Kolekcionēšana - hobijs un izglītošanās

Ar aicinājumu kolekcionāriem - neturēt savus krājumus tikai savam priekam vien, bet dalīties pieredzē gan par to, kas uzzināts, gan arī par piedzīvoto, vācot un meklējot, - vēršas vēstures pētnieks un kolekcionārs IVARS ANDERSONS:

- Ko gan cilvēki tik nekolekcionē! Visneiedomājamākās lietas un priekšmetus, pat dzīvniekus.

Jau senos laikos cilvēki vāca mākslas priekšmetus, monētas un dažādus ieročus. Kolekciju veidotāji parasti bija turīgi ļaudis, kas varēja atvēlēt savam priekam ievērojamus līdzekļus. Bet šoreiz lai paliek malā automobiļu un motociklu vācēji, kā arī gleznu, dārgu priekšmetu un dažādu antīku mantu krājēji.

Vai arī pašreiz kolekcionāri pulcējas, pērk, pārdod un maina, lai iegūtu kāroto mantu? Padomju laikā uz tādiem cilvēkiem skatījās greizi, it īpaši - uz vecu grāmatu un žurnālu kolekcionāriem. Labi atceros, kā pirms 20 gadiem bēgu no miličiem pa Beberbeķu un Šmerļa priedēm. Ja mūs no vienas pulcēšanās vietas izdzina, ātri atradām citu. Tagad antikvariātos var brīvi iegādāties visu, ko vēlies, bet pircēju nav īpaši daudz. Tie, kam naudas pietiekami, ne sevišķi interesējas par vecām grāmatām un citām kolekcijām, bet tie, kam tas interesē, parasti ir ar plānu maciņu. Arī jaunatne aizvien mazāk uzmanības pievērš visādiem "veču krājumiem".

Protams, tagad svarīgākais ir izdzīvot, iemācīties amatu, atrast darbu, bet uzskatu, ka savas valsts vēsture ir jāzina. Un šajā ziņā kolekcionāri, kas savus krājumus ievietojuši muzejos, daudz darījuši savas valsts labā. Uz muzejiem bērni jāved jau no pirmajām klasēm, jo tad ir vislielākā interese un visvairāk jautājumu. Reizēm dzirdu, ka skolnieciņš nočukst: skaisti jau ir, bet kur visu to dabūt? Protams, nav tik vienkārši. Labi tiem, kuru vecāki aizrāvušies ar kādu kolekcionēšanas veidu, jo iesācējam nepieciešams padoms un prasme rīkoties ar katalogiem. Jāzina, par kādu tematu vēlas kolekciju veidot.

Plašs darba lauks ir pastmarku krājējiem jeb filatēlistiem. Pamēģiniet savākt Latvijas pastmarkas no 1991. gada un ātri sapratīsiet, ka tas nav tik vienkārši. Toties ir prieks par katru jaunieguvumu. Vākt visas pasaules markas nav gudri. Tās izlaistas ļoti daudz, un retās maksā pat miljons dolāru. Vispilnīgākā kolekcija Eiropā pieder Anglijas karalienei, bet arī viņai, cik zinu, trūkst 4 pastmarku. Par retu pastmarku likteņiem - nākamajā rakstā.

Skaidrības labad precizēju kolekciju veidu nosaukumus: bibliofilija - grāmatas, bonistika - papīra naudas zīmes, faleristika - nozīmītes, medaļas, ordeņi, filatēlija - pastmarkas, filofonija - skaņu plates, magnetofona ieraksti, filokartija - pasta atklātnes, filumēnija - sērkociņu kastīšu etiķetes, numismatika - monētas.

Sagatavoja Daina Marcinkus