Vietējie - šaipus vārtiem
Ezeres robežkontroles punktā - viņpus vārtiem - viena pie otras saslietas koka ēkas. Te strādā gan muitnieki, gan Rīgas firmu muitas brokeru kantori. Šaipus vārtiem, uz pašvaldības zemes, atrodas vienīgais vietējo muitas deklarantu namiņš. Tas pieder firmai "Ilmafa".
Muitnieki pie vārtiem tā arī netika
Saldeniece Ilze Usa, "Ilmafas" vadītāja, pirms gada lūgusi atļauju Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei strādāt viņpus vārtiem, jo no Ezeres RKP aizgāja Unibankas muitas brokeri. Priekšroka tika dota citiem rīdziniekiem - "Pareks brokeru sistēmai". Galvaspilsētas priekšniekus neinteresēja pat apņemšanās investēt muitas punkta labiekārtošanā, ierīkojot automātiski paceļamus vārtus. Tā nu muitnieki turpina jebkuros laika apstākļos teciņiem kursēt no savām telpām uz ceļu, lai virinātu vārtus iebraucējiem un aizbraucējiem, bet vietējā muitas brokeru firma vienojās ar Ezeres pagasta padomi par muitas zonai līdzās esošās zemes izmantošanu.
No braucēju - muitas deklarāciju pildītāju - viedokļa šis brokeru kantoris atrodas visneizdevīgākajā vietā, tomēr, kā atzīst Ilze Usa, izveidojies savs pastāvīgo klientu loks, kas izmanto "Ilmafas" pakalpojumus gan te, Ezerē, gan muitas punktā "Torņos". Piemēram, liela daļa Saldus rajona ražotāju dokumentus ieraduši kārtot tieši pie savējiem - saldeniekiem.
Atver veikalu un kafejnīcu
Tagad Ilze smejas - aiz vārtiem strādājot, nebūtu varējusi savu biznesu paplašināt, jo aiz "Ilmafas" brokeru namiņa nesen uzsliets vēl viens - tajā ir veikals un kafejnīca "Ilziņi" un, kas ir svarīgi gan braucējiem, gan uz robežas strādājošajiem, - siltas, modernas tualetes. Muitnieki, robežsargi un kafejnīcas apmeklētāji tās var izmantot par brīvu, pārējiem jāmaksā. Līdz šim darbiniekiem bija jāiztiek ar daiļrunīga izskata "hauzīti", bet braucēji dabiskās vajadzības varēja nokārtot tikai Lietuvā, ja negribēja meklēt nomaļāku vietu graviņā abpus ceļam.
Nelielā veikaliņa apmeklētāji retāk ir robežas šķērsotāji, biežāk - ezernieki, it īpaši skolēni, kam līdz "Ilziņiem" tikai pāris minūšu skrējiens. Kāds šeit nopirkts našķis, limonāde, konfekte vai "pogi" daudzveido viņu starpbrīžus. Arī skolas pusdienu pauzēs sarodas ēdēji - ne vien hamburgeru vai "hot dogu", bet arī kārtīga otrā ēdiena cienītāji. Uz robežas strādājošie šo laiku respektē un nāk pusdienot, kad skolā atsākušās stundas. Veikals un kafejnīca dod darbu divām izdarīgām ezerniecēm, kuras strādā pārmaiņus un savā darba laikā ir gan pārdevējas, gan pavāres, gan oficiantes. Savukārt Ilze, no Saldus uz Ezeri braucot, pilda arī sagādnieces pienākumus un ar savu meitu - skolnieci - konsultējas par "topa" precēm skolēniem.
Interesanti, ka "Ilziņi" ir bijis to māju nosaukums, kuras kādreiz stāvējušas tagadējā veikala un kafejnīcas vietā. Šis zemes stūrītis kā gaidījis Ilzi un "Ilmafu".
Kravu plūsma caur Ezeri samazinās
"Ilmafa" Ezerē strādā gandrīz gadu - 28. decembrī būs pirmā jubileja. Ilze Usa atzīst, ka šajā īsajā laika sprīdī uz robežas notikušas pārmaiņas, diemžēl ne uz labo pusi. Caur Ezeri vairs nebrauc Mažeiķu degvielas vedēji - Latvija naftas uzņēmumam pieprasīja lielu naudu kā kompensāciju par kravas svara pārsniegšanu uz 1. šķiras ceļa, un lietuvieši sāka degvielu transportēt caur Meiteni Elejā. Arī tagad, kad visiem ceļiem noteikta vienāda kravnesība, vecais maršruts vairs netiek atjaunots. Daudzi līdzšinējie robežšķērsotāji "atkrituši" mutes un nagu sērgas draudu laikā, kad Ezere netika nodrošināta ar dezinfekcijas iekārtām. Šajā robežpārejā bija ļoti ierobežoti šķērsošanas noteikumi, nereti braucējiem vajadzēja griezties atpakaļ, un viņi… aizbrauca uz neatgriešanos.
Rajona vadība ne reizi vien apspriedusi iespēju ierosināt valdībai atjaunot Ezerē sanitārās robežinspekcijas darbu, lai būtiski palielinātu produkcijas klāstu, ko drīkst izvest caur šo robežkontroles punktu. Bet viss palicis bez izmaiņām. Ģeogrāfiski Ezere ir izdevīga vieta kravu pārvadājumiem pāri robežai, taču tās nenozīmīgais statuss aizvien biežāk liek uzņēmējiem izvēlēties citus maršrutus.
Citi raksti sadaļā: Ekonomika
- Kāda starpība, kur dētas olas? 29.10.2024
- Labāko pieredzi ievieš savā saimniecībā 25.10.2024
- Lauka dienā — rutkos un sinepēs 22.10.2024
- Norāda uz medus importa kaitniecību nozarei 15.10.2024
- Saldus katlumājas kurina privāts uzņēmums 08.10.2024
- Priecīgs produkts suņiem un cilvēkiem 03.10.2024 15:02
- Pupas šķiro elektroniska Pelnrušķīte 01.10.2024
- Saldus senais iekšpagalms pārdzimst 20.09.2024
- Olu ražotāji grib zināt tirgotāju ieceres 20.09.2024
- Ugunskristības Kuldīgā — veiksmīgas 17.09.2024
- Slimo rapsis un kukurūza 17.09.2024
- Likvidēs Lauksaimniecības datu centru 17.09.2024
- Lai sapņu darbs nepaliek tikai sapnī 10.09.2024
- Sēj ziemas kviešus 06.09.2024
- Kartupeļu birums šogad skaists 03.09.2024
- Papildina lauksaimnieku zināšanas 27.08.2024
- Gādās par drošību uz ceļiem Zviedrijā. Varbūt nākotnē — arī Latvijā? 20.08.2024
- Spāre ar saulrieta šovu 02.08.2024
- Palēnām atsākas kulšana 02.08.2024
- Saldus Druvā trīs vērtības — zeme, cilvēki un piens 26.07.2024
- Aprikoze manā dārzā 19.07.2024
- Kolekcionē retumus un lolo senču mantojumu 16.07.2024
- Graudu cena joprojām iedzinējos, salīdzinot ar ražošanas izmaksām 16.07.2024
- Sliņķu sapnis — dienlilija 12.07.2024
- Vējdzirnavu stāsti. Kapukrogs 09.07.2024
- Pieaudzis importa piedāvājums veikalos 05.07.2024
- Briest krizantēmas 25.06.2024
- Algo sējumu ravētājus 25.06.2024
- Zvārdē sienu žāvē kaltē 21.06.2024
- Brīvības iela gandrīz gatava 18.06.2024