Zemnieks kļūst par lauku uzņēmēju

EDVARDS ZABAROVSKIS toreizējā Viesturu pagasta "Kalnspīķos" 30 hektāru zemes ieguva 1989. gada februārī un bija 21. rajona jaunsaimnieks. Pēc vairāk nekā 10 gadiem viņš ir lauku uzņēmējs, kuram pieder trīs nelielas spēkstacijas.

Kā tas nācās, ka izvēlējāties citu darbības virzienu?

- Lauksaimniecība nav pavisam bezcerīga nodarbošanās. Ir spēcīgi zemnieki, kas ņem kredītus, pērk tehniku, ražo. Ja es būtu palicis pie lauksaimniecības, noteikti klātos ne labāk, ne sliktāk, kā citiem. Bet kas es būtu, ja paliktu lauksaimniecībā? Citiem viens konkurents vairāk? Savu zemi esmu iznomājis. Nevaru teikt, ka biju nonācis kādās lielās grūtībās - kā nekā tik daudzus gadus saimniekošanas pamats bija veidots, bet radās iespēja atjaunot kādreizējo Spīķu HES, un 1997. gada 14. novembrī tā sāka ražot elektrību. Tieši Spīķos tādēļ izveidoju saimniecību, ka tur kādreiz bija darbojusies spēkstacija, un mani interesēja to atjaunot. Tas vilkās ilgi- sāku jau zemniecības pirmsākumos un palaidu tikai 97. gadā. Nebija nekādas pieredzes. Elementāro zināju, bet visa turbīnu un citu iekārtu sagāde, un kur vēl milzīgie dokumentu un saskaņojumu jautājumi - par tiem man nebija ne jausmas.

Tagad jūs apsaimniekojat trīs HES.

- Ir Spīķu HES, otra - Usmas pagastā uz Engures upes, trešā - uz Šķēdes upes lejpus Spīķiem. Kamēr bija tikai viena spēkstacija, varēju vēl paralēli strādāt uz lauka. Līdzko radās iespēja būvēt nākamo, pienāca izšķirošais brīdis. Ja būvēšu, vairs nevarēšu ar lauksaimniecību nodarboties. No kaut kā vajadzēja atteikties, jo gluži fiziski nebija iespējams paspēt visu. Izlēmu par zemes nomu. Esmu apmierināts, arī nomniekiem labi, jo zeme iestrādāta.

Vai vairs nepieļaujat domu, ka varētu atgriezties lauksaimniecībā?

- Piedāvājās manu zemi nopirkt, bet nepārdevu. Varbūt kādreiz būs jāatgriežas, turklāt zemei patlaban nav tādas cenas, kādai vajadzētu būt. Vai pārdotu dārgāk? Diez vai. Tas tomēr ir īpašums. Dažreiz esmu dzirdējis: kāpēc laucinieki neizmanto citas iespējas pelnīt? Paskatīsimies reāli. Ja lauksaimniecība neļauj nodrošināt pat savai ģimenei kaut cik normālu dzīvi, saimnieks neko jaunu nevar iesākt, jo tam vajag naudu. Viņam vispirms jādomā, kā apgērbt un izskolot bērnus. Nevar pārmest, ka tik daudzi neuzsāk ko citu.

Jums Šķēdes centrā savulaik bija arī neliels gaļas pārstrādes uzņēmums.

- Nebija tik slikti. Bet jārēķinās ar konkurenci, un bija jūtams, cik ļoti gatavās produkcijas cenu ietekmēja gaļas kontrabanda. Mēs, izmantojot tikai Latvijā ražotu gaļu, nevarējām izgatavot tik lētu produkciju kā uzņēmumi, kuri lika lietā lēto importu. Kāpēc pirkt labu desu par divarpus latiem kilogramā, ja ir uz pusi lētāka, kaut sliktāka? Līdz zemam līmenim negribējās nolaisties. Pirms vairāk nekā diviem gadiem nolēmu pārstrādi pārtraukt. Sākumā jau nemaz nebija dižu mērķu ar spēkstaciju pelnīt, bet vispirms savu saimniecību apgādāt ar lētu elektrību. Bet, izrādās, elektrību varu pārdot, valsts to atbalsta ar dubultu iepirkšanas tarifu.

Pēdējā laikā par šo dubulto tarifu bijis daudz diskusiju, un ir viedoklis, ka tas atceļams.

- Bieži vien pret mazajām HES jūtama negatīva attieksme. Man gandrīz vai jājūtas vainīgam, ka it kā dzīvoju uz vienkāršu elektrības patērētāju rēķina. Taču tā ir valdības politika. Mums gan ir Mazo spēkstaciju asociācija, bet valdībā nav nekāda lobija, kurš sit cauri izdevīgus nosacījumus. Mazās HES ļauj sakopt vidi. Kāds skats paveras uz ūdenskrātuvēm, kur reiz bija mazās HES? Tie ir krūmos ieauguši grausti. Spīķi bija tieši tādi paši - viss nolaists, aizsprosts pārrauts, aizaudzis dambis. Sakopjot dabu un ieguldot līdzekļus, labums jau tiek ne tikai mums. Mazo HES saražotais un par dubultcenu iepirktais nelielais elektrības apjoms nespēj ietekmēt elektroenerģijas cenu patērētājiem.

Dubultais tarifs tiks maksāts tiem, kuri būvniecību pabeigs līdz nākamā gada beigām. Tā kā patlaban Ekonomikas ministrija apturējusi jaunu atļauju izsniegšanu, jaunām HES laika palicis ļoti maz. Bet, ja dubulto tarifu nosaka arī koģenerācijas stacijām, lielajiem vēja ģeneratoriem, tad jau gan bažām varētu būt nopietns pamats. Viens Užavas vēja ģenerators var saražot tikpat daudz strāvas, cik desmit mazās HES. Ja tādus uzbūvē gar visu jūras malu... Tad likums acīmredzami jāmaina vai arī par elektrību nāksies maksāt daudz dārgāk.

Latvenergo grib paaugstināt tarifus patērētājiem, bet tas saistīts ar lielajām līnijām, lielām investīcijām, ne jau ar mazajām HES. Žēl, ja kāds to nesaprot. Dubultais tarifs ir tikai astoņus gadus un palīdz atgūt ieguldītās investīcijas. Ja elektroenerģiju iepirktu par parasto tarifu, es šaubos, vai kāds uzņemtos atjaunot kaut vienu mazo HES. Lieli līdzekļi jāiegulda uzreiz un visā apjomā. Astoņos gados naudai jāatnāk atpakaļ. Ne jau visi gadi ir ūdeņiem bagāti. Iepriekšējie divi bija sausi, un nācās gudrot, kā savilkt kopā galus. Bet bankas termiņi nosaka, ka kredīts jāmaksā vienalga, vai spēkstacijai ūdens ir, vai kaut ko iespējams saražot.

Esmu dzirdējusi spriežam, ka šajā biznesā nauda nāk bez piepūles.

- Kā tad! Mazo HES īpašnieks sēž mājās, naudiņa ripo. Mazie HES laukos nav tikai bizness vien… Manuprāt, laukos jāizmanto jebkura iespēja atrast citus nodarbošanās veidus arī bez lauksaimniecības. Šī ir tikai viena no iespējām, kāpēc lai to neizmantotu? Varbūt ar laiku būs izdevīgi elektroenerģiju nevis pārdot kopējā tīklā, bet izveidot kādu ražotni, kur izmantot paša HES lētu elektroenerģiju.

Daļu peļņas no Spīķu HES jau esmu ieguldījis nākamajās HES. Varu riskēt vairāk, aizņemties lielākus kredītus, jo man jau ir trīs ražotnes. Arī zemniecības laikā esmu ņēmis kredītus, pat diezgan lielus, bet tur nauda ienāca un aizgāja, lauksaimniecība visu naudu regulāri apēda.

Tiek gatavoti lēmumi, kas aizliegs vai ierobežos mazo HES būvniecību.

- Varbūt ir vietas, kur zivju nārstošanas apstākļi HES dēļ pasliktinās. Par visu Latviju man grūti spriest. Bet Spīķu ūdenskrātuvē un citur arvien vairāk ierodas makšķernieki. Ja jau situācija pasliktinātos, tad neviens makšķernieks nebrauktu. Cits jautājums - par zivju migrāciju. Varbūt jānovāc vecie grausti, jānoārda dambji un pilnībā jāatjauno bijušais upes tecējums. Spīķi, piemēram, būvēti 1952. gadā kā elektrības ražotājs kolhoza vajadzībām. Tāds pats ģenerators bija uzstādīts 1835. gadā būvētajās dzirnavās, tātad 130 gadus zivis tur nav migrējušas. Vai tagad migrētu? Neviena spēkstacija nav atjaunota, pirms slēdzienu nav snieguši zivsaimniecības speciālisti, un ekspluatācijas noteikumi ietver arī saudzīgu attieksmi pret zivju krājumiem.

Vai jūsu bērni saimniekos kādā jūsu spēkstacijā?

- Abi puikas mācās Kandavas tehnikumā, būs elektriķi. Jācer, ka pēc tehnikuma dēli vēlēsies turpināt izglītību. Es pats arī mācos, jo iekārtas kļūst arvien modernākas. Labi jau būtu, ja mājās datorā varētu kontrolēt, kas notiek visās trijās HES. Varbūt nākotnē tā arī būs.