Uz vienas sajūtu stīgas

Brocēnu novada Remtes "Sīļos" vēl jūtama jurģu noskaņa, istabā kastēs neizsaiņotas grāmatas, un saimniece SIMONA AGULE smejas: esot grūti saprast, kur pēc pārcelšanās nolikta tā vai cita lieta.

Hobijs kļūst par darbu

Simona un Māris ir liepājnieki. Desmit gadu vecumā Simona sākusi trenēties jātnieku sporta bāzē Grobiņā, mazliet vēlāk - arī Māris. Grobiņas bāze tolaik bijusi spēcīga. Māris, būdams 9. klases skolnieks, PSRS izlases sastāvā piedalījās Eiropas neoficiālajā čempionātā, ieguvis godalgu un tika atzīts par vienu no trim Eiropas labākajiem sportistiem. Kādam no jātnieku sporta vadības radusies ideja pieaicināt Grobiņā speciālistus no Krievijas. Tiem vairāk interesēja bizness, tika pārdoti zirgi, bāzes attīstība nobremzējās, treneris pārcēlās darbā uz Bauskas "Uzvaru". Vēlāk treneris paaicināja jauno Aguļu ģimeni uz "Uzvaru". Jaunajiem gribējies neatkarību. "Uzvarā" piedāvāja dzīvokli, abiem bija iespējas strādāt par jaunzirgu treneriem, pašiem trenēties, un ģimene devās uz Zemgali.

Nāca privatizācijas laiks arī "Uzvarā". Paklīda baumas, ka sporta zirgus vedīs uz gaļas kombinātu. Lai tā nenotiktu, uzvariešu grupiņa izveidoja savu SIA "Impulss", kas pastāvēja piecus gadus. To vadīja Māris. Vadīt cilvēku grupu, kurā katram savas intereses, nācās visai grūti. "Impulss" likvidējās. Ieguldītās pajas katrs saņēma atpakaļ ar koeficientu 5,6. Aguļi aizņēmās naudu, lai varētu privatizēt zirgus. Nu jau ceturtais gads, kopš viņiem skaitās piemājas saimniecība ar zirgu audzēšanas ievirzi. Pieder 25 zirgi, bet ne visi atvesti uz "Sīļiem", vairāki mitinās paziņu un draugu staļļos.

Kurzemē atgriezušies nejaušības dēļ. Reiz atbraukuši uz mūsu pusi pārdot vienu zirgu, bet pie pircēja pēc zirgiem bija ieradušies arī vācieši. Runājuši par šo un to, un vācietis sacījis, ka Latvija ir eksotiska, ar nesabojātu un neizskaistinātu dabu. Gribot te iegādāties īpašumu, un viņam vajagot īpašuma apsaimniekotāju. Vai Aguļi negribētu? Nākamreiz vācieši atveduši rādīt "Sīļus" - dadžos ieaugušus graustus. Trešoreiz - kad tur jau slējās spāres. Ģimene piedāvājumu pieņēma.

Aizpagājušajā rudenī sāka tīrīt apkārtni, uzara 10 hektārus zemes, pērn iesēja zirgiem ganības. Māris turpina zirgu kūts būvniecību, nodomāts celt pirtiņu, rakt dīķi. Simona priecājas, ka jaunajā vietā jau izdevies iepazīt lieliskus cilvēkus, protams, zirgu mīļotājus - Santu, Dzintru, Armandu un Edgaru Laugaļus, kuri palīdzējuši viņiem sākt saimniekot jaunajā vietā. "Kad dzīvojām Zemgalē, intuitīvi atradām kurzemniekus un draudzējāmies ar viņiem. Man liekas, ka mums arī te labvēlības aura ir apkārt."

Dižciltību pārmanto paaudzēs

Vācieši gan ziemā, gan vasarā ierodas te atpūsties un arī palīdz. Vienīgais naudas pelnīšanas veids Aguļiem ir zirgu pārdošana. Pieņem arī citu īpašnieku zirgus un ar tiem regulāri nodarbojas. "Pagaidām neko vairāk neuzsāksim, jo neesam te vēl nostabilizējušies, iekārtojušies. Labāk darīt tik daudz, cik var izdarīt labi, jo pusdarīts ir tikpat, kā nedarīts. Varbūt ar laiku varētu organizēt arī interesentu grupas, apmācīt iejādē bērnus," saka Simona.

Bet līdz šim padarītajam ir labs vērtējums. Aguļi audzējuši un apmācījuši ērzeli, kurš piecu gadu vecumā atgriezās Vācijā, tur guva ļoti labus rezultātus Vācijas bundesčempionātā. Pēc tam par 80 tūkstošiem marku šo zirgu iegādājās slavens Vācijas jātnieks. bet vēlāk izsolē to pārdeva uz Japānu par 550 tūkstošiem vācu marku. Stallī visi zirgi ir pašu audzēti, bet var apskaust, cik paaudzēs zināmi zirgu dižciltīgie raduraksti un sporta panākumi. Simona rāda attēlus: šis zirgs ir manējā vectēvs un tas - tēvs, un viņiem ir lieli panākumi sacensībās. Vaislai izvēlas ļoti labus dzīvniekus, lai katra nākamā paaudze būtu arvien labāka.

Zirgs ir bagātu ļaužu turības rādītājs

Latvijā jau rodas turīgi pircēji, kuriem zirgs vajadzīgs prestižam, tāpat kā laba mašīna. "Šie cilvēki nesaprot, kas ir labs zirgs, izvēle atkarīga no padomdevēja. Ja tas ir mazzinošs, tad par lielu naudu cilvēks nopērk zirgu ar nopietniem defektiem. Tikai pēc kāda laika pircējs pārliecinās, ka par zirgu pārmaksāts un padomdevējs bijis slikts. Jo jaunāku zirgu pārdod, jo zemāka cena. Labākais pārdošanas vecums ir pieci vai seši gadi, kad zirgs jau apmācīts. Latvijas zirgu audzētāji ir spiesti pārdod zirgus par zemu cenu, jo ir naudas trūkumā. Nereti zirgs ar labām potencēm tiek pārdots par 300 līdz 500 latiem, lai gan pēc laika tas maksātu daudzkārt vairāk."

Zirgu uzturēšana ir dārgs prieks. Simona saka: tikai minimālie izdevumi zirgam ir vismaz lats dienā, gadā katram - vairāk nekā trīsarpus simti latu. Bet nauda ienāk tikai tad, ja kāds zirgs pārdots.

Zirgam ir raksturs, talants un pat savi niķi

"Zirgs ir tieši tāda pati dzīva dvēsele kā cilvēks. Es pat saku: viņš, cilvēks, domādama zirgu. Arī zirgam var būt slikta oma, arī viņam gribas atpūsties, arī viņu ietekmē laika apstākļi. Cilvēkam un dzīvniekam jābūt uz vienas sajūtu stīgas, tikai tad būs rezultāts. Jātniekam jājūt, cik tālu var likt kaut ko darīt, lai zirgam neapniktu. Ja zina robežu, zirgs vēlāk pats piedāvā veikt kopā arvien grūtākus uzdevumus. Bet, ja piespiež, var gadīties, ka mēneša treniņu darbs vējā. Zirgs paliek niķīgs, spītīgs. Izjūta nāk ar laiku un pieredzi. Tāpat kā cilvēki, arī zirgi visi nav vienlīdz apķērīgi. Ir tādi, kuriem pāris mēnešos var iemācīt vairāk nekā citam pāris gados. Katram savs talants."

Jaunie zirgi atgādinot pusaudžus. Tie grib draiskoties, spēlēties, pamēģinās pabalstīt, aizķert ar zobiem. Mazie ērzelēni aplokā ir kā mazi puišeļi - ka tikai varētu otru pakaitināt, iekampt. Ķēves turas savrupi, tām katrai ir sava draudzene, ar kuru citas nedrīkst draudzēties. Lieli zirgi ir kā nopietni strādnieki, bet viņiem visiem gribas kārumiņu.

"Es pat brīžam jūtos, it kā būtu zirga vietā. Kad ievedam stallī jaunas skaidas un vakarā nogurumā atkrītu krēslā, zinu, cik patīkami jūtas zirgi svaigos smaržīgos pakaišos. Kad tie ir nomazgāti, es zinu, kāda viņiem svaiguma sajūta. Kad frizējam, zirgi ir pilnīgā labsajūtā un izstiepj kaklu, lai pakasa, lūpa no apmierinājuma trīs."

Mēdz teikt, ka zirgs ir gudrs dzīvnieks, bet Simona uzskata, ka tas nav gluži pareizi teikts. "Zirgi ir bara dzīvnieki. Ja barvedis pārpeldēs dziļu upi (parasti barvede ir vecākā ķēve), viņam līdzi dosies pārējie, krastā varbūt paliks tikai paši bailīgākie. Barvedis spēj aizvest ganāmpulku ļoti tālu. Bet pa vienam katrs ir ar savu raksturu, talantu un iegribām."

Aguļi uzskata, ka viņu ģimenei Zirga gads būs ļoti darbīgs, jo plāni ir lieli. Zirga gads sagaidīts jaunā vietā un kopā ar zirgiem, savā stallī, un tas ļauj cerēt, ka gads būs tiešām labs.