Zīlēšana — vilinājums

Zīlēšana un likteņa izzināšana ir vilinājusi ar savu noslēpumaino burvestību cilvēkus gan pirms gadu simtiem, gan arī mūsdienās.

Vai mēs katrs kaut reizi neesam mēģinājuši uzzināt gaidāmo un meklējuši atbildes uz jautājumiem ar maģijas palīdzību?

No senseniem laikiem tautas ir mēģinājušas noteikt nākotnes notikumus. Ne velti viduslaikos karaļu galmos bija pareģi un astrologi. Arī latviešiem zīlēšana nav bijusi sveša. Senlatvieši zīlējuši ar zirņiem, ticot, ka piepildās vēlēšanās, ja, to iedomājoties, rokā bijis paņemts pāra skaits zirņu. Meitenēm iecienīts zīlēšanas veids bijusi zīlēšana ar zābaku. Viņas sapulcējās pie vārtiem un meta tiem pāri zābakus. Uz kuru pusi norādījis zābaka purngals, no tās nākšot izredzētais.

Pastāv uzskats, ka Ziemassvētku, Vecgada, Zvaigznes dienas vakaros un Andreja dienā izzīlētais piepildās visticamāk.

Ko lai no folkloras pūra iesaku šiem Ziemassvētkiem? Piemēram, vari palikt zem spilvena divpadsmit lapiņas, uz kurām uzrakstītas vēlēšanās. Pusei lapiņu - pozitīvās vēlmes, pusei - negatīvās. Piemēram, tikšanās - šķiršanās. No rīta neskatoties jāizvelk viena lapiņa. Uz tās uzrakstītais dominēs nākamajā gadā.

Jebkuru vakaru jautru var padarīt zīlēšana ar glāzi un gredzenu. Diegā iekarina gredzenu un aiz diega galiem to tur pakarinātu glāzes iekšpusē. Uzdod jautājumus. Gredzena pieskaršanās pie glāzes malas nozīmē "jā", gredzens miera stāvoklī - "nē". Skaitļus norāda skaits, cik reižu gredzens piesitas glāzes malai.

Zīlēšanai var ticēt, var neticēt. Tā vien šķiet, ka patiesības tajā nav daudz. Bet vienalga šī nodarbe iecienīta, īpaši - meiteņu vidū.

Kas vilina cilvēkus kaut reizi ieskatīties zīlēšanas pasaulē? Laikam jau cerība gūt atbildes. Bet varbūt zīlēšana ir tikai veids, kā apstiprināt savas domas vai vēlmes, lai gūtu pārliecību par iecerēto mērķi. Runa nav par melno maģiju un nopietnajiem zīlēšanas veidiem, kur tiek iejaukta garu izsaukšana.