"Nezaudēt cerību, ka mūsu darbs ir ļoti skaists."

"Par kuru aizvadīto cēlienu runāsim? Skolotājiem jau ir arī tāds gads - no septembra līdz septembrim," - smaidot vaicā Saldus sākumskolas mācību pārzine DAINA OLIŅA. "Par to - no janvāra līdz janvārim," - atsaku.

Skolotāja ir sākumskolas matemātikas grāmatu autore, ilggadēja rajona sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, cilvēks ar lielu darba pieredzi, gaidīta pedagoģe daudzviet Latvijā, kur viņai ir labi paziņas. Tādēļ lūdzu 2001. gadu izglītībā vērtēt gan savas skolas, gan valsts mērogā.

Uztrauc nestabilitāte

"Skolotājam šis atkal ir bijis pārmaiņu gads. Arī - cerību gads, jo gaidām, ka reiz viss nostāsies savās vietās. Diemžēl daudzu gadu reorganizācijas "augšā" vēl nav beigušās, tādēļ skolotājs ir noguris un gaida, kad beidzot aiz mākonīša parādīsies skaidrība un noteiktība. Mūs uztrauc mūžīgā nestabilitāte.

Neraugoties uz visu, skolotājs ir optimists un vienmēr cer, ka būs labi. Daudzi, kas aizgāja no skolas, atkal atgriežas tajā, jo mīl skolu. Tā, kā skolotājs sevi ziedo darbam, varbūt spēj tikai uzņēmēji, kas ikbrīd domā par savu biznesu. Arī skolotājs no sava darba nekad nav brīvs.

Izjūtu, ka starpposmu vadītājam - cilvēkam, kuram darbā liek un kurš liek darīt citiem -, ir ļoti grūti saprast, ironiski sakot, kuram kungam kalpot. Šāds starpposms ir arī skolas vadība. Man jāprasa tā, kā liek darba pienākumi, bet mana sirds bieži vien runā ko citu. Tādēļ šis ir grūts laiks. Ir ļoti daudz dažādu viedokļu, kas nereti pat ir viens otram pretēji, bet man jāizprot, pēc kura vadīties. Man pašai arī ir savs viedoklis, bet noteicošais darbā, protams, ir cilvēciskums.

Es ilgus gadus strādāju skolā un labi izjūtu, kas skolotājam ir slogs un kas - palīgs. Apzinos, ka dažkārt uzlieku skolotājam slogu, jo man liek divkāršu slogu. Es to pārdzīvoju, bet darbs ir jāizdara - lai kaut kam es varētu pierādīt, ka mēs patiešām strādājam. Kad ir skolas akreditācija vai pārbaudes, cilvēciskums nespēlē absolūti nekādu lomu, galvenais - kur ir analīzes?

Skolotājam ir mazāk priekšnieku, kas liek un prasa, toties arvien palielinās "papīru" gūzma, kas uz viņu attiecas. Pirms gada, diviem mūsu skolā katrs skolotājs atklāti rakstīja sava darba pašvērtējumu, un man tas deva ļoti daudz. Manuprāt, pašanalīze ir daudz vērtīgāka par nepārtrauktiem aizrādījumiem.

Strādājot par skolotāju, es neesmu kontrolēta, tomēr nekad neesmu strādājusi pavirši - man sirdsapziņa neļauj. Tāds ir mans dzīves moto - lielāka soģa nav par manu sirdsapziņu. Vienmēr esmu cienījusi tos cilvēkus, kuri redz manu nepadarīto darbu, bet to noklusē. To man arī visvairāk gribas mūsu savstarpējās attiecībās ar nākamo izglītības sistēmas posmu - lai saprastu, ka darām vienu darbu, ejam uz vienu mērķi. Mums nevajadzētu savstarpēji neuzticīgi skatīties vienam uz otru, bet ļoti cilvēciski vienam no otra kā no kolēģa saņemt vērtīgus padomus."

Bērns ir kā krājkasīte

"Izlasīju brīnišķīgu teicienu, ka "māja un skola ir kā divi spārni, kas paceļ mazo putnēnu lidojumam". Tādēļ man ir prieks, ka vecāki aizvien vairāk interesējas par skolu.

Arī bezatzīmju sistēma sākumskolā tikai tādā gadījumā varēs funkcionēt un būt vērtīga, ja būs ciešs trīsstūris - skolēns, skolotājs, vecāki. Pozitīvais šajā sistēmā - bērnam nav jābaidās par atzīmēm, viņš atraisīsies, būs brīvs. Bet vecākus skolotāji informēs par to, kas bērnam jāsasniedz; kas slēpjas zem liecībā minētajiem kritērijiem.

Skolā ienāk jauns jēdziens - "bērncentrēta mācīšanās". Tas nozīmē - galvenais ir bērna vajadzības, kas skolotājam jāizzina un, iesaistot vecākus, jāapmierina.

Sabiedrība vēl daudz kam nav gatava. Arī vecāki aizņemtības dēļ nespēj ziedot vairāk laika saviem bērniem. Bet varbūt ir vērts to darīt, jo šīs rūpes ir kā krājkasītē ielikta nauda, ko mēs pēc gadiem, kad bērns būs liels, varēsim atkal saņemt."

Iekšējais dzinulis mudina

"Liela daļa skolotāju vēl joprojām ir fanātiķi, kas ir ļoti varoši, griboši, radoši un neaprobežojas ar jau sasniegto. Viņi pilnveidojas, pieņem otra pieredzi jebkurā situācijā. Kā to spēj? Daudz ko nosaka cilvēka iekšējais dzinulis, kas liek uzmeklēt dažādus kursus un, neraugoties uz finansiālajām grūtībām, tajos būt. Dažkārt esmu domājusi - vai tad reiz nepietiek? Bet vienmēr liekas kārdinoši uzzināt to, ko es nezinu.

Liela darba slodze ir traucēklis pietiekami daudz papildināties ārpus skolas, tādēļ cenšamies aicināt lektorus pie sevis uz skolu. Ļoti gaidīti ir praktiķi, kas dod to, ko var tūlīt izmantot klasē. Jo uzzinātais ir aktīvi jāiedzīvina, nevis pēc kursiem jānoliek mapītē.

Šāgada jaunums Saldus sākumskolā - īstenojās ilgu gadu sapnis par draudzības nometni vasarā. Trīs skolas - Tukuma rajona Milzkalnes skola, mēs un viena Dobeles skola - turpinām sadarboties arī pēc skolotāju diennakts nometnes. Tagad viens pie otra ciemos brauc skolēni. Šādi sakari dod daudz pieredzes un bagātina.

Izrādām savu skoliņu visiem, kas vien pie mums braukuši. Vizuāli ēka nav tik pievilcīga, cik iekšēji skaistu to vienmēr noformē skolotāja Austra Ozola. Vēl mēs varam lepoties ar to, ka visas klases vienlīdz labi piepildītas ar materiāliem - strādā ikkatrs skolotājs, un nekas nav tikai tāpēc, lai izrādītos.

Aizvien skolas centrā ir bērni. Ar viņiem visvairāk laika pavada klašu audzinātājas. Viņas cenšas izpētīt katru bērnu un izzināt viņa dzīves apstākļus. Šogad skolā sāka strādāt psiholoģe, kurai gan skolēni, gan vecāki var uzticēt savas raizes."

Lai visi ir stipri!

"Klāt gadumija... Skolēniem novēlu, lai katrs no iepriekšējā gada paņem labo līdzi nākamajā, nosprauž sev mērķi un to sasniedz. Vecākiem - izturību, spēju upurēties tā, lai nenodara pāri bērnam. Vēlu savstarpēju sapratni ar bērniem, dzīvot viņos, viņiem līdzi. Kolēģiem - paldies par sadarbību, par izpratni un noteikti novēlu saglabāt optimismu, radošās spējas. Nekad nezaudēt cerību, ka mūsu darbs ir ļoti skaists, kaut arī darba augļus redzam pēc daudziem gadiem, satiekoties ar bijušajiem skolēniem, saņemot viņu bērnus skolā.

Mēs visi tagad aizdedzam svecītes un sildāmies to liesmās. Bet tās nodzisīs. Paliks vien tā gaisma, ko izstaro cilvēka sirds. Lai mums visiem daudz draugu apkārt gan priekos, gan bēdās! Lai visi ir stipri un izturīgi!"