... spēlēju teātri

ZANE KRONBERGA:

- Teātra mākslu cilvēce iepazinusi jau pirms daudziem daudziem gadsimtiem Romas impērijas laikā. Nesalīdzināmi jaunāks teātris ir tepat Saldū - kultūras centra tautas teātra studija, kas darbojas otro gadu un kurā piedalos arī es. Teātra režisors ir Roberts Segliņš.

Pēc labi pavadīta pirmā gada un veiksmīgi nospēlētas pirmās izrādes "Zaķis lielībnieks" tiek veidota jau otrā izrāde - "Mazā raganiņa". Tās pirmizrāde plānota drīz vien.

Ko man devusi iespēja spēlēt teātri? Es spēlēju tāpēc, ka man patīk to darīt. Un, ja vien būtu iespējams, es ar teātri labprāt saistītu savu nākotni. Darbošanās studijā palīdzējusi man būt atklātākai, pretimnākošākai, drošākai. Tagad es spēju daudz brīvāk paust savu viedokli un uzdrīkstēties.

Ko vēl dod teātris? Labas atmiņas! Uzvedumos taču notiek arī kuriozi atgadījumi. Piemēram, izrādes laikā zaķim uz skatuves nokrīt ļipa. Vai arī gadās, ka neizdodas šāviens un tas jāimitē ar kājas piesitienu pa skatuves dēļiem vai jāliek lietā prasme ar balsi attēlot šāviena troksni. Ir gadījies, ka lielas avīzes vietā lomas atveidotājai jālasa maza teātra programmiņa. Klupieni un kritieni - pats par sevi... Tas viss padara teātra dzīvi interesantāku un jautrāku.

Mēģinājumi norit jautrā, rosīgā gaisotnē, un tie apvieno gan darbu, gan aprunāšanos un tikšanos ar teātra biedriem, kas gada laikā kļuvuši par labiem draugiem.

Jā, gandrīz piemirsu, - teātris ir iespēja paplašināt draugu loku, jo ar izrādi devāmies ciemos. Viesojāmies Lejaskurzemes teātru skatē Kuldīgā, kur ieguvām atzinības rakstu un kausu ar Kuldīgas simbolu. Vasarā bijām arī Valmierā, Bērnu un jauniešu teātru festivālā, kur vērojām daudzas interesantas izrādes. Atgriezāmies iespaidu pārpilni.

Teātris ir vieta, kur cilvēks var sevi izteikt. Bet galvenais - mums ir dota iespēja darīt to, kas patiešām patīk un aizrauj.