Te paēdis, būsi strādātājs
Maz būs tādu saldenieku un tuvējos pagastos strādājošo, kuri gada laikā kaut reizi nebūtu ieturējuši maltīti ēdnīcā "NAŠĶIS" "Mežvidos", bet ļoti daudziem tā ir regulāra pusdienošanas vieta. Var teikt - ir ne mazums uzņēmumu, kuru darbiniekiem "Našķis" nodrošina darbspēju.
Nomizo četrus maisus kartupeļu
Pirms vairākiem gadiem "Našķis" pusdienotājus gaidīja pie a/s "Brocēni" kalnrūpniecības ceha, un tajā saimniekoja divas māsas - Daiga un Ilona. Tagad tur strādā Daigas "Pūpēdis", bet Ilona gatavo maltītes Novadnieku pagasta padomes ēkā.
"Kad strādāju kaļķu fabrikā, šķita, ka telpas ir par mazu, ka nevaram izmantot visas savas iespējas," atceras Ilona Ļaudāma. "Sākām saimniekot divās ēdnīcās. Bet akciju sabiedrība sašaurināja darbību karjerā, atslēdza ūdeni un siltumu, un telpu uzturēšana sadārdzinājās. Tad nolēmām uzņēmumu sadalīt - māsa palika "Pūpēdī" un specializējās konditorejas izstrādājumu gatavošanā. Viņas tortes, cepumi un pīrāgi ir ļoti iecienīti, bet ēdināšana - mazāka nekā pie mums. Esam salīdzinājušas, cik maisu kartupeļu katrai jānomizo. Iznāca attiecība 1 : 3.
Mēs ik dienas nomizojam četrus maisus kartupeļu - tas ir ilgākais un garlaicīgākais darbs. Mēģinām arī ietaupīt, piemēram, vārot kādu zupu, kurai tie nav vajadzīgi, - tā izpaliek kāda spaiņa kartupeļu mizošana. Vārot zirņus, arī spaini kartupeļu var ietaupīt."
Ilona ievērojusi, ka ziemā parasti ēdēju skaits sarūk - daļa braucēju nolikuši mašīnas garāžā. Decembris, janvāris, februāris esot "klusie" mēneši. Šogad gan vēl klusumu nemana. Vēl vairāk - Saldū un apkārtnē strādā viesstrādnieki no Rīgas, Talsiem, kuri kļuvuši "Našķa" pastāvīgie klienti. Izveidojusies sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem - ēdnīca piegādā maltīti "Habulona" abu maiņu strādniekiem, bet, piemēram, šūšanas fabrikas šoferis atved šuvēju sūtītos trauciņus ar zīmītēm - ko kura vēlas, un ik dienas uz turieni aizceļo ap 40 porciju. "Veikala "Akācijas" saimnieki paēd paši un aizved pusdienas saviem darbiniekiem, arī "Parka" meitenes, "R & C" darbinieki. Nereti vecāki paēd un aizved pusdienas vai vakariņas bērniem," Ilona skaita savus pastāvīgos klientus. "Parēķināju, ka ik dienas "siltajos blokos" - pie mums nopērkamajos vienreizējās lietošanas ēdienu traukos - aizsūtām prom ap 100 porciju, bet ēdnīcā pārdodam ap 400 otro ēdienu porcijas."
Cita citai uz pirkstiem neskatās
Darbdiena "Našķī" sākas ap pussešiem rītā un beidzas ap sešiem vakarā - ja nav jāklāj kāds mielasta galds. Pieciem cilvēkiem tā ir pamatīga slodze, un I. Ļaudāma atzīst - viņai ar darbiniecēm ļoti veicies. Pa visiem gadiem tikai viena smago darbu nav izturējusi un aizgājusi prom, bet pārējās atnākušas uz palikšanu.
"Visvairāk darba ir Agnesei. Viņa gatavo gaļas ēdienus, bet, ja vajadzīgs, aizstāj mani pie kases un pārrauga ēdnīcas darbu manas prombūtnes laikā," Ilona raksturo savas darbinieces. "Tagad, uz Ziemassvētkiem, mēs esam rūķi, un Agnese mums ir kā virsrūķis. Anda vāra zupas un pēc pasūtījuma gatavo salātus. Viņa arī baro pirmskolas bērnus, prot ar viņiem sarunāties un arī kārtību ieviest. Šie ēdēji mums tādi paskaļi, jau pa gabalu dzirdam - nāk šurp mūsu zaķīši."
Mairita gatavo saldos ēdienus un salātus ēdienu piedevām, bet Inga ir jauns kadrs - strādā tikai pusotru mēnesi. Pati Ilona darba dienu sāk ar mīklas jaukšanu - kamēr tā rūgst, jāizskrien uz pilsētu iegādāties visu dienai nepieciešamo, bet pēc tam tiek cepti pīrāgi, smalkmaizītes, pēc pasūtījuma - arī tortes. Daļa no šīs produkcijas tiek tirgota veikalā "Arabika". Dienas gaitā tiek aizvestas pusdienas "Habulonam", kārtoti piegādes jautājumi, grāmatvedība, bet pārējā laikā jāstāv pie kases. Ja darbi jāsteidz, darbinieces palīdz cita citai un nekurn par pienākumu pārdali. Neviena nemēģina uz pārējo rēķina atpūsties.
"Jūtam, ka aizvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību savam svaram. Nereti mums palūdz neliet uz kartupeļiem mērci, izvēlas liesāku gaļas gabaliņu. Arī tortes vairs nepasūta tik bieži kā pirms vairākiem gadiem. Mēs arī tos treknumus nevienam neuzspiežam. Speķi nokūpinām un izmantojam pīrāgiem vai izčurkstinām pie zirņiem vai pupiņām.
Reizēm saņemam arī ierosinājumus. Piemēram, kāds mūsu pastāvīgais klients mēdz pierakstīt ēdienkartē - "Ar gaļu pildītas pankūkas"," Ilona nosmej.
Šķīvjos - pašu audzētais
Nenoliedzami, ka viens no svarīgākajiem kritērijiem, kāpēc pusdienotāji brauc šurp kilometriem tālu, ir salīdzinoši lētās ēdienu cenas. "Našķis" tādas var atļauties, jo Ilonas pašas saimniecībā tiek audzētas cūkas, arī dārzeņi nāk no viņas dārza. Tādējādi kopīgajā biznesā iesaistījusies arī Ilonas ģimene - vīrs Aivars un četri bērni.
"Katru nedēļas nogali vedam uz gaļas kombinātu vienu cūku. Un pirmdienās, otrdienās galdā ceļam tādu kā firmas ēdienu - sautētas ribiņas. Mums pat mājās rēķināšana iegājusies tāda - nevis naudā, bet cūkās. Ja kaut kas lielāks jāpērk, sakām - tas maksā vienu cūku, tas - divas," stāsta Ilona. "Meita Inese man ļoti daudz palīdz - vakaros ved ēdienu uz "Habulonu", šeit, ēdnīcā, nodarbojas ar noformēšanu, arī pie katla piestāj, ja vajadzīgs. Beigs 12. klasi, grib studēt - tad nu man pavasarī būs jāmeklē darbinieks vietā.
Visi nodarbojas ar ideju vākšanu. Ja brauc uz Rīgu, tad noteikti atvedīs kādu salātu recepti. Tā jaunākais dēls bija noskatījis pikantos salātus, ko jau esam gatavojušas viesībām, - Talsu ritulis, šķiņķis, vārīti burkāni, zaļie zirnīši ar majonēzi."
Viskarstākais - kāzu laiks
Tagad, Ziemassvētkus gaidot, "Našķī" pie kases stāv liela bļoda ar piparkūkām. Tās var nogaršot, un, ja patīk, arī nopirkt. Nu jau iztirgots krietns daudzums. Viesību laiks vēl īsti nav sācies, bet uz pašu gada nogali gan paredzama svētku galdu klāšana.
Visvairāk darba saimniecēm esot augustā - kāzu laikā, tad nedēļas nogalēs nav ko cerēt uz atpūtu. Reizēm jāpalūdz pat pagasta padomei atļauja izmantot viņu zāli, lai varētu galdus uzklāt. Tāpēc Ilona cer ar laiku, kad ēdnīcas telpas varēs iegūt īpašumā, izveidot arī banketu zālīti. Nākamā gada plāni aprobežojas ar remontiem - pirmām kārtām tualešu remontu, gribot raudzīt arī, kā mazināt mitrumu virtuvē un ēdamzālē.
Vai pēc garās darbdienas vēl mājās pie plīts iznāk stāvēt? Ikdienā - nē, atzīst Ilona, bet sestdienās, svētdienās dažreiz gatavojot gan. Par Ziemassvētku cienastu Ļaudāmu mājās parūpēšoties meita ar visas ģimenes iecienītu ēdienu. Recepti Ilona neslēpj: vistas gabaliņus apcep uz pannas, tad liek "pīlē", kārtām pārklāj ar papriku, puraviem un sēnēm un sautē cepeškrāsnī. Klāt pasniedz vārītus kartupeļus. Garšojot ļoti labi.
Citi raksti sadaļā: Ekonomika
- Saldus katlumājas kurina privāts uzņēmums 08.10.2024
- Priecīgs produkts suņiem un cilvēkiem 03.10.2024 15:02
- Pupas šķiro elektroniska Pelnrušķīte 01.10.2024
- Saldus senais iekšpagalms pārdzimst 20.09.2024
- Olu ražotāji grib zināt tirgotāju ieceres 20.09.2024
- Ugunskristības Kuldīgā — veiksmīgas 17.09.2024
- Slimo rapsis un kukurūza 17.09.2024
- Likvidēs Lauksaimniecības datu centru 17.09.2024
- Lai sapņu darbs nepaliek tikai sapnī 10.09.2024
- Sēj ziemas kviešus 06.09.2024
- Kartupeļu birums šogad skaists 03.09.2024
- Papildina lauksaimnieku zināšanas 27.08.2024
- Gādās par drošību uz ceļiem Zviedrijā. Varbūt nākotnē — arī Latvijā? 20.08.2024
- Spāre ar saulrieta šovu 02.08.2024
- Palēnām atsākas kulšana 02.08.2024
- Saldus Druvā trīs vērtības — zeme, cilvēki un piens 26.07.2024
- Aprikoze manā dārzā 19.07.2024
- Kolekcionē retumus un lolo senču mantojumu 16.07.2024
- Graudu cena joprojām iedzinējos, salīdzinot ar ražošanas izmaksām 16.07.2024
- Sliņķu sapnis — dienlilija 12.07.2024
- Vējdzirnavu stāsti. Kapukrogs 09.07.2024
- Pieaudzis importa piedāvājums veikalos 05.07.2024
- Briest krizantēmas 25.06.2024
- Algo sējumu ravētājus 25.06.2024
- Zvārdē sienu žāvē kaltē 21.06.2024
- Brīvības iela gandrīz gatava 18.06.2024
- Kamieļveidīgos iemaina pret ārzemju ceļojumiem 14.06.2024
- Briestošu ziedu kupenas Dienvidkurzemē 07.06.2024
- Pašvaldības un uzņēmējus grib likt vienā grozā 04.06.2024
- Sieviete, kura islandiešus pieradināja pie latviešu akurātuma 31.05.2024