Pirms doties uz ledus

Siltajā laikā upēs un ezeros strauji kūst ledus, kas var radīt bīstamas situācijas.

Visnedrošākās vietas

Ledus izturība jo sevišķi samazinās krastu, niedrāju, kā arī upju, strautu, novadgrāvju notekūdeņu ieplūšanas vietu tuvumā, pie ledū iesalušiem priekšmetiem upju sašaurinājumos, līkumos, vietās ar stipru straumi un zem tiltiem. Vēl jāuzmanās no vietām, kur iespējami pazemes avoti, jo to temperatūra neatkarīgi no gadalaika paliek tikpat kā nemainīga, aptuveni +7^oC. Zemes izstarotā siltuma un ūdens līmeņa svārstību dēļ gar ūdenstilpņu krastiem ledus vienmēr ir plānāks un neizturīgāks. Turklāt tieši pie krasta veidojas dubultais ledus - starp divām kārtām atrodas gaiss. Tas ir ļoti bīstami, jo augšējai kārtai kļūt biezākai neļauj ūdens trūkums, bet apakšējai netiek klāt sals.

Ledus mānīgums

Visizturīgākais ir caurspīdīgais ledus ar viendabīgu struktūru. Šādi parasti izskatās pirmais ledus, kas izveidojies kailsala laikā. Arī baltais ledus ir gandrīz tikpat izturīgs, un tā baltumu rada iesalušās sniegpārslas un vižņi. Ilgstošu atkušņu laikā veidojas porains ledus. Tas ir ļoti mānīgs, jo šāda ledus efektīvais biezums ir tikai pāris centimetru, tādēļ, ka iekšējie porainie slāņi nesasalst. Uz poraina ledus nevajadzētu atrasties saulainā laikā un bezvējā. Piemēram, zemledus makšķernieka tumšās drēbes lielā loma ilgstošas gaidīšanas laikā pievelk saules starus, uzkrātais siltums tam apkārt apkausē ledu, un cilvēks vienā mirklī var tam izkrist cauri.

Visneizturīgākais ledus veidojas, sablīvējoties sniegam, kam apakšā ir plāna kārtiņa īstā ledus, kas izolē sniegu no ūdens. Ledus nekļūst biezāks, jo sniegs, kas to pārklājis, veido siltumizolācijas slāni. Laika gaitā apakšējā ledus kārtiņa izkūst, un paliek tikai sablīvētais sniegs, kura īsto biezumu nav iespējams noteikt.

Nav ieteicams uz ledus kāpt, ja tas plānāks par 7 cm sala laikā un 15 cm atkusnī. Aptuveni 80 kg smaga cilvēka svaru iztur 7 - 10 cm biezs ledus, kas pārklājis visu ūdenskrātuvi. Lai aizsalušo ūdenskrātuvi šķērsotu vairāki cilvēki kopā, ledus biezumam jābūt vismaz 15 cm un starp gājējiem jāievēro vairāku metru distance. Lai varētu slidot un spēlēt hokeju, nepieciešams vismaz 25 cm biezs ledus un ūdenstilpnes dziļums nedrīkstētu pārsniegt 1 m.

Rīcība negadījumā

Brīdinām, ka, pārvietojoties pa ledu, tā izturība jāpārbauda ar cirtni (vergu). Uz pietiekami izturīga ledus ūdens izplūst pēc 3 cirtieniem. Ja ūdens uz ledus izplūst pēc pirmā cirtiena, uzmanīgi jāatgriežas krastā pa to pašu taciņu, neatceļot pēdas no ledus, un jābrīdina apkārtējie par bīstamību. Bīstami ir pārvietoties grupās, tuvoties plaisām, lāsmeņiem, braukt pa to ar ragaviņām vai slidām.

Dodoties zemledus makšķerēšanā, ieteicams kaklā pakārt ledus irbuļus (divi savā starpā ar auklu savienoti īleni), kas nopērkami makšķerēšanas piederumu veikalos. Ielūstot ledū, ar šo irbuļu palīdzību iespējams vieglāk izkļūt uz ledus. Brīdī, kad pārņem sajūta - tūlīt ielūzīšu -, jānolaižas guļus, pirms tam dziļi ieelpojot gadījumam, ja tomēr pakļūstat zem ledus. Ja neielūstat, lieniet uz krastu.

Ja cilvēks ielūzis ledū, jācenšas nekrist panikā, jāsauc pēc palīdzības (makšķerēt nevajadzētu doties vienatnē), jāturas pie ledus apmales un jāmēģina lēnām uzrāpties uz ledus. Pirmais variants - ja ir irbuļi, jāturas ar seju pret ledu un, iecērtot irbuļus ledū, jācenšas sevi vilkt ārā. Otrais - uz ledus izkļūst atmuguriski, atspiežoties ar abām rokām un pēc tam, izceļot vienu kāju uz ledus un, neceļoties kājās, sāniski jāveļas tālāk no ledus lūzuma vietas (velšanās attiecas uz abiem variantiem).

Ļoti bīstama ir ķermeņa pārmērīga atdzišana, kā rezultātā rodas nelabvēlīgas izmaiņas centrālajā nervu sistēmā, asinsritē, uznāk krampji, var tikt paralizētas balss saites, un cilvēks var zaudēt samaņu. Pēc izkļūšanas no ūdens jānomaina slapjās drēbes, aktīvi jākustas, jādzer karsta tēja, ieteicama duša vai vanna, bet tikai pakāpeniski paaugstinot ūdens temperatūru no +34 līdz 42oC. Uzreiz nedrīkst iet karstā pirtī.

Ja redzat, ka ledū ielūzis cilvēks, sauciet pēc palīdzības, ar iespējamiem sakaru līdzekļiem organizējiet VUGD tūlītēju izsaukšanu pa tālruni 01 vai 112. Iesaistiet palīgus un sameklējiet iespējami pieņemamu glābšanas līdzekli, piemēram, dēli, koku, kāpnes, zaru, virvi, tukšu degvielas kannu ar virvi vai tamlīdzīgi. Pārvietojieties pa ledu, lienot uz vēdera, pa priekšu stumjot glābšanas līdzekli. Netuvojieties pārāk tuvu ledus lūzuma malai, padodiet glābšanas līdzekli cietušajam un, lienot atmuguriski, ar šī līdzekļa palīdzību velciet cietušo uz ledus. Ja jums ir palīgi, lai viņi iespēju robežās jūs drošina ar iepriekš minētajiem glābšanas līdzekļiem, paši atrodoties pietiekamā attālumā vai pat krastā.

Neatstājiet bez uzraudzības bērnus un neļaujiet tiem atrasties uz nedroša ledus.

PAZIŅOJUMS

Interesentiem, kuri vēlas apgūt pašglābšanos un redzēt, kā glābšanas darbus veic VUGD Saldus nodaļas glābēji,

20. janvārī plkst. 11 Saldus ezera peldētavā notiks nodarbības un paraugdemonstrējumi glābšanai uz ledus.