Vērtē pirmos SAPARD projektus

Līdz 28. decembrim reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē varēja iesniegt pirmos projektus, kuru realizācijā saimnieki gribētu iegūt Eiropas Savienības SAPARD programmas līdzfinansējumu. Patlaban notiek šo projektu vērtēšana.

Kādi ir iesniegtie projekti, un kas būtu jāievēro saimniekiem, kuri vēl tikai gatavo vai plāno gatavot projektus SAPARD programmas mērķiem? Tos komentēt palūdzu Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājam JĀNIM LOTAM un speciālistiem, kuri reģionā vērtē iesniegtos projektus, - OSKARAM OSIM, INESEI PRŪSEI, RAITAI VILCĀNEI, ĢIRTAM OSIM un BAIBAI BAUMANEI.

Pirmie vēlas pirkt jaunu tehniku

Līdz 28. decembrim pārvaldē tika iesniegti četri projekti. Visi iesniegtie projekti paredz jaunas tehnikas un tehnoloģiju iegādi. Divus viena iesniedzēja projektus varēja apvienot vienā, līdz ar to šis saimnieks SAPARD atbalsta saņemšanai tehnikas iegādei vēl varēs iesniegt nevis vienu, bet divus projektus. Vienam pretendentam no Liepājas rajona nācās atteikt izskatīt projektu, jo nebija visu nepieciešamo pavaddokumentu. Šogad vēl nav iesniegts neviens jauns projekts, bet zinām, ka tādi tiek gatavoti.

Līdz 28. decembrim varēja iesniegt projektus lauksaimniecības ražošanas tehniskajai modernizācijai un lauku ekonomikas dažādošanai, bet no šī gada var iesniegt projektus visās sešās SAPARD atbalstītajās jomās. Iespējams, ka būs liela interese gan par tūrisma attīstību, gan mežu stādīšanu. Mežu stādīšanai gan no visas SAPARD summas ir paredzēti tikai 3%. Latvijā par šiem līdzekļiem var apmežot tikai 10 tūkstošus hektāru.

Lai iegūtu SAPARD atbalstu, svarīgi saimniekam pašam novērtēt, vai saimniecība ir dzīvotspējīga noslēgtajā gadā pirms projekta realizācijas (atbilstoši pašreizējām prasībām dzīvotspējai jābūt vismaz 20%) un sava kredītspēja. Ja iepriekš ņemti ievērojami kredīti, iespējams, ka jaunus saņemt viņš patlaban nevarēs, kamēr iepriekšējie nav atdoti. Pirms uzsāk gatavot projektu, jānoskaidro, ko uzskatīs par attaisnotiem izdevumiem. Projekta aprakstošajai daļai jābūt loģiskai - kāds no veiktā pasākuma labums pašam un sabiedrībai.

Skaitļiem jābūt precīziem, pamatotiem un pilnīgiem

Pirmie projekti liecina, ka to gatavotājiem un iesniedzējiem vērīgi jāizpēta sagatavotās tabulas - lai tās būtu loģiskā sasaistē viena ar otru. Svarīgi, lai projekta iesniedzējs katru projektā ierakstīto skaitli spētu pierādīt ar grāmatvedības dokumentiem. Skaitļiem jābūt loģiskiem. Ja saimniecībā kāds rādītājs ir jūtami pazeminājies vai pēkšņi paaugstinājies, projekta iesniedzējam pie attiecīgās projekta tabulas jābūt paskaidrojumam, kāpēc ir tādas pēkšņas izmaiņas. Visām in-stitūcijām ziņas par savu finansiālo stāvokli saimniekam jāsniedz vienādi. Nevar būt tā, ka VID iesniegtas vienas ziņas atšķiras no SAPARD projektā norādītajām un paša zemnieka grāmatvedībā mājās ierakstītajām. Konstatējot šādas atšķirības, projekts tiks noraidīts.

Gatavojot 2001. gada bilanci, saimniekiem nevajadzētu mēģināt slēpt peļņu. Dzīvotspēju rēķinās no reālās peļņas, un, ja tā nav 20%, uz SAPARD pretendēt nevar. Tas ir pirmais skaitlis, kas nosaka, vai vērts gatavot projektu SAPARD finansējuma iegūšanai.

Jauno tehniku, būves, iekārtas, kurās ieguldīti SAPARD līdzekļi, zemnieks nedrīkst ieķīlāt kredīta saņemšanai. Piecu gadu laikā jauno tehniku vai iekārtas nedrīkst ne pārdot, ne ieķīlāt, ne tai noteikt kādus apgrūtinājumus. Ja ar šo tehniku zemnieks sniedz pakalpojumus, viņš arī reāli pats ar to strādā, nevis iznomā citam.

SAPARD atbalsta projektus, kuri vērsti nevis ražošanas apjomu palielināšanai, bet kvalitatīvām izmaiņām. Ja zemniekam ir 20 govis, viņš drīkst pirkt 20 labākas, lai tās audzētu iepriekšējo 20 mazražīgo vietā. Cenu aptaujas jāveic par iegādēm, kuru vērtība pārsniedz 5790 latus, un jābūt vismaz 3 piedāvājumiem. Saimnieks var izvēlēties dārgāko piedāvājumu, pamatojot izvēli.

Ja projekta īstenošanai plāno izmantot aizdevumu, saimnieks iesniedz izziņu no bankas, ka viņš saņems kredītu gadījumā, ja viņa projektu Lauku atbalsta dienests atzīs par atbalstāmu. Bankas šādas izziņas labprāt izsniedz, ja tās pārliecinātas, ka saimniecība šo kredītu spēj atdot.

Pārbaudītāji izbrauks uz saimniecībām

Katrs iesniegtais projekts tiek reģistrēts pie reģistratora. Reģistrators izpēta projektu pēc būtības. Fiziskā kontrole sākas, kad reģistrators ir sagatavojis pretendenta lietu. Ja visi dokumenti pareizi, lietu pārņem kontrolieris, kas novērtē situāciju saimniecībā, pirms projekts novērtēts Lauku atbalsta dienestā. Fiziskā kontrole nozīmē, ka braucam uz saimniecību un konstatējam, vai visi projektā norādītie fiziskie resursi un projektā norādītie pavaddokumenti tur tiešām atrodas. Ja projekta realizācijas laikā, kad kontrole turpinās, konstatēsim neatbilstību noslēgtā līguma prasībām, SAPARD naudu saimnieks nesaņems. Šis nav G - 24 kredīts, kad nauda varēja arī pazust. Uzraudzība ir ļoti stingra.

Katrā programmā var pretendēt ar trim projektiem

Reģionā projektam pieņem pirmā līmeņa lēmumu, un pirmajiem projektiem, kas iesniegti līdz 28. decembrim, tie tiks pieņemti jau šonedēļ, jo 11. janvārī plānojam tos vest uz Lauku atbalsta dienestu Rīgā. Tur pieņems otrā līmeņa jeb galīgo lēmumu. Tikai tad, ja otrā līmeņa lēmums pozitīvs, projekta iesniedzējs ierodas reģionālajā pārvaldē slēgt līgumu par SAPARD līdzekļu izmantošanu, un no līguma slēgšanas brīža var sākt projekta realizāciju. Tos izdevumus, kuri radušies pirms līguma noslēgšanas, uzskata par neattaisnotiem. Par pirmajiem projektiem, iespējams, Lauku atbalsta dienests lēmumu pieņems jau janvāra beigās.

Nākamais projektu iesniegšanas termiņš ir 1. februāris, un to izskatīšanas laiks varētu būt ilgāks, jo arī projektu skaits varētu būt lielāks. Vēlams projektu iesniegt, negaidot pēdējo pieņemšanas dienu, jo pirmajā tikšanās reizē speciālistam katram projektam jāvelta vairākas stundas. Ja pēdējā dienā ierodas vairāki projektu iesniedzēji, visus izskatīt nebūs iespējams.

Projekti jāpabeidz līdz 2003. gada 15. septembrim. Tie, kuri iesnieguši projektus līdz pērnā gada 28. decembrim un vēlas iegādāties tehniku, projekta atbalstīšanas gadījumā SAPARD naudu varēs saņemt ļoti ātri, iespējams, jau pirms sējas.

Saimnieki izteikuši neizpratni, ka visi resursi un iekārtas, lauksaimniecības mašīnas jāiegādājas tikai no ES valstīm vai kandidātvalstīm. Bet SAPARD nauda ir Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda, un tādas ir ES prasības savas naudas izmantošanā. Šogad Larvija var izmantot gan 2000. gada, gan 2001. gada SAPARD līdzekļus. Pretendenti var pieteikties visās programmās un katrā - 3 reizes.

Projektus var iesniegt arī privātpersonas, apvienības, fondi

Uz SAPARD līdzekļiem var pretendēt ne tikai lauku uzņēmumi, nav arī noteikts ienākumu apjoms, kāds jāgūst lauksaimniecībā. Var piedalīties uzņēmumi, kas atrodas lauku teritorijā. Ir programmas, kur projektus var iesniegt fiziskas personas, kurām nevajag grāmatvedības pierādošo dokumentu - mežu stādīšanā un lauku ekonomikas dažādošanā. Var dibināt sabiedriskus fondus, lai, piemēram, kopīgi būvētu ceļu. Ražotāju asociāciju biedri un atbalstāmo reģionu saimnieki ekonomikas dažādošanas projektiem var saņemt 50% sabiedrisko finansējumu. Mūsu rajonā par īpaši atbalstāmiem atzīts Vadakstes un Kursīšu pagasts.

Nevajadzētu baidīties gatavot projektus. Ja saimnieks pats to nespēj, lauksaimniecības konsultāciju birojā ir speciālisti, kas var to izdarīt. Dzirdēts arī par firmām, kas uzņemas sagatavot SAPARD projektu. Ja pirmajā tikšanās reizē konstatētas nepilnības, projekta iesniedzējs var kaut ko labot, sameklēt trūkstošos dokumentus un piedalīties atkal nākamajā kārtā. Informācija par SAPARD ir katrā pagastā, tur ir projekta apraksts, pavaddokumentu uzskaite. Konsultēties var lauksaimniecības pārvaldes Saldus sektorā, arī pie lauksaimniecības konsultantiem.