Vietējie - šaipus vārtiem

Sestdiena, 15. dec., 2001 Daina Marcinkus

Ezeres robežkontroles punktā - viņpus vārtiem - viena pie otras saslietas koka ēkas. Te strādā gan muitnieki, gan Rīgas firmu muitas brokeru kantori. Šaipus vārtiem, uz pašvaldības zemes, atrodas vienīgais vietējo muitas deklarantu namiņš. Tas pieder firmai "Ilmafa".

Muitnieki pie vārtiem tā arī netika

Saldeniece Ilze Usa, "Ilmafas" vadītāja, pirms gada lūgusi atļauju Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei strādāt viņpus vārtiem, jo no Ezeres RKP aizgāja Unibankas muitas brokeri. Priekšroka tika dota citiem rīdziniekiem - "Pareks brokeru sistēmai". Galvaspilsētas priekšniekus neinteresēja pat apņemšanās investēt muitas punkta labiekārtošanā, ierīkojot automātiski paceļamus vārtus. Tā nu muitnieki turpina jebkuros laika apstākļos teciņiem kursēt no savām telpām uz ceļu, lai virinātu vārtus iebraucējiem un aizbraucējiem, bet vietējā muitas brokeru firma vienojās ar Ezeres pagasta padomi par muitas zonai līdzās esošās zemes izmantošanu.

No braucēju - muitas deklarāciju pildītāju - viedokļa šis brokeru kantoris atrodas visneizdevīgākajā vietā, tomēr, kā atzīst Ilze Usa, izveidojies savs pastāvīgo klientu loks, kas izmanto "Ilmafas" pakalpojumus gan te, Ezerē, gan muitas punktā "Torņos". Piemēram, liela daļa Saldus rajona ražotāju dokumentus ieraduši kārtot tieši pie savējiem - saldeniekiem.

Atver veikalu un kafejnīcu

Tagad Ilze smejas - aiz vārtiem strādājot, nebūtu varējusi savu biznesu paplašināt, jo aiz "Ilmafas" brokeru namiņa nesen uzsliets vēl viens - tajā ir veikals un kafejnīca "Ilziņi" un, kas ir svarīgi gan braucējiem, gan uz robežas strādājošajiem, - siltas, modernas tualetes. Muitnieki, robežsargi un kafejnīcas apmeklētāji tās var izmantot par brīvu, pārējiem jāmaksā. Līdz šim darbiniekiem bija jāiztiek ar daiļrunīga izskata "hauzīti", bet braucēji dabiskās vajadzības varēja nokārtot tikai Lietuvā, ja negribēja meklēt nomaļāku vietu graviņā abpus ceļam.

Nelielā veikaliņa apmeklētāji retāk ir robežas šķērsotāji, biežāk - ezernieki, it īpaši skolēni, kam līdz "Ilziņiem" tikai pāris minūšu skrējiens. Kāds šeit nopirkts našķis, limonāde, konfekte vai "pogi" daudzveido viņu starpbrīžus. Arī skolas pusdienu pauzēs sarodas ēdēji - ne vien hamburgeru vai "hot dogu", bet arī kārtīga otrā ēdiena cienītāji. Uz robežas strādājošie šo laiku respektē un nāk pusdienot, kad skolā atsākušās stundas. Veikals un kafejnīca dod darbu divām izdarīgām ezerniecēm, kuras strādā pārmaiņus un savā darba laikā ir gan pārdevējas, gan pavāres, gan oficiantes. Savukārt Ilze, no Saldus uz Ezeri braucot, pilda arī sagādnieces pienākumus un ar savu meitu - skolnieci - konsultējas par "topa" precēm skolēniem.

Interesanti, ka "Ilziņi" ir bijis to māju nosaukums, kuras kādreiz stāvējušas tagadējā veikala un kafejnīcas vietā. Šis zemes stūrītis kā gaidījis Ilzi un "Ilmafu".

Kravu plūsma caur Ezeri samazinās

"Ilmafa" Ezerē strādā gandrīz gadu - 28. decembrī būs pirmā jubileja. Ilze Usa atzīst, ka šajā īsajā laika sprīdī uz robežas notikušas pārmaiņas, diemžēl ne uz labo pusi. Caur Ezeri vairs nebrauc Mažeiķu degvielas vedēji - Latvija naftas uzņēmumam pieprasīja lielu naudu kā kompensāciju par kravas svara pārsniegšanu uz 1. šķiras ceļa, un lietuvieši sāka degvielu transportēt caur Meiteni Elejā. Arī tagad, kad visiem ceļiem noteikta vienāda kravnesība, vecais maršruts vairs netiek atjaunots. Daudzi līdzšinējie robežšķērsotāji "atkrituši" mutes un nagu sērgas draudu laikā, kad Ezere netika nodrošināta ar dezinfekcijas iekārtām. Šajā robežpārejā bija ļoti ierobežoti šķērsošanas noteikumi, nereti braucējiem vajadzēja griezties atpakaļ, un viņi… aizbrauca uz neatgriešanos.

Rajona vadība ne reizi vien apspriedusi iespēju ierosināt valdībai atjaunot Ezerē sanitārās robežinspekcijas darbu, lai būtiski palielinātu produkcijas klāstu, ko drīkst izvest caur šo robežkontroles punktu. Bet viss palicis bez izmaiņām. Ģeogrāfiski Ezere ir izdevīga vieta kravu pārvadājumiem pāri robežai, taču tās nenozīmīgais statuss aizvien biežāk liek uzņēmējiem izvēlēties citus maršrutus.

Citi raksti sadaļā: Ekonomika

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk