Satikšanās prieks Brocēnos

Sestdiena, 28. dec., 2002 Daiga Barančane, projekta koordinatore Brocēnu vidusskolā

Previous Next

Iespaidiem bagāta bija kāda nedēļas nogale Brocēnu vidusskolā. Comenius projekta "Atklāsim sevi - jaunos Eiropas pilsoņus - sadarbībā" ietvaros sagaidījām ciemiņus no mūsu partnerskolām.

Jau ceturtdien ģimenēm bija jāuzņemas rūpes par atbraukušajiem 12 skolotājiem no Vācijas, Zviedrijas, Anglijas, Rumānijas. Tagad varam pasmaidīt par to satraukumu, kas mūsos bija, gatavojoties šim pasākumam, - kādas ir mūsu mājas, ko dosim ēst, kā sarunāsimies, ko rādīsim. Tomēr galvenais - iespēja satikties, sarunāties par skolu, bērniem, sadzīvi, Latvijas un viesu valstu kultūru, vēsturi, politiku utt.

Viesi ieskatās klasēs

Semināra galvenajā darba dienā - viesošanās skolā. Ciemiņu uzņemšana vienmēr ļauj vēlreiz novērtēt arī pašiem sevi - kāda skola esam un kā to protam parādīt citiem (tas nemaz nav tik mazsvarīgi). Ar interesi skolotāji apskatīja stendus par skolas desmitgadēm, jo attēlos saistībā ar skolu ir redzamas arī vēsturiskās pārmaiņas Latvijā. Pionieri ar kaklautiņiem, komjaunieši, formas tērpi, ierindas skates, ilggadīgas tradīcijas arī mums pašiem jau ir interesanta vēsture. Vidusskolas meitenes bija sagatavojušas sava angļu valodas projekta par Latvijas vērtībām prezentāciju. Pašas tērptas tautas tērpos. Varbūt rodas jautājums - kāpēc to vajag? Visu laiku paturēju prātā domu, ka šie viesi Latvijā ir pirmo reizi un gribu viņiem parādīt, cik nu daudz iespējams četrās dienās, jo šie skolotāji tālāk savās skolās veidos priekšstatu par mūsu zemi, skolu, skolēniem.

Galvenā uzmanība tika pievērsta sākumskolai, skolotāji apmeklēja stundas visās klasēs. Katra no tām bija sagatavojusi savu sveicienu ciemiņiem. Tie bija gan pašdarināti darbiņi, gan dziesmas, gan sagatavotas burtnīcas - „Septembris manā skolā", gan pasakas iestudējums krievu plūsmas skoliņā. Tas viss, protams, angļu valodā. Skolas zālē varēja apskatīt Comenius projektam veltītu zīmējumu izstādi. Vislielāko sajūsmu izraisīja koncerts. Dejoja „Pirkstiņi", 5. klašu meiteņu deju grupa, dziedāja un spēlēja ansamblis „Vilmas bērni", sākumskolas koris ar solistēm Anci Koliberi un Lāsmu Šteinbergu. Mums visiem jau sen dzirdēti un redzēti priekšnesumi, bet šoreiz tie skanēja daudz savādāk, bija jūtama īpaša noskaņa. Paši skolēni zālē neļāva koncertam beigties un gribēja dziedāt vēl un vēl. Nobeigumā viesiem iemācījām „Bēdu, manu lielu bēdu" un rotaļu „Tūdaliņ, tagadiņ". Tikai vēlāk sapratu, cik nozīmīgi tas ir bijis, jo pēc tam veikalos tika meklēti ieraksti tieši ar šīm tautas dziesmām, kā arī Latvijas Institūta veidotā videokasete „Welcome to Latvia" - jo klipi ar Renāra Kaupera dziesmu vienkārši nevar atstāt vienaldzīgu. Neaizmirsām arī par latviešu tradīciju dāvināt puķes - šoreiz gan tās bija Leldes Vīnkalnas darinātas, lai izturētu ceļu uz mājām.

Veidos kopīgu pasaku grāmatu

Pēcpusdienā vēl sekoja nopietns darbs projekta gaitas plānošanā. Finansiāli to atbalsta Eiropas Komisija, un būtiska ir sadarbības izaugsme. Daudz plašāk šogad tiek izmantots darbs ar datoru, tādējādi attīstot jaunas prasmes un iemaņas gan skolēniem, gan skolotājiem. Neaizstājama ir kļuvusi sazināšanās ar e-pasta palīdzību. Šī gada pirmais uzdevums bija skolēnu veidotas Ziņu lapas nosūtīšana visām partnerskolu sadarbības klasēm.

Nākamais ir tautas pasakas par ziemu tulkošana angļu valodā un ilustrēšana. Rezultātā atkal taps kopdarbs - pasaku grāmata, kurā būs piecu tautu pasakas gan to dzimtajā valodā, gan tulkojumā. Sadarbības skolas plaši izmanto laminējamo iekārtu - nevis tāpēc, ka nav kur naudu likt, bet tieši taupības nolūkos. Ar plēvi pārklāts papīrs kalpo daudz ilgāk, uz tā pamata tiek veidoti dažādi izdales materiāli, tos var izmantot vairākkārt gadu no gada, ļaujot bērniem rakstīt virsū, pēc tam notīrot.

Atpūtai - vakars „Zvejniekos", kur turpinājās sarunas un dziedāšana. Ar neuzticību viesi nolūkojās uz pirti, tomēr tie, kas sadūšojās to izbaudīt un pat ļāvās nopēršanai, bija apmierināti. Un atkal vide ļauj izstāstīt mūsu stāstus par pirts nozīmi latviešu kultūrā. Viss skan savdabīgi un mīļi, jo ir siltums, uguns kamīnā, pirts smaržas, krēsla un kopības izjūta.

Bērni pie ezera izbrīnī

Esam daudz interesanta uzzinājuši arī par partnerskolām. Skolotāji bija pārsteigti par lielo brīvību, kas dota mūsu skolēniem. Mazpilsētas īpatnība - no rīta visi dodas vienā virzienā. Viņu pilsētās uz skolu sākumskolas skolēnus precīzi noteiktā laikā jāatved vecākiem, tāpat pēc stundām bez kavēšanās jābūt pakaļ. Tāpēc māmiņas parasti strādā tikai pusi darbadienas. Nav tiesību jautāt un ierakstīt klases žurnālā vecāku darba vietu. Daudzās skolās durvis ir slēgtas. Starpbrīžos dežūrskolotājam jāseko skolēnu rotaļām pagalmā, skolas teritoriju atstāt nedrīkst. Ieraugot mūsu parkā pie ezera bez uzraudzības skraidām skolēnus, viņiem likās pārdroši. Zviedrijā pat nedrīkst pikoties ar pirmo sniegu, kamēr nav izkārts īpašs karogs, jo sniega kārtai ir jāsasniedz noteikts biezums. Tas tāpēc, lai, taisot pikas, nepaķertu līdzi kādu akmeni vai netīrumus. Daļa mūsu skolēnu teica: tas ir prātīgi.

Spēļu laukumiem tiek pirkta speciāla izsijāta, smalka smilts, lai krītot nesasistos. Tomēr viesskolotāji augstu novērtēja iespēju mūsu skolēniem paēst siltas, kārtīgas pusdienas skolā. Viņiem populāras ir no mājām līdzņemamas pusdienu somiņas, Anglijas skolā gan nav atļauts starpbrīžos ēst čipsus un saldumus. Un tā bezgaldaudz sīkumu un interesanta, kas rosina padomāt.

Izrāda Rīgu, Saldu

Sestdiena tika veltīta Rīgai. Pa ceļam ievedām novērtēt Lāču maizi. Un atkal - cik būtiska ir dotā iespēja visu nogaršot! Iegaršojās un pirka. Laiks gan bija drūms un auksts, bet, neskatoties uz to, Rīga ir ļoti skaista pilsēta. Starp citu, izskanēja jau vairākkārt pie mums dzirdēta neizpratne un apbrīna par sievietēm, kas cēli soļo pa bruģi augstpapēžu kurpēs. Nejauši kļuvām arī par līdzdalībniekiem studentu protesta akcijai - dzimšanas dienā „Stipendijai - 10", izrādās, tā nav mainījusies jau kopš neatkarības atgūšanas.

Svētdien vēl neliela ekskursija pa Saldu, atvadu pusdienas ģimenēs un tad jau došanās uz lidostu, vedot līdzi jaukas atmiņas. Lai arī semināra organizēšana prasīja lielu darbu, jutos patiešām laimīga. Bija izdevies parādīt daudz laba, apgūt daudz jauna, jau ceturto reizi satikties ar šiem skolotājiem un sajust, ka viņi ar lielu labvēlīgu interesi uztver visu redzēto. Un es ticu, ka tā nav tikai ieaudzinātā eiropiešu pieklājība, bet patiesa atzinība un prieks. Projekts ir parādījis savu būtību - caur sevi iepazīt citus.

Paldies Ļitvinovu, Valteru, Harmsenu, Galindomu, Berču, Tarasovu, Deklavu, Voitānu ģimenei, kas uzņēma ciemiņus. Domāju, ka īpašs prieks bija šo ģimeņu bērniem, bija iespēja pārbaudīt savas angļu vai vācu valodas zināšanas, to jutu arī savās mājās. Paldies Brocēnu novada domei par atbalstu.

Citi raksti sadaļā: Izglītība

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk