Apspriež subsīdijas par katru govi un katru apsētu hektāru

Trešdien notikušajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē būtiskākais jautājums - par valsts atbalstu laukiem nākamgad.

Par sēdē lemto informē padomes loceklis, paju sabiedrības "Pampāļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko.

Subsīdiju projekta sagatavošanas darba grupas izskatījušas lauksaimnieku vajadzības pēc valsts līdzekļiem nākamgad, nosakot 13 atbalsta programmas - lauksaimniecības zemes ielabošana, lopkopības un augkopības attīstības, izglītības, zinātnes un informācijas veicināšana, līdzfinansējums Latvijas un ārzemju kopprojektos, zivsaimniecības attīstība, lauksaimniecības ražošanas modernizācija, nevalstisko lauksaimniecības organizāciju un ražotāju grupu atbalsts, lauksaimniecības pārstrukturizācija, tirgus veicināšana un vēl vairākas citas programmas. Subsīdijām būtu nepieciešami vairāk nekā 40 miljoni latu (šogad lauksaimniecības subsīdijām piešķirti 24 miljoni latu).

Lauksaimniecības likumā noteikts, ka valsts subsīdiju apjoms nedrīkst būt mazāks par 3% no valsts budžeta. Gatavojot nākamā gada budžeta projektu un zinot, ka budžets būs ar deficītu, maz ticams, ka visas lauksaimnieku vēlmes varētu ņemt vērā.

Uz sēdi uzaicinātais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina, ka daži subsīdiju piešķiršanas kritēriji, salīdzinājumā ar Eiropas Savienību, ir pārāk stingri. Ministrs atzina, ka subsīdijas būtu aprēķināmas un izmaksājamas par katru pārraudzībā esošu slaucamo govi, kuras izslaukums ir vismaz 3500 litru, pie tam, par katru maksājot 80 latus (šogad - 60 lati). Tā palielinātu subsīdiju saņēmēju skaitu. Valsts atbalsts būtu sniedzams arī par katru apsēto hektāru, sākot no pirmā, - 100% apmērā par katru ar sertificētu sēklu apsēto un 50% - par katru ar nesertificētu sēklu apsēto hektāru. Ar nosacījumu - ka subsīdiju saņēmējs maksā nodokļus valstij un tātad tiesīgs no valsts saņemt palīdzību.

Tomēr šādas izmaiņas saistītas ar papildu finansējumu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome uzskata, ka vairākas programmas, kas līdz šim finansētas no subsīdiju naudas, patiesībā būtu finansējamas tieši no valsts budžeta, piemēram, lauku saimniecību uzskaite, Latvijas līdzfinansējums SAPARD programmā.