Veterinārārsti "apkaro" klasisko cūku mēri
Dobeles rajona Tērvetes pagastā vairākas dienas notika teorētiskās un praktiskās veterinārārstu mācības par ļoti bīstamu cūku slimību - klasisko cūku mēri.
Mācības organizēja Valsts pārtikas un veterinārais dienests un Eiropas Savienības informācijas apmaiņas un tehniskās palīdzības birojs (TAEIX). Piedalījās valsts vecākie veterinārie inspektori un lielāko cūkaudzētavu veterinārārsti. No mūsu rajona par klasisko cūku mēri mācījās pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece un SIA "Druvas Unguri" veterinārārsts Atis Brizga.
Gunta Kapeniece pastāstīja: "Mācībās tika simulēta situācija, ka vienā saimniecībā ar cūku mēri nobeidzies sivēns, bet otram ir aizdomas par šo slimību. Viss tika darīts tā, it kā fermā tiešam būtu klasiskais cūku mēris. Saimniecības teritorija trīs kilometru rādiusā tika norobežota, izliktas brīdinājuma zīmes. Mācībās piedalījās arī policija, zemessardze un ugunsdzēsēji. Veterinārārstiem bija jāsāk rīkoties tajā brīdī, kad saimnieks paziņojis, ka viņa fermā slims dzīvnieks. Par šīm mācībām tika ziņots arī kaimiņvalstu attiecīgajiem dienestiem, lai slimības uzliesmojuma imitāciju tur neuztvertu par reālu notikušu epidēmiju.
Šoreiz uz zinātnes un mācību altāra tika ziedoti arī divi sivēni, no kuriem viens jau bija nobeidzies ar citu vainu. Visu notiekošo vēroja TAEIX speciālisti, kuri nākamajā dienā vadīja grupu darbu, vērtēja veterinārārstu zināšanas un rīcības variantus, ieteica pareizākos, pastāstīja, kā šādos gadījumos rīkojas Eiropas Savienības valstīs."
Pēdējoreiz klasiskā cūku mēra saslimšana Latvijā bijusi 1996. gadā Talsu rajonā. Veterināro speciālistu mācības par sevišķi bīstamām - A grupas - slimībām notiek katru gadu. Pērn tēma bija mutes un nagu sērga, un tā tika "apkarota" Jelgavas rajonā. Gunta Kapeniece sacīja, ka šādas mācībās, kurās tiek imitēts slimības gadījums, labāk izskaidro, kā rīkoties konkrētā situācijā, nekā, ja veterinārārsts to pašu būtu vairākkārt izlasījis kādā grāmatā. "Ja klasisko cūku mēri konstatētu kādā mūsu rajona saimniecībā, ir pilnīgi skaidrs, kam un kā par to jāziņo, kas jādara praktiski, lai slimība neizplatītos," sacīja Gunta Kapeniece.
Citi raksti sadaļā: Ekonomika
- Darba vietu vairāk nekā darbinieku 17.04.2026
- Interesējas par atbalstu apkurei 10.04.2026
- Siltumnīcā uzdrošinās eksperimentēt 07.04.2026
- Saldū tapusī Lieldienu maize — kuličs 31.03.2026 08:19
- Dēseles dārzos gaida saulainu vasaru 31.03.2026 08:19
- Pie tirgus būvē veikalu 27.03.2026
- Skābējumus lēnām nomaina stādu sortiments 24.03.2026
- Pieaug zemnieku interese nodrošināties pret riskiem 24.03.2026
- Starp puķēm un cāļiem — savā sētā 06.03.2026
- Atkritumus izved pēc jaunajiem līgumiem 06.03.2026
- Jo nemanāmāki, jo labāk 03.03.2026
- Pēc trim gadiem jāsākas jaunās augstsprieguma līnijas celtniecībai 17.02.2026
- Vistām kūtī labi, bet cāļi īrē istabas mājā 13.02.2026
- Elpina zivis un glābj meniķus 10.02.2026
- Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu slēdz satraucoši lēni 06.02.2026
- Krīt piena iepirkuma cena 06.02.2026
- Augstākajā riska zonā iekļauta daļa Nīgrandes pagasta 06.02.2026
- Reneta izvēlas radikālu metodi smaku likvidēšanai 03.02.2026
- Vēja parku limits nav nosakāms 30.01.2026
- Ražo ar pilnu jaudu, bet — līgumsaistību pildīšanai 30.01.2026
- Piesakās vēja parks Kareļi 23.01.2026
- Mežizstrādē — beidzot labvēlīga ziema 20.01.2026
- Veidojam simto daļu IKP 13.01.2026
- Svarīgākie jaunumi 2026. gadā 06.01.2026
- Ja gribam kļūt lielāki, jāmācās sadarboties 30.12.2025
- Cūkkopībā — laba cena, bet augsts biodrošības risks 30.12.2025
- Sērgu uzliesmojumi — nopietns signāls putnkopībā 16.12.2025
- Ja ideja neliek mieru, tā jāattīsta 16.12.2025
- Atgriežas dzimtenē un atver remonta darbnīcu 09.12.2025
- Meklē veidu vietējās produkcijas popularizēšanai 05.12.2025