Vienpadsmitos iestājas klusums

Gandrīz katrā vidusskolas klasē varam sastapt skolēnu, kurš dzīvo kopmītnēs (žargonā - kojās).

Tas, šķiet, ir ļoti interesanti un jautri. Kā gan nē, ja apkārt vēl ir tik daudz jaunu un jautru cilvēku? Lai uzzinātu mazliet vairāk par koju dzīvi, intervēju trīs Saldus 2. vidusskolas kopmītņu jauniešus - IVETU (10. kl.), ARVI (11. kl.), DMITRIJU (12. kl.)

Kā visvairāk pietrūkst, dzīvojot kopmītnēs?

I.: - Silta ūdens, lai varētu normāli nomazgāties.

A., D.: - Dažreiz pietrūkst naudas un, kad gribas mācīties, - klusuma.

Kādas ir priekšrocības, dzīvojot šeit, atšķirībā no dzīvošanas mājās?

I.: - Nekādu īpašu priekšrocību nav, vienīgais - var biežāk būt kopā ar draugiem, mājās tā nebūtu.

A. D.: - Varbūt priekšrocība ir tā, ka šeit ir interesanti un jautri. Iemācāmies rūpēties par sevi, kļūt patstāvīgiem.

Vai ir iespējams mācīties, ja apkārt nepārtraukti ir cilvēki?

I.: - Ja grib, tad var, bet tikai - ja grib. Bet citi īpaši netraucē, jo respektē to, ka kāds mācās.

Kādi kopmītnēs ir ierobežojumi?

A., D.: - Pulksten 21 aizslēdz durvis.

I.: - Pēc 23 jābūt klusumam, nedrīkst klausīties skaļu mūziku, nedrīkstam arī, protams, lietot alkoholu.

Ko darāt vakaros, kad izmācāties?

I.: - Kopā ejam laukā, klausāmies mūziku, taisām koncertus, popielu.

A., D.: - Spēlējam novusu, kārtis, klausāmies mūziku, skatāmies televizoru, citreiz katrs dara kaut ko atsevišķi savā istabiņā.