Pētījumu rakstīšanu atzīst par gada uzdevumu

Sestdiena, 30. marts., 2002 Agrita Maniņa

Pagājušonedēļ Izglītības pārvaldē notika vidusskolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumi.

“Jauniešu iespējas un nozīme Saldū”, “Janis Rozentāls un mūsdienas”, “Bērnu ar īpašām vajadzībām sociālā integrācija pirmsskolas vecumā”, “Zodiaka zvaigznāji zvaigznēs”, “Banka un tās darbība”, “Eiropas Savienībai — jā vai nē” — šie ir tikai daži no 53 darbiem, kuri tika vērtēti un aizstāvēti rajona lasījumos.

Kintija Bulava no Saldus pilsētas ģimnāzijas: “Kaut ko tik lielu un iespaidīgu mēs rakstījām pirmo reizi savā mūžā. Aptaujājot skolasbiedrus, noskaidroju, ka pirmais iespaids par zinātniski pētnieciskajiem darbiem esot bijis apmēram tāds: “Zinātniskie? Kāpēc tādi jāraksta?” Jā, mēs vienmēr jūtamies noslogoti un gribētos gan atrast kādu jaunieti, kurš labprātīgi, bez jebkādiem iebildumiem piekritīs veikt tik nozīmīgu un laikietilpīgu darbu. Un tomēr šobrīd mums visiem ir liels gandarījums, jo paši esam paveikuši kaut ko tik svarīgu, izjūtam atvieglojumu, jo savus zinātniski pētnieciskos darbus esam aizstāvējuši, saņēmuši atzīmi un tagad varam labsajūtā nopūsties — gada lielākais uzdevums ir paveikts!”

Inta Draveniece no Kalnu vidusskolas: “Mans pētījums ir par skaņu. Darba pamatā ir referāts, kuru rakstīju skolai. Gribējās vairāk uzzināt par šo tēmu, paplašināt savas zināšanas un arī — lai mans zinātniski pētnieciskais darbs būtu papildmateriāls 8. klašu skolēniem, mācoties par skaņu. Interesanti — uzzināju, ka pirmā mūzikas atskaņošanas ierīce, ko atklāja, bija fonogrāfs, un pirmie vārdi, ko ierīces izgudrotājs Tomas Alva Edisons ierakstījis, bija — Mērijai bij’ jēriņš mazs. Pētījums prasīja diezgan daudz laika, jo fizika — tā ir grūta mācība, kas vieglāk padodas zēniem.”

Madara Ziemele, Intas klasesbiedrene: “Mana darba nosaukums — “Atmosfēra un tās parādības”. Es gada garumā savā dzīvesvietā — Liepājas rajona Kalētos — pētīju gaisa temperatūru, atmosfēras parādības un redzēto pierakstīju. Izdevās novērot arī retas dabas parādības — ziemeļblāzmu, tropisko negaisu, piedzīvoju arī ļoti siltu ziemu. Secināju, ka atmosfēras parādības ļoti strauji mainās — viendien var būt ļoti silts, bet nākamajā — auksts, lietus un negaiss. Pati vislabāk jūtos, kad ir silts laiks un spīd saulīte.”

Aļona Ivaņecka no Saldus 2. vidusskolas pievērsusies tēmai par datoratkarību, pētot, kā cilvēkus ietekmē IRC — datorprogramma, ar kuras palīdzību internetā sazinās. “IRC — tā mūsu skolā ir diezgan aktuāla tēma, jo programma vērtējama dažādi. Ircomānija ir eiforija un bezrūpība, ko sniedz čats, bet tajā pašā laikā tu atsakies no reālās dzīves. Ircomāns vienmēr ir depresijā, viņu pārņem melanholija, viņš nespēj strauji reaģēt uz notikumiem. Patiesā dzīve tiek atstāta dzīvošanai “pēc tam”, “kaut kad”. Veidojas sava datorģimene, savi draugi, sava kompānija, ar kuriem kopā dzīvo, bet šie cilvēki nekad netiek sastapti. Es pati šādā ģimenē dzīvoju jau trīs gadus un zinu, ko tas nozīmē. Es to apzīmēju ar internetā lasītu jēdzienu “legālā narkotika”. Saldū šādu narkomānu, kuri 20 un vairāk stundu no vietas čato, ir ļoti daudz. Uz ielas nepateiksi, ka tie ir viņi...”

Druvas vidusskolas direktora vietniece Daina Tursa atzīst: “Rakstot pētījumus, skolēni apgūst zinātnisko stilu, mācās noformēt darbu — to arī izvirzām par galveno uzdevumu, jo tiešām zinātnisks darbs izdodas tikai dažiem skolēniem. Jaunieši mācās pētīt, aptaujāt, intervēt, vākt, atlasīt materiālus, iemācās labāk strādāt ar datoru, kontaktēties. Esam secinājuši, ka viņiem labas attiecības veidojas ar darba vadītājiem, jo ilgas stundas darba gaitā jāpavada kopā. Mūsu skolā skolēni zinātniskos darbus izstrādā ar lielu atbildības izjūtu. Darbu aizstāvēšana — tie ir svētki un vienlaikus viens no nozīmīgākajiem notikumiem vidusskolas gados.

Vēl vairāk iegūst tie skolēni, kuri nokļūst valsts konferencē kādā no Latvijas Universitātes fakultātēm — atkarībā no pētījuma tēmas. Paplašinās viņu redzesloks un uztvere, jo tiek konkurencē ar visas Latvijas skolēniem.

Lai vidusskolēnu pētījumi kļūtu kvalitatīvāki, nākotnē būtu jāplāno sadarbība ar augstskolu jau darbu tapšanas laikā. Skolotājs skolēnam var iemācīt, kā rakstīt darbu, bet bieži vien nav pietiekami zinošs konkrētā jomā, lai dotu metodisku padomu zinātnē.”

Uz Latvijas konkursu tiek izvirzīti Saldus rajona 19 pētījumi.

Citi raksti sadaļā: Izglītība

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk