Mežu var atjaunot arī ziemā
Aizdodot kādam naudu vai mantu, gribam būt pārliecināti, ka tā tiks atdota laikā un tādā pašā kvalitātē. Kad mežs dalās ar mums savās bagātībās, jābūt pārliecībai, ka izcirtumos būs jaunas, skaistas un labi koptas mežaudzes.
Tomēr ar šī aizdevuma atdošanu nesekmējas tā, kā būtu jānotiek. Mūsu rajonā šogad mežs bija jāatjauno 907,2 hektāros, kur vairumā gadījumu cirsts pirms 3 - 5 gadiem. Nocirsto mežaudžu atjaunošanas termiņi, atkarībā no augšanas apstākļiem konkrētajā platībā, noteikti Meža atjaunošanas noteikumos (MK 11. 09. 2001.). Valsts mežos bija jāatjauno 191 hektārs, un šādā platībā mežs arī pilnībā atjaunots. Privātpersonu apsaimniekotajās platībās bija jāatjauno 716,2 hektāri meža, tas izdarīts tikai 251,1 hektārā, kas ir 35% no nepieciešamā. Šie skaitļi neiepriecina, taču ir iespēja situāciju mainīt.
Mūsu klimatiskajos apstākļos nocirsto mežu vietā tuksneši neveidojas, mežs pats rūpējas par savu eksistenci, un izcirtumos pārsvarā saaug mīksto lapu koku - apšu, baltalkšņu un bērzu - atvašu mūris. Par atjaunotām šīs platības mežu dienests nedrīkst atzīt, jo spēkā esošie meža atjaunošanas noteikumi nosaka, ka par atjaunotu var atzīt tikai izkoptu mežaudzi. Mežaudzi iespējams kopt gandrīz visu gadu, arī ziemā, izņemot laikposmu no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, kad jaunaudzēs ligzdo putni. Arī dziļā sniegā meža kopšana ir ļoti apgrūtināta, bet ziemā mēdz būt arī atkušņi.
Prasība kopt mežaudzi nav kāda nejēgas ierēdņa izgudrojums, bet pamatota nepieciešamība, kas valstij un arī pašam meža īpašniekam nākotnē garantēs materiālo ieguvumu. Ja vērtē tikai pēc koksnes masas, tad ir pilnīgi vienalga, vai mežaudze ir kopta vai nekopta, jo abos gadījumos koksnes masa ir vienāda. Atšķirība ir vērtīgo, rupjo dimensiju kokmateriālu iznākumā nākamajā meža ražas novākšanas reizē. Vērtīgāki kokmateriāli nodrošina lielāku peļņu meža īpašniekam un lielākus nodokļu ieņēmumus valstij.
Ja mežaudzes nekopj, īpašnieks ne tikai negūs maksimāli lielus ieņēmumus nākotnē, bet arī patlaban cieš zaudējumus, jo par neatjaunotajām platībām nesaņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Turklāt saskaņā ar Meža likumu saimniecībā, kurā vismaz 80% apmērā no kopējā izcirstā apjoma mežs nav atjaunots paredzētajā termiņā, galvenā cirte tiek liegta.
Neskaidrību gadījumos meža īpašnieki var griezties pēc padoma mežniecībās vai virsmežniecībā.
Citi raksti sadaļā: Ekonomika
- Darba vietu vairāk nekā darbinieku 17.04.2026
- Interesējas par atbalstu apkurei 10.04.2026
- Siltumnīcā uzdrošinās eksperimentēt 07.04.2026
- Saldū tapusī Lieldienu maize — kuličs 31.03.2026 08:19
- Dēseles dārzos gaida saulainu vasaru 31.03.2026 08:19
- Pie tirgus būvē veikalu 27.03.2026
- Skābējumus lēnām nomaina stādu sortiments 24.03.2026
- Pieaug zemnieku interese nodrošināties pret riskiem 24.03.2026
- Starp puķēm un cāļiem — savā sētā 06.03.2026
- Atkritumus izved pēc jaunajiem līgumiem 06.03.2026
- Jo nemanāmāki, jo labāk 03.03.2026
- Pēc trim gadiem jāsākas jaunās augstsprieguma līnijas celtniecībai 17.02.2026
- Vistām kūtī labi, bet cāļi īrē istabas mājā 13.02.2026
- Elpina zivis un glābj meniķus 10.02.2026
- Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu slēdz satraucoši lēni 06.02.2026
- Krīt piena iepirkuma cena 06.02.2026
- Augstākajā riska zonā iekļauta daļa Nīgrandes pagasta 06.02.2026
- Reneta izvēlas radikālu metodi smaku likvidēšanai 03.02.2026
- Vēja parku limits nav nosakāms 30.01.2026
- Ražo ar pilnu jaudu, bet — līgumsaistību pildīšanai 30.01.2026
- Piesakās vēja parks Kareļi 23.01.2026
- Mežizstrādē — beidzot labvēlīga ziema 20.01.2026
- Veidojam simto daļu IKP 13.01.2026
- Svarīgākie jaunumi 2026. gadā 06.01.2026
- Ja gribam kļūt lielāki, jāmācās sadarboties 30.12.2025
- Cūkkopībā — laba cena, bet augsts biodrošības risks 30.12.2025
- Sērgu uzliesmojumi — nopietns signāls putnkopībā 16.12.2025
- Ja ideja neliek mieru, tā jāattīsta 16.12.2025
- Atgriežas dzimtenē un atver remonta darbnīcu 09.12.2025
- Meklē veidu vietējās produkcijas popularizēšanai 05.12.2025