Ko Kristaps zina labāk - ģeogrāfiju vai programmēšanu?

Druvas vidusskolas 12. klases skolnieks KRISTAPS SPUNDIŅŠ pierādījis: ar prātu var pelnīt.

Izveido četrus testus

Viņš izveidojis mācību materiālus, kas visai Latvijai pieejami Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmā (LIIS), un pavisam nesen arī par darbu saņēmis labu atalgojumu.

LIIS programma valstī tiek īstenota piekto gadu, un tā paredz līdzekļus dažādu mācību materiālu izveidei datorā. Kristaps ir to cilvēku skaitā, kuri izcīnījuši daļu no šiem līdzekļiem. Viņa darba rezultāts - ģeogrāfijas testi. Programmā ir četru testu veidi - galvaspilsētu testi, bilžu testi, karogu testi un politiskā karte.

Kā tos izmantot? Pirmkārt, ar to palīdzību bērni var mācīties ģeogrāfiju - iepazīt valstis, pilsētas, meklēt kartē, minēt pēc attēliem, kur redzamais atrodas. Skolēni to var uztvert arī kā spēli, kā izklaidi, bet skolotāji šos materiālus var izmantot kā pārbaudes mehānismu, sagatavojot savus testus.

Kristaps nav atkarīgs

"Sāku pagājušajā gadā, rakstot zinātnisko darbu. Šogad programmai pieķēros vēlreiz un veidoju tai otru versiju. To taisīju četrus mēnešus," - par savu veikumu stāsta Kristaps. Ģeogrāfiju esot izvēlējies tāpēc, ka šajā mācību priekšmetā vairāk perspektīvas, bet tas nav viņa lielā aizraušanās. Kristapa sirds pieder informātikai. Ar šo nozari arī saista nākotni un grasās startēt Latvijas Universitatē vai Rīgas Tehniskajā universitātē.

Kristaps kopš 1. klases ir Druvas vidusskolas skolnieks. Ar datoru, viņš saka, iepazinies vēlu, jo līdz tam ne Latvijā, ne arī skolā tādu nav bijis. Bet esot ieteicams - jo agrāk datoru iepazīst, jo labākus rezultātus var sasniegt. Ar mācību stundām gan nepietiekot, ļoti daudz ir jāstrādā papildus. "Es varu strādāt visu dienu, bet varu arī nedēļu nesēsties pie datora un izklaidēties citādi," - tā Kristaps. "Aizraušanās ar datoru nenozīmē, ka cilvēks ir "sausiņš". Es daru arī vēl ļoti daudz ko citu, ne tikai programmēju. Katram pašam par to jādomā. Man dators nav ne slimība, ne arī atkarība."

Latvijas informātiķi ir cieņā

Līdz ar autoru par programmas novērtējumu ir gandarīts arī Druvas vidusskolas informātikas skolotājs Normunds Svētiņš. Viņš apgalvo, ka Kristaps nav vienīgais skolēns, kas programmē, bet tik nopietna programma Druvas vidusskolā uzrakstīta pirmoreiz.

Vai programmēšana ir nākotne? "Nosacīti, jo tā aktuāla ir bijusi arī agrāk; vienmēr programmētājiem ir bijis labi nodrošināts darbs. Problēma ir cita," - tā skolotājs. "Pirmkārt, visi šo darbu nevar darīt - tajā nepieciešams daudz loģikas un pacietības. Tas ir pasmags darbiņš. Tāpēc attīstītajās zemēs, kur ir labas skolas un augstskolas, ir programmētāju bads. Kurš gribēs mācīties šīs "trakās" lietas, pēc tam strādāt vaigu sviedros, ja naudu var daudz vieglāk nopelnīt?"

Speciālistu trūkst visā pasaulē, sevišķi zemēs ar augsti attīstītām tehnoloģijām. Savukārt zemu attīstītajās valstīs mācās katrs, kam vien ir iespējas un prāts, - jo informātika, salīdzinot ar citām jomām, ir perspektīva. Tāpēc ir liels "smadzeņu eksports" - daudz gudro prātu aizplūst uz attīstītajām zemēm.

"Nesen uzzināju interesantu faktu: dižākie programmētāji nāk no Indijas - to nekad neuzminēt! Lūk, viņi mācās. Arī Latvijas programmētāji visā pasaulē labi kotējas. Mums skaitās laba skola - gan Universitāte, gan citas augstskolas, kurās piedāvā akadēmisku izglītību. Tā Latvijā ir augstā līmenī," - zina Normunds Svētiņš.