"Silva" kā kompanjons un kaimiņš
Latvijas - Somijas kopuzņēmums SIA "Silva" Latvijā ienāca pirms 12 gadiem, un Saldū tam bija vienas no pirmajām mežizstrādes platībām - no sākuma Lašupē un Dūrupē, vēlāk arī Zvārdē. Pašlaik Saldus mežizstrādes iecirknis ir viens no desmit.
Sākotnēji "Silva" strādāja valsts mežu platībās ar ilgtermiņa līgumu, tad pirka cirsmas un iepirka kokmateriālus, tad - sāka iegādāties arī meža īpašumus. Vārdu sakot - no sadarbības partnera kļuva arī par kaimiņu gan privātajiem mežu īpašniekiem, gan valsts meža apsaimniekotājiem.
Lai tuvāk iepazītu šo kaimiņu, "Saldus Zeme" iztaujāja SIA "Silva" attīstības daļas vadītāju MĀRI SLOKU.
Kādos Latvijas novados strādā "Silva"? Cik nozīmīgs tai Saldus iecirknis?
- Uzņēmumam ir 10 mežizstrādes iecirkņi - galvenokārt Kurzemē, bet viens - Gulbenē, tā ka Saldus proporcionāli dod desmito daļu no "Silvas" mežizstrādes apjomiem, kas ir vieni no lielākajiem valstī. Vēl Saldū atrodas mežizstrādes tehnikas remontdarbnīca, kas apkalpo "Silvas" tehniku no visas Kurzemes. Kopā "Silvā" ir vairāk nekā 150 darbinieku.
Šī gada sākumā "Silva" mainīja īpašnieku. Vai mainījās arī uzņēmuma prioritātes?
- Koncerns "Metsaliitto" nopirka "Silvas" līdzšinējo mātes uzņēmumu "Tomesto". Latvijā SIA "Metsaliitto Latvija" apvienojās ar SIA "Silva", saglabājot pēdējās nosaukumu. Šī darījuma dēļ "Silvas" kopējie apjomi, protams, ir ievērojami palielinājušies, kaut gan - ne divkāršojušies.
Savu pamatdarbību "Silva" nav mainījusi. Prioritāri virzieni ir mežizstrāde, meža atjaunošana un apaļkoku iepirkšana. Latvijā "Silva" atvērusi 11 koksnes iepirkšanas punktus, no tiem Saldum tuvākais - Skrundā.
Vai eksportējat tikai apaļkokus?
- Eksportējam papīrmalku un šķeldu. Pārējo sortimentu realizējam Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem, piemēram, "Latvijas finierim". Kurzemē mums ir arī nozīmīgs sadarbības partneris - SIA "Vika Wood", šīs jaudīgās kokzāģētavas līdzīpašnieks ir arī "Metsaliitto".
Ar kādu nolūku iepērkat meža īpašumus?
- "Silva" strādā ar ilgtermiņa stratēģiju. Mežā jau vispār nekas nenotiek dažu gadu laikā. Kokus, ko cērtam tagad, stādījuši mūsu vectēvi. Nākotnē vēlamies nodrošināt koksnes resursus arī no saviem meža īpašumiem, nevis tikai, strādājot valsts mežos vai pērkot cirsmas no privātajiem mežu īpašniekiem. Tiesa, tagad stādītās egles cirtīs jau mūsu pēcteči. Jo egli cērt aptuveni 80 gadu vecumā, priedi - 100 gados.
Tas nav vienkāršs māklerisms - darījumi ar nekustamo īpašumu. Mēs zemi pērkam, lai to apstādītu ar mežu un koptu, nevis pārdotu tālāk. Tas pietiekami uzskatāmi demonstrē uzņēmuma nopietnos plānus Latvijā un lielā mērā pierāda mūsu sadarbības partneriem, ka "Silva" nevar vienā dienā izgaist bez pēdām un nepildīt savas saistības.
Vai savi meži ir arī savdabīgs nodrošinājums pret ilgtermiņa līgumu un valsts mežu cirsmu izsoļu nepastāvīgajiem nosacījumiem?
- Jā, šis varētu būt viens no stimuliem, kāpēc orientējamies uz savu īpašumu. Tā mēs kļūstam mazāk atkarīgi no ārējiem apstākļiem.
"Silva" aktīvi aicina uz sadarbību privātos mežu īpašniekus. Vai šī sadarbība attīstās?
- Jā, mēs jūtam aizvien lielāku interesi par ilglaicīgu sadarbību. Šķiet, privāto mežu īpašnieki sāk apjaust, ka mežs ir ne tikai peļņas avots, bet arī milzīga atbildība un prasa ieguldīt lielu darbu. Profesionāls sadarbības partneris ir garants, ka meža īpašnieks, pirmkārt, saņems naudu par nocirstajiem kokiem, otrkārt, tiks nomaksāti nodokļi un nokārtoti nepieciešamie dokumenti, treškārt, ja īpašnieks vēlas, mežs var tikt atjaunots atbilstoši mežsaimnieciskajiem noteikumiem. Nereti mežu īpašnieki nāk pie mums ar saviem mežu apsaimniekošanas projektiem, un mēs plānojam ilglaicīgu sadarbību. Taču, ja īpašnieku interesē tikai kāds noteikts darījums, piemēram, tikai mežizstrāde vai tikai augsnes sagatavošana, vai koku izvešana, labprāt veicam arī šādus atsevišķus pakalpojumus. Bez tam mūsu meža apsaimniekošanas speciālisti konsultē mežu īpašniekus mežsaimnieciskajos jautājumos.
Vai jūsu pakalpojumi neizmaksā pārlieku dārgi meža īpašniekam, kam ir tikai pārdesmit hektāru meža? Vai nav lētāk darīt visu pašam?
- Tā, protams, ir katra brīva izvēle. Taču, piemēram, attiecībā uz meža atjaunošanu pieredze liecina - jo labāk sagatavota augsne, jo labāk ieaug kociņi un vieglāk jaunaudzi kopt - līdz ar to samazinās izdevumi, kas būtu nepieciešami, stādījumus papildinot un kopjot. Ar "Silvas" jaudīgo augsnes frēzi izcirtums tiek ļoti kvalitatīvi sagatavots jaunu kociņu stādīšanai, turklāt darbs tiek izdarīts ātri - arī tas ir naudas ietaupījums. Savukārt, izstrādājot privāto cirsmu ar harvesteru, īpašnieks saņem datora izdruku, kurā precīzi norādīts koksnes daudzums un sortiments.
Kopš VAS "Latvijas valsts meži" izveidošanas mainījušās mežizstrādātāju funkcijas. Jums vairs nav jārūpējas par meža ceļu uzturēšanu. Taču meža tehnika izmanto arī pagastu ceļus, un pašvaldībām visbiežāk trūkst līdzekļu to uzturēšanai. Vai sadarbojaties ar pagastu padomēm šajos jautājumos?
- VAS "Latvijas valsts meži" paaugstinājusi celmu naudu, iekļaujot tajā ceļu uzturēšanas izmaksas, kas tagad ir meža apsaimniekotāja pārziņā. Taču nereti ir tā, ka ceļam, pa kuru brauc "Silvas" tehnika, ik pēc krustojuma mainās īpašnieks, līdz ar to - arī ceļa uzturēšanas nosacījumi. Mums ir svarīgi saudzēt savu tehniku un nepārtraukt darbu neizbraucamu ceļu dēļ, tāpēc pa pusei spiestā kārtā meklējam sadarbības iespējas ar ceļu īpašniekiem. Diemžēl tagad tas notiek uz mūsu peļņas rēķina, jo vienreiz jau par šo darbu it kā esam samaksājuši celmu naudā. Laba sadarbība "Silvai" Saldus rajonā ir ar Zvārdes, Novadnieku pagasta padomēm.
Kopš darbības sākuma "Silva" Saldus iecirknī uzbūvējusi apmēram 30 km meža ceļu.
Kā vērtējat VAS nolūku iesaistīties mežizstrādē brīvajās mežu platībās - darbu izpildi izsolīt mežistrādes firmām, bet kokmateriālus realizēt pašai?
- Esam savu viedokli pauduši mežizstrādātāju asociācijas diskusijās ar "Latvijas valsts mežiem". Esam nogaidoši, jo pašlaik redzam vairākus brīvajam tirgum bīstamus momentus, piemēram, tā var mākslīgi saraut izveidojušās ilgtermiņa attiecības starp mežizstrādātājiem un koksnes pārstrādātājiem. Taču objektīvi šo ieceri varēs novērtēt, kad būs realizēts pilotprojekts un analizēti tā rezultāti.
Varbūt jums kā skandināvu uzņēmumam ilgtermiņā šī situācija var izveidoties labvēlīga? Jūsu mātes uzņēmums var jūs kreditēt dažus gadus, bet uzņēmumi ar mazāku kapitālu pa šo laiku bankrotēs.
- Es gan atturētos apgalvot, ka šis modelis - ka mežistrādātājs netiek pie produkcijas realizācijas - ilgtermiņā varētu izrādīties izdevīgs kādam mežizstrādes uzņēmumam vai uzņēmumu grupai. Arī "Silva" ir vietējā tirgus dalībnieks, un "Silvas" īpašnieki nevar ignorēt šī tirgus noteikumus.
"Silva" mežizstrādē izmanto modernu tehniku. No vienas puses, tas ir progresīvi, no otras - samazina vajadzību pēc cilvēku darba.
- Pašizmaksa ir jāsamazina - tas ir objektīvs noteikums, un to var ievērot tikai, mehanizējot darbu mežā. Tikpat objektīva ir tendence vienkāršu kvantitatīvu roku darbu aizstāt ar kvalitatīvu speciālistu darbu. Jā, harvesters, kas koku nocērt, atzaro un sagarina, aizstāj aptuveni 30 koku gāzējus. Bet ar šo pasaules līmeņa tehniku strādā 7 augsti kvalificēti operatori, kas labi nopelna, ir sociāli nodrošināti un pastāvīgi papildina savas zināšanas.
Taču roku darbs mežā būs vajadzīgs vienmēr, jo mežs jāstāda, jākopj, un modernā tehnika Latvijas mežos ne visur ir pielietojama.
Arī apsaimniekošanas darbiem "Latvijas valsts meži" rīko izsoles.
- "Silva" šajās izsolēs piedalās, un 80% gadījumu esam arī ieguvuši tiesības apsaimniekot savas izstrādātās platības. Tas ir viens no veidiem, kā sagādāt saviem darbiniekiem - gan tiem, ko esam pieņēmuši darbā pastāvīgi, gan arī individuālā darba darītājiem, kas slēdz ar mums līgumus, - darbu visu gadu. Mums ir svarīgi, lai cilvēki pie mums strādātu ilgstoši un būtu ieinteresēti uzņēmumā.
Mums ir vēl viena iecere, ko, iespējams, jau tuvākajā laikā sāksim īstenot, proti - apses plantāciju ierīkošanu lauksaimnieciskajās zemēs. Tā būtu laba iespēja nopelnīt zemniekiem, kuriem patlaban zemes kopšana neatmaksājas un lauki atstāti atmatā, jo apse ir ātraudzīga, un jau 25 gados to var cirst un gūt peļņu.
Citi raksti sadaļā: Ekonomika
- Valdība akceptē vēja parka Kurzeme ieceres tālākvirzību 08.05.2026
- Popularizē Latvijas ģenētikas resursus 08.05.2026
- Zemniekiem bažas rada ieilgušais sausums 05.05.2026
- Par trešdaļu pieaugs ūdens un kanalizācijas tarifi 05.05.2026
- Pirmoreiz organizē liellopu izsoli 28.04.2026
- Iesaka atkritumu konteinerus iežogot 24.04.2026
- Iesaista ilgtspējas mērķu nospraušanā 21.04.2026
- Darba vietu vairāk nekā darbinieku 17.04.2026
- Interesējas par atbalstu apkurei 10.04.2026
- Siltumnīcā uzdrošinās eksperimentēt 07.04.2026
- Saldū tapusī Lieldienu maize — kuličs 31.03.2026 08:19
- Dēseles dārzos gaida saulainu vasaru 31.03.2026 08:19
- Pie tirgus būvē veikalu 27.03.2026
- Skābējumus lēnām nomaina stādu sortiments 24.03.2026
- Pieaug zemnieku interese nodrošināties pret riskiem 24.03.2026
- Starp puķēm un cāļiem — savā sētā 06.03.2026
- Atkritumus izved pēc jaunajiem līgumiem 06.03.2026
- Jo nemanāmāki, jo labāk 03.03.2026
- Pēc trim gadiem jāsākas jaunās augstsprieguma līnijas celtniecībai 17.02.2026
- Vistām kūtī labi, bet cāļi īrē istabas mājā 13.02.2026
- Elpina zivis un glābj meniķus 10.02.2026
- Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu slēdz satraucoši lēni 06.02.2026
- Krīt piena iepirkuma cena 06.02.2026
- Augstākajā riska zonā iekļauta daļa Nīgrandes pagasta 06.02.2026
- Reneta izvēlas radikālu metodi smaku likvidēšanai 03.02.2026
- Vēja parku limits nav nosakāms 30.01.2026
- Ražo ar pilnu jaudu, bet — līgumsaistību pildīšanai 30.01.2026
- Piesakās vēja parks Kareļi 23.01.2026
- Mežizstrādē — beidzot labvēlīga ziema 20.01.2026
- Veidojam simto daļu IKP 13.01.2026

