Vai veselības mācība nepieciešama stundu sarakstā?

Šogad skolās palielināts veselības mācību stundu skaits. Dažādu sērgu un atkarību laikmetā tas vērtējams pozitīvi, tomēr dzirdamas arī iebildes - labāk skolās sāktu mācīt kristīgo ētiku.

DAGNIJA VILMANE, Pampāļu pamatskolas direktores vietniece mācību darbā:

"Mūsu skolā veselības mācība notiek 8. klasē. Stundu skaits tika palielināts, lai skolēni labāk iepazītu, papētītu sevi un, balstoties uz uzzināto, runātu par atkarībām un iespēju no tām izvairīties. Sākumā mācība varbūt var neizdoties metodiski - tā ir jauna, vēl trūkst mācību līdzekļu -, bet ar laiku tas ir pilnveidojams un attīstāms. Citu misēkļu, manuprāt, nevarētu būt, kā dēļ vajadzētu protestēt vai iebilst pret veselības mācību stundu ieviešanu, iesakot kristīgās ētikas stundas.

Mūsu skolā māca praktisko ētiku, kurā ietverta arī kristīgā ētika. Uzskatu, ka kristīgā ētika jāmāca nevis kādas ticības pārstāvim, kurš skolu var izmantot kā dvēseļu zvejošanas vietu, bet gan profesionālim, kurš ētiku ir mācījies kā sistēmu un zina tās veidus. Skolā nevajadzētu aprobežoties tikai ar kristīgo ētiku. Bērna dvēselē, manuprāt, drīkst iejaukties tikai vecāki."

GATIS BEZDELĪGA, priesteris:

"Ne visi garīdznieki iebilst pret veselības mācību. Tai skolās noteikti jābūt, lai svarīgus jautājumus bērni noskaidrotu nevis nejaušos apstākļos un nejaušu cilvēku grupās, bet to pastāstītu prasmīgi.

Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no skolotāja, kas māca. Kad es mācījos skolā, mums bija nevis veselības, bet ģimenes mācība. Tajā runāja par ļoti daudz ko. Izskatot jautājumus par seksualitāti, zēni un meitenes tika atdalīti.

Manuprāt, normāli, ka cilvēkiem dod daudzpusīgu izglītību un viņus iepazīstina arī ar kristīgo ētiku, kas ir viena kultūras sastāvdaļa. Tā palīdz veidot plašu skatījumu. Likumdošana nosaka, kas drīkst mācīt, kas nē, tā ka sektantu iekļūšanu skolā kontrolētu skolas vadība.

Protams, viedokļi nav jāuzspiež, tikai - jāiepazīstina ar tiem. Piemēram, par dabisko ģimenes plānošanu. Šobrīd daudzās valstīs modes jautājums - neizmantot kontracepcijas līdzekļus, bet ievērot dabiskas ģimenes plānošanas metodes, kas ir daudz veselīgākas. Bet veselība taču nav atrauta no cilvēka dvēseles..."

GINTARS VĒZIS, mācās Saldus vakarskolas 11. klasē:

"Varbūt aizspriedums, ka veselības mācībā pārāk daudz runā par seksuāliem jautājumiem, liek garīdzniekiem protestēt. Veselības mācībā diezgan tieši runā par seksu, par dzimumdzīvi, par meitenes un zēna orgāniem. Protams, ne tikai par to, bet viena daļa mācības ir par to. Varbūt garīdzniekam, kas audzis citā laikā, cilvēciski viedoklis tāds, ka par to nevajadzētu atklāti runāt. Daudzi pieaugušie taču saka: "Kad mēs augām, par to nerunāja. Kāpēc tas ir vajadzīgs?" Manuprāt, jautājums par dzimumaudzināšanu ir paaudžu jautājums."

RUTA TUČA, Saldus pamatskolas veselības mācības skolotāja:

"Šogad veselības mācība ir obligāta 5. un 8. klasē, iepriekš - tikai 5. klasē. 8. klasē turpina apgūt 5. klasē iesākto, bet to dara padziļināti.

5. klasē sāk ar tēmu - kas esmu es pats, kā mani sauc, kur esmu dzimis, ko mans vārds nozīmē. Runājam par vecākiem, ģimeni. Ļoti nozīmīgs jautājums abās klasēs ir veselība - fiziskā, garīgā, sociālā. Kad bērni jūtas labi, kad - slikti. Kas ietekmē veselību. Pārrunājam par stresu, dusmām, par atpūtu, uzturu... Apskatām arī visas orgānu sistēmas, vairāk uzmanības pievēršot higiēnai. 5. klases beigās ir tēma par pārejas vecumu, kas šajā klasē sākas. Par dzimumu atšķirībām runājam vienu stundu - ka katram ir sevi jāpazīst un katram sevi jāmīl.

8. klasē esmu uzrakstījusi programmu, kurā ievēroju šodien visaktuālāko. Man būtiskākais šķiet atkarību profilakse. Alkoholismam, smēķēšanai, narkomānijai jāpievērš vislielākā uzmanība. Skolēniem gan vairs nav jāmāca, kas ir narkomānija, bet vairāk jāstrādā psiholoģiski - kā lai viņi tam nepievēršas, kā lai šo interesi aizvieto ar citu.

Veselības mācība nepieciešama vienkārša iemesla dēļ - bērni maz zina. Arī vecāki daudz ko nezina un neizdara. Zinu gadījumu, ka meitene, nobijusies no savām fizioloģiskajām izmaiņām, glābiņu meklē pie dakteres. Mamma mājās neko nav pastāstījusi.

Lai ko mēs skolā mācītu, galvenais ir vecāki un ģimene. Ja mamma mājās smēķē, tad bērnam stāstīt par smēķēšanas kaitīgumu ir pilnīgi veltīgi. Bet jārunā ir, un mēs to darām.

Veselības mācībā neliek atzīmes, tāpēc bērns neko nepareizi pateikt nevar, katram ir sava taisnība, katrs izsaka savu domu. Cits to pasaka savādāk, un raisās diskusijas, grupās apspriež problēmas. Bērniem ļoti patīk par sevi stāstīt. Informāciju par dzimumatšķirībām viņi uztver normāli - ja mana attieksme pret to nav savāda. Dažs varbūt sēž, acis kautrīgi nodūris, bet arī viņam interesē ļoti daudz kas. Es domāju, ka var izrunāt visu. Ne vienam bērnam vien mājās ar vecākiem par dažiem jautājumiem ir neērtāk runāt nekā ar skolotāju skolā. Ar mammām viņi runā ļoti maz, tāpēc galvenokārt izglītošanās noteik "uz ielas". Tā nav piemērotākā izglītošanās. Labi, ka skolās tiek dalīti informējoši bukletiņi. To ir vairāk meitenēm, bet pēdējā laikā - arī zēniem. Šo informāciju burtiski "izķer".

Manuprāt, jo ātrāk sāk bērnus informēt, jo vienkāršāk informācija tiek uztverta. Nedrīkst domāt, ka viņi neko nesaprot. Vēl jo vairāk jārunā tādēļ, ka televīzijā taču rāda visādus izkropļojumus."