Divos mēnešos iemācās mācīties patstāvīgi

Brocenieks LAURIS VALTERS studē Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas integrācijas institūtā starptautiskās attiecības un piekrita pastāstīt - kā viņam klājas pirmajā studiju gadā.

Sagatavošanas kursi

Mācību gads Laurim sācies septembra pirmajās dienās, un nekāda "iešūpošanās" perioda nav bijis. Par gatavošanās laiku viņš uzskata augstskolas sagatavošanas kursus, kurus ik sestdienu apmeklējis, mācoties 12. klasē. Katrreiz divās lekcijās virspusēji mācīja to, ko tagad māca padziļināti. Arī izstāstīts par iestājeksāmeniem.

Iestājpārbaudījumus Lauris kārtoja maija sākumā divās sestdienās. Bijis tests un jāraksta divas esejas, 20 minūtēs jāatbild uz 50 politikas testa un 15 minūtēs - uz intelektuālā testa jautājumiem. Savus pārbaudījumu rezultātus Lauris vērtē kā labus, jo 30 uzņemamo skaitā ierindojies pirmajā desmitniekā. Bet šī apziņa - vien pašam, jo budžeta grupā labu rezultātu dēļ nevienu neieskaita. Šajā augstskolā budžeta grupu vispār nav, visi studenti maksā vienādu studiju summu - 490 latus gadā.

"Mācīties Stradiņa universitātē un dzīvot kopmītnēs, kur apkārt draugi un dažādas iespējas atlikt darāmo, manuprāt, ir gandrīz neiespējami," - Lauris skaidro, kāpēc nav kopmītņu cilvēks. "Es dzīvoju dzīvoklī un varu sevi labāk organizēt. Bez tam noskaidroju, ka priekšroka kopmītņu piešķiršanā ir medicīnas studentiem, jo augstskola sākotnēji ir bijusi medicīnas augstskola."

Mācību process

Lekciju nav daudz, un pirmdienas līdz šim Laura grupai bijušas brīvas, toties galvenokārt jāstrādā patstāvīgi. Par savu naudu jānopērk materiālu mapīte, katra vidēji maksā 70 - 80 santīmus, jāizlasa, jāuzraksta kopsavilkums uz vairākām lappusēm. Pirmajā pusgadā studentam bijis pavisam 40 šādu kopsavilkumu. "Prasīts uzrakstīt 2 - 3 lappuses, bet par 80 - 100 lappušu materiālu man parasti mazāk par 4 - 5 lappusēm nesanāk," - viņš skaidro.

Vēl bijuši eksāmeni un semināri. "Lai seminārā dabūtu labu atzīmi, jāsapelna krustiņi, jāatbild uz jautājumiem, jābūt aktīvam. Es vienmēr esmu bijis aktīvs, tāpēc semināri raizes nesagādā, bet dažiem tajos ir grūti - kas kautrīgāki, sasaistītāki." Plus visam minētajam - pie katra pasniedzēja jāuzraksta referāts uz 8 - 10 lappusēm. "Esmu trīs uzrakstījis, viens palicis. Vēl decembrī divi eksāmeni, tad arī pirmais mācību pusgads beigsies," - Lauris stāsta, ka tradicionālas eksāmenu sesijas nav.

Kā relaksāciju varot uztvert angļu valodas lekcijas, jo tajās neuzdod lasīt materiālus, vienīgi - par konkrētām tēmām, piemēram, - NATO, sagatavot īsus referātus. Par tiem runā, diskutē.

"Arī viss pārējais augstskolā ir interesants, tikai - darbietilpīgs gan," - atzīst Lauris. "Visus materiālus pilnībā, protams, neizlasu, bet kopsavilkumi jāuzraksta ir. Ja pasniedzējs pats nelabo, tad uzdod labot kādam 3. vai 4. kursa studentam. Pasniedzējs varbūt izprot - ka esi 1. kursā un tikko sācis, bet studenti nekādas atlaides nedod. Sākumā, atbildod uz kopsavilkuma jautājumiem, rakstīju gari, bet pasniedzēja Ostrovska norādīja - labāk īsāk, kodolīgāk."

Soda punkti un kvalitāte

Par plaģiātismu, kad, piemēram, noraksta darbus no 2. kursa studentiem, Lauris saka tā: "Par paralēlgrupas divām meitenēm un vienu puisi tagad lems, vai viņus neizslēgt no augstskolas..."

Iekavēt šajā augstskolā nedrīkstot. Pirmais Laura pasniedzējs bijis pielaidīgāks, viņš ļāvis kopsavilkumus un referātu nodot pirms eksāmena, bet tālāk ik nedēļu pēc divām lekcijām un semināra piektdienā darbs jānodod. Ja nodod pirmdienā, par brīvdienām atņem vērtējumā vienu balli, pēc tam - balli par katru darba dienu. Tā ka, ja darbs uzrakstīts uz 8, bet nodots trešdienā, rezultātā - 5. Stradiņa universitātē 5 ir zemākais pieļaujamais vērtējums, 4 skaitās nesekmīga atzīme.

Visu prasīto izpildot, var pelnīt kredītpunktus. Lai saņemtu šīs augstskolas diplomu, ir jādabū noteikts skaits kredītpunktu.

"Ir jau nedaudz dzelžains režīms, kurā mazliet jūtamies kā jūgā, kā papīru urbēji, toties no 20. decembra līdz 1. februārim Stradiņa universitātē studentiem ir brīvdienas. Varam mierīgi sagaidīt Ziemassvētkus un Jaungadu, un, kad citās augstskolās būs stresains sesijas laiks, mums - atpūta," - komentē Lauris.

Pilnīgi varot piekrist, ka pirmie divi mēneši šajā augstskolā - noteicošie. Ja tajos pagūst pielāgoties ritmam un prasībām, tad viss nostājas savās vietās. "Un var labi izprast, par ko maksāju 490 latus. Ir kvalitatīvi pasniedzēji, kvalitatīva studiju programma, materiāli," - klāsta stāstītājs. "Ir laba bibliotēka, internets, datori. Mīnuss - es labprāt samaksātu lielāku studiju maksu, bet lai man nebūtu katru reizi jāizbauda birokrātija, maksājot santīmus par mācību materiāliem."

Ieteikums divpadsmitajiem

Lauris īsti netic tiem vidusskolas beidzējiem, kas saka, ka 12. klasē ir ļoti daudz jāmācās un nekam citam laika neatliek. Viņam12. klase neesot atšķīrusies no 11. "Divpadsmitajiem varu ieteikt - līdz janvārim, februārim izdomājiet, ko gribat darīt, kur iestāties. Jo sagatavošanas kursi ir ļoti svētīgi. Es jau 9. maijā zināju, ka esmu uzņemts augstskolā. Pēc tam, protams, gatavojos vidusskolas beigšanas eksāmeniem, bet ne ar tādu stresu, kā tie klasesbiedri, kam bija svarīgi, cik punktu nopelnīs. Var sacīt - man vasara bija brīva."

Darba iespējas

Jautāts par nākamo darba vietu, puisis saka: Vasarās pēc 2. kursa vai 3. ir prakse. Uz augstskolu atsūta no ministrijām un partijām pieprasījumus, kur studenti var strādāt. Un parasti esot tā - kur aizej praksē, tā arī ir nākamā darba vieta. Pasniedzēja Ostrovska teica, ka aptuveni 80% studentu jau strādā un darba dēļ neveiksmīgi aizstāv bakalaura darbu. Viņiem nav laika un vēlēšanās pietiekami uzmanības veltīt zinātnei. Es gan uzskatu, ka jāsaņemas, jāpabeidz 4. kurss, tad var domāt, ko tālāk."

Iespēju, Lauraprāt, esot ļoti daudz. Nesen žurnālā "Mērķis" viņš lasījis, ka politiķi Latvijā nav bez darba, - nevis kā juristi, varbūt arī žurnālisti un īpaši - ekonomisti, kuru ir pārāk daudz. "Tikai kopš 90. gadu sākuma Latvijā izglīto politiķus. Cik no mūsu politiķiem ir politiķi pēc izglītības? Trīs, varbūt četri. Protams, ne jau visi, kas pabeigs šo augstskolu, strādās Saeimā, būs deputāti vai ministri, bet... Latvija uzaicināta NATO, tas pats būs ar Eiropas Savienību, un vajadzēs gan kadrus šeit, gan kadrus tur," - pārliecināts Lauris Valters.

Par "Ēnām"

Lauris aizvien ir Brocēnos izveidotās grupas "Ēnas" solists. Sākot studijas, bažījies, ka mūzikai laika neatliks, bet tagad tai varot veltīt diezgan daudz uzmanības. Kopš pavasarī puiši ierakstījuši jauno singlu "Candy", ir bijuši vasaras festivāli un koncerti. Vēl aktīvāk grupa muzicē, kopš tai ir menedžere. Par "Ēnām" vairāk var izlasīt mājas lapā www.grupaenas.com.