Sveiki!

Es, Agris Timermanis, tevi uzrunāju pirmoreiz. Neņem ļaunā, ka gribu atgādināt par to, ko esi jau dzirdējis. Mūsdienās jaunieši smēķē, lieto narkotikas un alkoholu. Tie ir kaitīgi ieradumi, kas daudziem jau prasījuši dzīvību.

Gandrīz ikviens ir pamēģinājis uzvilkt dūmu. Un daudziem šis dūms ir kļuvis par ieradumu. Šo ieradumu patur - liekas, ka tā iespējams patikt meitenēm (vai zēniem), ka tad kompānijā būs populārāki. Taču, lai cik banāli tas skan, katra izsmēķēta cigarete saīsina mūžu.

Ar alkoholu ir līdzīgi - tas pats "bara likums". Ja dzer citi, jādzer arī man. Nākamajā dienā jāstāsta, cik labi ir bijis. Tikai par visas nakts vemšanu gandrīz nekad nesaka.

Daži man teikuši, ka dzer, lai atbrīvotos no skolas stresa. Taču - cik lielam ir jābūt stresam, lai atrisinājumu meklētu alkoholā?

Ar narkotikām ir savādāk. Tās nereti lieto tie jaunieši, kuriem ir sarežģījumi ģimenē vai citur. Kaut bieži šīs problēmas rodas tieši narkotiku vai alkohola dēļ. Narkotikās tiek saredzēta pēdējā iespēja atslēgties no visa.

Ir arī tādi, kuri lieto narkotikas, lai varētu teikt, ka ir izmēģinājuši visu. Bet - tā ir viena no vislielākajām muļķībām, kādu var izdarīt.