Hello!

Ceru, ka manas prombūtnes laikā Tev gājis pavisam labi un ka šī mūsu atkalredzēšanās Tevi, ja ne iepriecina, tad vismaz uzjautrina! Atļaušos neapvaicāties: "Kā Tev klājas? Kas labs, nelabs pa šo laiku noticis?", jo, lai cik skumji tas arī būtu, tā tiek jautāts tikai pieklājības pēc, nevis tādēļ, ka kādam tas patiešām interesētu.

Ja, uzzinot šo muļķīgo patiesību, jūties šokēts, paņem krūzi piparmētru tējas (kaut kur lasīju, ka tā uzlabo smadzeņu darbību) un apsēdies pie loga. Pavēro, kas ārā notiek (tu jau zini - vējš, sniegs, sētnieks ar lāpstu...). Tas nekādi nenomierinās Tevi vai neuzlabos Tavu garastāvokli, taču Tu vismaz kaut ko būsi darījis, lai tā būtu.

Es kaut kur padzirdēju, ka Tevi mokot garlaicība? Tev katru dienu notiekot viens un tas pats? No rīta pamostoties, Tu zini, ko darīsi vakarā? Hmmm... Tiešām traki. Bet visu (nu labi, labi, ne gluži visu) šajā dzīvē var mainīt! Tu pats vari radīt aktīvu vidi ap sevi. Sazvani vecos, sen aizmirstos draugus, paņem RIMI iepirkuma maisiņu, un ejiet uz kalnu, kur vēl aizķēries sniegs!

Pierunā vecākus braukt pabarot izsalkušos meža zvērus. Ja esi salīgs un Tev nepatīk iet laukā, sarīko ar draugiem aizgājušo svētku bilžu skatīšanos. Zinu, ka Tev ir laba iztēle, - tā ka nestāsti citiem par savu garlaicību, bet pārsteidz viņus ar kādu pasākumu!

Vēl kas - necenties cīnīties ar sniegu, labāk pierodi pie kupenām un sadraudzējies ar tām!