņš gatavas receptes nedabūja, vien vielu pārdomām - ko varētu darīt, lai Latvijas produkcija kļūtu vēl pieprasītāka, un noskaidrot tendences - piemēram, kādēļ Lietuvas piena produkti te ir lēti, lai gan piena iepirkuma cenas brīžam ir ļoti līdzīgas. Izrādās, Lietuvā piena pārstrāde koncentrēta dažos lielos uzņēmumos, un tā ievērojami samazina pārstrādes izmaksas.

Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe sacīja, ka nākotnē arī Latvijas pārstrādes uzņēmumus gaida būtiskas izmaiņas. Eiropas Savienībā lielāko daļu Latvijas uzņēmumu iegūs lielas un pazīstamas firmas, kas Latvijā ražotu produkciju realizēs ar savas firmas nosaukumu un rakstīs "izgatavots Eiropas Savienībā". Lai pievērstu pircēju uzmanību Latvijā ražotai pārtikai, ieviesta Zaļās karotītes zīme. Vai šī zīme saglabāsies, ja Latvija būs Eiropas Savienības valsts? Speciālisti spriež, ka to iespējams saglabāt, vien piešķirot kādu specifisku nozīmi.

Zemnieki uzsvēra, ka spēj saražot ne tikai daudz, bet arī labas kvalitātes produkciju. Bet, ja pārstrādātājs nav konkurētspējīgs, nākas ciest arī zemniekam. Lielā mērā tieši pārstrādātāji nosaka, cik liela būs Latvijas zemniekiem ES piešķirtā ražošanas kvota. Visapdraudētākie Eiropas tirgū būšot Latvijas augļu un dārzeņu audzētāji, īpaši, ja viņi necentīsies kopīgi kārtot savas produkcijas realizāciju. Lielveikali nav un nebūs ieinteresēti slēgt daudz līgumu par nelielām produkcijas piegādēm. Zemnieki izteica bažas, vai mūsu stiprais lats sapratīsies ar eiro. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā cenas noteikti nepazemināsies.

Piedāvā plašāku tirgu un stabilitāti

Liela interese bija par Franca Fišlera uzrunu konferencē. Lai gan zemkopības ministrs Atis Slakteris minēja, ka 55% konferences dalībnieku atbalstījuši Latvijas iestāšanos ES, tomēr 45% ir pret, un diezin vai Franca Fišlera sacītais vairoja eirooptimistu skaitu. Paslavējis Latviju par progresu sarunās ar ES un cerot, ka 12. decembrī Eiropa mums sacīs jāvārdu, Francs Fišlers atgādināja: ne jau visas ES valstis vēlas Savienības paplašināšanos un atbalsta tiešos maksājumus jauno dalībvalstu lauksaimniekiem. Tomēr viņš arī sacīja, ka Latvijas zemnieks būs ieguvējs - varēs iekļūt 500 miljonu patērētāju lielā, konkurētspējīgā tirgū, iegūs prognozējamu ekonomisko attīstību, pēc iestājas - dzīves līmeņa paaugstināšanos, investīcijas lauku attīstībai.

Izmaiņas Latvijas ekonomikā, lauksaimniecībā, modernizēšanās Latvijai nepieciešama, neatkarīgi, vai vēlamies iestāties Eiropas Savienībā. Pārkārtojumus veikt piespiedīs globālie tirgus procesi. Bet, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, šī valstu kopiena finansiāli un mērķtiecīgi palīdzēs veikt pārkārtojumus. Latvijai to nebūs jāuzņemas izdarīt vienai pašai un tikai par saviem līdzekļiem.

Atbildot uz jautājumu par mazajām ražošanas kvotām, Eiropas komisārs pieļāva, ka tās varētu tikt koriģētas, ja vien Baltijas valstīm būs pietiekami argumenti, kādēļ tas ir jādara. Viņš arī sacīja, ka daudzi Latvijas lauku iedzīvotāji baidās un bažījas, kā viņu dzīvi ietekmēs Latvijas iestāšanās ES. Tādēļ pirms referenduma jābūt pietiekamai informācijai par gaidāmajām pārmaiņām, kas jauno valstu iedzīvotājiem noteikti nebūs vieglas.

Lai pierādītu, jāgatavo aprēķini

Lai gan zemnieki iepriekš tika aicināti uzdot Fišlera kungam jautājumus rakstveidā un bija 236 jautājumi, viņš izvēlējās atbildēt uz jautājumiem no zāles, bet arī tiem atlika īss laiks. Vaicāja par Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības izredzēm. Komisārs sacīja, ka bioloģiskie produkti varētu ieņemt 15 - 20% tirgus daļu, patlaban Eiropā tie ir aptuveni 3 - 4%. Ja vien pieaugs pircēju pieprasījums pēc šādas produkcijas un Latvijas ražojums atbildīs ES bioloģiskās produkcijas standartiem, nozarei ir labas perspektīvas.

Preses konferencē Francam Fišleram jautāja par Baltijas valstu lauksaimniecības ministru kopīgo paziņojumu. "Man šis dokuments ir jauns, un neesmu to vēl izpētījis. Tas, šķiet, tikai papildina vai komentē jau agrāk izteiktos priekšlikumus. Nebūtu īpaši labi, ja šis paziņojums nozīmē sarunu par kvotām sākšanu atkal no nulles. Turklāt sarunas par uzņemšanu ES notiek ar katru Baltijas valsti atsevišķi. Ja šajā paziņojumā uzsvērtas Krievijas krīzes postošās sekas uz Baltijas valstu ekonomiku atskaites gados, no kuriem tiek rēķināta kvota, varam vēl pie šī jautājuma atgriezties. Bet nepieciešami konkrēti aprēķini, kāda bijusi šī ietekme. Ja ir neskaidrības un pretrunas, mums kopīgi jānosaka termiņi, kādos tās tiek noskaidrotas, un jāpanāk vienošanās vēl pirms Kopenhāgenas samita.

Preses konferences noslēgumā Fišleram pajautāja, vai Latvijas zemnieks var justies gandarīts un laimīgs, uzklausot viņa sacīto. Lauksaimniecības komisārs atsmēja: "Laime ir tikai debesīs, un Eiropas Savienība Latvijas zemniekam nav debesis." Viņš ieteica katram apsvērt iestāšanās pozitīvos un reālos labumus un tad izlemt - vai ES viņam konkrēti der vai nē. Neatkarīgi no referenduma rezultātiem lauksaimniekiem būs nepieciešams finansiāls atbalsts, iedrošinājums uz panākumiem, uz labām pārmaiņām.