Latvijas virsnieki mācās cīnīties ar teroristiem

"Kad 8. jūlijā atgriezos Latvijā no izlūkošanas virsnieku padziļinātajiem kursiem ASV, te bija pavēss - 25 līdz 30 grādiem," smejas GINTS HOMANIS, Zemessardzes 43.Saldus bataljona kapteinis, izlūkošanas priekšnieks, jo viņpus okeāna bijis 45 grādu karstums.

Pēc 11. septembra teroraktiem ASV krasi mainījusi drošības un izlūkošanas sistēmu organizēšanu, guvusi labu praksi, tādēļ var dalīties ļoti vērtīgā informācijā ar citām pasaules valstīm. Piemēram, tagad katrā lidojumā uz Vašingtonu 30 minūtes pirms nolaišanās tiek paziņots, ka neviens nedrīkst piecelties no sēdvietas, jo tad lidmašīna mainīs virzienu un nolaidīsies citā pilsētā. Pārkāpēji tiek sodīti.

"Pirmo reizi uz šādiem kursiem biju pirms četriem gadiem, kad ieguvu izlūkošanas virsnieka pamatkursa diplomu, šogad ieguvu padziļinātāŹkursa diplomu," saka G. Homanis. Pirmajā nedēļā kursantus iepazīstināja ar Amerikas armijas sistēmu, bāzi, deva praktiskus padomus par čūsku un skorpionu īpatnībām un kodumiem (indīgo rāpuļu ASV Arizonas štatā ir ļoti daudz). Tā kā Gintam bāze iepazīta jau pirms vairākiem gadiem, tad pirmajā nedēļā daudz jaunā neesot redzējis.

Mācību process

Otrajā nedēļā sākās mācības ārzemju kursantiem kopā ar vietējiem. Lekciju mērķis - iepazīstināt ar ASV armijas struktūrām, doktrīnu, izlūkošanu. Tagad kursos daudz uzmanības tiek veltīta terorismam un tā organizācijām. "Grupu darbā man bija jāanalizē AL Queda struktūra. Tā ir ļoti sarežģīta, veidojusies vairākus gadu desmitus, tādēļ ar to cīnīties ir ļoti grūti, taču ne neiespējami," ir pārliecināts Gints. Nodarbības notika armijas bāzē, kuras krasi atšķiras no līdz šim redzētajām. "Mūsu bāze bija tik liela kā Saldus kopā ar Druvu. Tajā var nodzīvot gadu un nejust, ka esi bijis kaut kur prom no sabiedrības. Amerikāņiem komforts ir ļoti svarīgs," stāsta Gints. Amerikāņu bāzēs ir veikali, bankas, sporta kompleksi un citas sadzīvē ierastas iestādes. Informāciju par pasaulē notiekošo varēja iegūt no interneta (katram kursantam bija savs portatīvais dators).

Mācību process bija interesants. Informācijas uztveri atviegloja sagatavotie uzskates materiāli -videofilmas no pasaules karstajiem punktiem, fotogrāfijas u.c. Gintam vislabāk paticis Lielbritānijas instruktora nodarbība. Viņš ir bijis Īrijā, Balkānos, tādēļ stāstījis no pieredzes. Taču vizuāli iespaidīgā videofilma par pilsoņu karu Ruandā 90. gadu vidū esot bijusi - "Nu... Asiņainus skatus nav patīkami redzēt. Ar mačetēm veica etnisko tīrīšanu, neskatoties - sieviete, bērns vai vecs cilvēks. Upuru skaits sniedzās līdz pat vairākiem simt tūkstošiem, " stāsta Gints. Amerikāņi, kuriem asiņainas militāra rakstura sadursmes valstī sen nav bijušas, skatījušies ar šausmām, taču pārējo valstu pārstāvji filmu uztvēruši nedaudz mierīgāk.

Mūsu ikdiena - viņu izdzīvošana

Kad nodarbības ar vietējiem kursantiem beidzās, sākās apmācība tikai ārzemniekiem. Grupu sadalīja divās daļās, un no pirmdienas līdz piektdienai izstrādājuši kādas operācijas plānu. Šeit gūta laba pieredze izlūkošanas operāciju plānošanā un realizācijā. Pirmais posms - uzdevuma analīze, kurā pārējos komandas biedrus iepazīstina ar pretinieku - kāds tas ir, kā varētu rīkoties ar arsenālā esošajiem ieročiem, kādas komandiera personiskās īpašības varētu iespaidot viņa lēmumu pieņemšanu un rīcību. Amerikāņi pievērš uzmanību pretinieka tehnikai, nav svarīgi, cik un kāda tā ir, bet ko ar to var izdarīt. Atšķirībā no Latvijas armijas sistēmas, amerikāņiem "komanda" esot vārda šī vistiešākajā nozīmē - bāzē visi zina, kāds lēmums pieņemts, kāda informācija ir par pretinieku, kāda ir iepējamā atbildes reakcija. Latvijā reizēm zemākie karavīri nezina par augstāk stāvošo čiekuru lēmumiem. Protams, ka amerikāņu izlūku darbu atvieglo modernā tehnika. "Es varu pateikt, ka man ir nepieciešama, piemēram, Somālijas pilsētiņas labās malas fotogrāfija, un 24 stundu laikā man sadabūs vakardienas fotogrāfiju. Amerikāņu mākslīgie pavadoņi ir ļoti spēcīgi, tie var nofotografēt pat cilvekus ar atpazīstamām sejām", skaidro G. Homanis.

"Plānojām arī izlūkošanas operācijas. Katram kareivim dienā paredzētas trīs paketes ar sauso pārtiku. Mums pārtikas krājumi bija ieplānoti trim dienām, taču operācijai nepieciešamas kādas piecas. Saplānojām piecu dienu operāciju ar triju dienu pārtikas normu. Plānu nepieņēma, jo amerikāņu instruktors teica, ka karavīri nedrīkst realizēt operāciju, ja trūkst pārtikas." Ko viņi diez teiktu par izdzīvošanu Latvijas armijā? Šķiet, ka Amerika nu nemaz nav sīksto Terminatoru un Rembo valsts...

Ārpus nodarbībām

Brīvajā laikā puiši lielāko daļu sportoja. Gints ar kolēģiem labprāt spēlējis tenisu. Reiz gadījies pārsist bumbiņu pāri korta nožogojumam. Viņi, protams, gājuši tai pakaļ, bet tur atradušās kādas 25! izrādās, ka amerikāņi, baidīdamies no zālē esošajām čūskām, tām pakaļ neiet, ņem citu.

ASV ir komforta valsts. Bez tā viņi nespēj dzīvot, protams, ka vēlme izpatikt viesiem ir liela. Taču ja vienā telpā sēž norvēģis un uz ekvatora dzīvojošais? Ārā ir +45 grādi, norvēģim karstums ir nepanesams, taču kondicionieri nedrīkst ieslēg, jo nabaga afrikānim tik ļoti salst...! Mācību slodzes atvieglošanai organizatori veda ekskursijās pa Arizonas štatu, kurā apmeklējuši Hūvera dambi, Lasvegasu ("Tā patiešām ir spēļu elle! Un kāds tur troksnis!..."). Smiedanies Gints atceras, kādu sajūsmu ārzemniekos izraisījuši krievu ieroči Nellisas gaisa kara bāzē. Viņiem tanks, kalašņikovs esot kaut kas neparasts un eksotisks! Ekskursija uz brīdi pieturējusi Lielajā Kanjonā - vienā no Amerikas unikālās dabas simboliem. "Tas ir kaut kas tāds...! Elpu aizraujošs skats!" skatoties fotogrāfijās, atceras Gints.

Topošie izlūkošanas virsnieki pabija arī Vašingtonā, kur sagaidīja ASV valdība. Brauciens vairāk bija ar izklaides raksturu, taču Pentagonā Gints ar kolēģiem piedalījies brīfingos par Eiropas militārajām problēmām, par terorismu, diskusijās. Vienu dienu brīvajā laikā Gints kopā ar ekskursantiem iepazinies ar FIB galveno ēku. Skalliju un Malderu gan nesatika. Ar smīnu noskatījies aģentu kvalifikācijas šaušanā - no piecu metru attāluma trāpīt nemaz nav tik grūti! Ekskursantiem parādīta arī DNS laboratorija un ieroču zāle, kurā eksponāti savākti no visas pasaules. "Būtībā amerikāņiem nav daudz seno kultūrvēsturisko objektu, kā Eiropā, taču bija interesanti."