Vai policiste domā tāpat kā jaunieši

Aprunājoties ar Saldus jauniešiem, uzzināju viņu domas par cigaretēm, alkoholu, narkotikām un to lietošanas iemesliem. Šos apgalvojumus komentē nepilngadīgo lietu inspektore JANA DREKSLERE.

1. Kaitīgākās atkarību izraisošās vielas ir narkotikas.

"Jā, noteikti. Tā kā katra cilvēka organisms ir savādāks, iespējams, ka atkarība no narkotikām rodas pat pēc vienas "zālītes" izpīpēšanas. Draugu barā uzpīpē vienu, otru reizi, lai neatpaliktu no citiem, un tā - kamēr prasās jau kas stiprāks, piemēram, kokaīns. Narkotikas ir kā purvs, kas rauj iekšā."

2. Saldū nopirkt narkotikas ir viegli.

"Visur to izdarīt ir viegli, jo vienmēr atradīsies kāds, kas piedāvās narkotikas. Pirkšana un pārdošana notiek apslēptā formā - kamēr narkotikas nonāk pie lietotāja, tās ir gājušas caur padsmit rokām. Tieši šī iemesla dēļ ir ļoti grūti atrast īsto izplatītāju. Bet tā tas nav tikai Saldū, tā ir visur."

3. Ka jaunieši lieto alkoholu, ir vainīgi gan viņi paši, gan viņu vecāki, ja tie neliekas ne zinis par saviem bērniem.

"Šī problēma ir daudz plašāka, jo ir saindēta visa sabiedrība. Bezdarbs, līdzekļu trūkums, zems dzīves līmenis, izglītības nenodrošināšana, sociāla rakstura problēmas, neuzticēšanās ģimenē, mīlestības sarežģījumi, nepilna ģimene - tas viss ietekmē cilvēku."

4. Vecāki, lietojot alkoholu un smēķējot, netieši pamudina savus bērnus darīt to pašu.

"Protams! Tas ir kā apburtais loks - vecāki ieslīgst sociālajā apātijā, jo problēmu ir daudz. VIņi lieto alkoholu un tādējādi pamudina (netieši) arī savus bērnus uz šādu rīcību."

5. Lielākā daļa vecāku nezina, pat nespēj iedomāties, ko viņu bērns dara tusiņos.

"To es varu pilnīgi droši apgalvot: ļoti bieži nezina. Vecāki nespēj noticēt tam, ko dzird par savu bērnu. Parasti viņi saka: "Mans bērns tāds labiņš, mājās palīdz, mācās arī normāli, viss taču bija kārtībā!" Bet patiesībā... Vecāki uzticas saviem bērniem un akli tic viņiem. Ja pasaka, ka pēc disenes paliks pa nakti pie savas draudzenes vai drauga, tad gan jau tā arī ir. Bet patiesībā naktī viņš sēž bārā un dzer. Reti kad vecāki stingri ir noteikuši konkrētu laiku, cikos ir jābūt mājās. Liela daļa vecāku netiek galā ar savu bērnu."

6. Policija neko nedara lietas labā.

"Tas mani izbrīna, jo Saldū policistiem pārmet tieši pretējo - mūsu visur esot par daudz.

Policijai nav jāārstē jaunieši - alkoholiķi. Tas ir vecāku un narkologu pienākums. Policisti aiztur iereibušus jauniešus bāros, klubos, ja tiem nav 18 gadu un pulkstenis ir pāri pusnaktij. Mēs viņus aizvedam uz policiju. Tur viņiem ir jāraksta paskaidrojumi, bieži vien tiek izmērītas promiles, lai noskaidrotu, cik liels ir dzērums. Ļoti sadzērušies jaunieši ierodas šeit novēmušies, netīri, smirdīgi. Tiek izsaukti vecāki, kuriem uzliek administratīvo atbildību par vecāku pienākumu nepildīšanu.

Nakts apgaitā vēl neviens jaunietis nav man pretojies, protams, gadās, ka runā pretī. Vistrakākais ir festivālu laiks vasarā. Tad nu tiek dzerts uz nebēdu! Mani šokē jaunatnes zemais kultūras līmenis - kāda izgāztuve paliek pēc pasākuma parkā!... Viss tiek nomests pie kājām, kaut var taču gružus salikt maisiņā un iemest gružkastē.

Vislabākais būtu rast līdzekļus un veidu, kā izglītot jaunatni. Rīgā ir tādi interešu klubi pret narkotikām, alkoholu un cigaretēm, kuru sauklis ir - dzīvot skaidrā prātā ir prestiži."