Bērnu dzimst arvien mazāk

Demogrāfisko situāciju pagājušajā gadā mūsu rajonā nevar saukt par iepriecinošu - nomiris par 91 cilvēku vairāk nekā piedzimis. Arī 2000. gadā šī attiecība bija mērāma ar mīnusa zīmi, taču tad bija miruši tikai par 32 cilvēkiem vairāk nekā piedzimuši.

DZIMUŠIE

Pagājušajā gadā rajonā piedzima 378 mazuļi, par 35 mazāk nekā 2000. gadā. Tik maz bērnu pēdējos desmit gados rajonā piedzima tikai 1998. gadā (375 mazuļi). Pārējos gados šis skaitlis nebija noslīdējis zem 400.

Grūti nosaukt visus iemeslus, kāpēc bērnu skaits arvien samazinās. Viens no tiem noteikti ir ekonomiska rakstura. Daudzās ģimenēs ir mazi ienākumi, vecākiem vai nu nav darba vai arī nav drošības par pašreizējo. Arī valsts šībrīža attieksmi nekādi nenosauksi par ģimenēm ar bērniem pretimnākošu. Bērna pabalstu, protams, nevar uzskatīt par ģimenes iztikas avotu, taču, maksājot to, valsts tomēr apliecina, ka ir ieinteresēta ģimenes atbalstīšanā. Pēdējos gados gan ir indeksētas pensijas, gan paaugstinātas algas, taču valsts pabalsts bērniem jau ilgstoši palicis nemainīgs. Tiek solīts, ka to palielinās, taču, termiņam pienākot, izrādās, ka budžetā atkal pietrūcis naudas...

Viens no iemesliem varētu būt arī iedzīvotāju veselības pasliktināšanās, kā dēļ ne viena vien ģimene nevar tikt pie gaidītā mazuļa. Droši vien ir arī citi iemesli, kāpēc jaundzimušo skaits ir samazinājies.

Saldus pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Gaisma Koligina ilgstoši apkopo datus par demogrāfisko situāciju rajonā. Kopš 1994. gada katrā pašvaldībā izveidota sava dzimtsarakstu nodaļa, tāpēc konkrētāk viņa var pastāstīt tikai par Saldus pilsētu un Zvārdes pagastu, kuru arī apkalpo pilsētas dzimtsarakstu nodaļa (turpmāk tekstā - Saldus).

Arī Saldū dzimstības ziņā pagājušais gads bijis viens no sliktākajiem pēdējo 10 gadu laikā. Piedzimuši 124 mazuļi. Mazāk bijis tikai 1996. gadā, kad tika reģistrēti 109 jaundzimušie.

Pērn pilsētā piedzimušas 69 meitenītes un 55 puisīši. 55 no jaundzimušajiem bija pirmais mazulis ģimenē, 42 - otrais, 18 - trešais, 3 - ceturtais un tikpat daudz - arī piektais, 2 - sestais, bet vienā ģimenē - septītais. 43 mazuļiem noteikta paternitāte, 16 jaundzimušos audzinās vientuļās māmiņas.

MIRUŠIE

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem, rajonā palielinājies nomirušo iedzīvotāju skaits. Pērn aizsaulē aizgāja 469 cilvēki (2000. gadā - 445, 1999. gadā - 461).

Arī Saldū pērn miruši par 15 cilvēkiem vairāk nekā 2000. gadā. No 154 aizgājējiem 79 bija vīrieši, 75 - sievietes.

Visvairāk sieviešu mirušas vecumā no 71 līdz 80 gadiem - 25 - un no 81 līdz 90 gadiem - 24. Vecumā no 61 līdz 70 gadiem nomirušas 8 sievietes, no 51 līdz 60 gadiem - 4, no 18 līdz 50 gadiem - 4. Trīs meitenītes mirušas līdz gada vecumam. 5 sievietes aizsaulē aizgājušas 91 gada, bet 2 - 92 gadu vecumā.

Visvairāk vīriešu - 19 - miruši vecumā no 71 līdz 80 gadiem, bet 16 - vecumā no 18 līdz 50 gadiem. 15 vīrieši mūžībā aizgājuši 61 līdz 70 gadu vecumā, tikpat arī 51 līdz 60 gadu vecumā. 11 vīrieši miruši 81 līdz 90 gadu vecumā. Viens aizsaulē aizgājis 91 gada vecumā, viens - 98 gadu vecumā, bet viens - nesasniedzot 18 gadu vecumu.

48 sievietēm un 38 vīriešiem nāves cēlonis bijušas sirds un asinsvadu slimības, 11 sievietes un 22 vīrieši miruši no vēža, 13 sievietes un 12 vīrieši - no dažādām citām slimībām. 3 sievietēm un 5 vīriešiem dzīvību pārtraukuši nelaimes gadījumi, bet 2 vīrieši to sev atņēmuši paši, izdarot pašnāvību.

LAULĪBAS

Pērn pavisam nedaudz pieaudzis laulību skaits. Salaulājušies 113 pāri (2000. gadā - 111).

Saldū reģistrētas 67 laulības (gadu iepriekš - 62), no tām 28 pāri salaulājušies baznīcā (2000. gadā - 24). 44 pāriem šīs abiem laulātajiem bijušas pirmās laulības, 7 pāriem - otrās. No 16 salaulātiem pāriem 12 cilvēki laulībā devušies pirmo reizi, 15 šīs bijušas otrās laulības, bet 5 - trešās.

Pagājušajā gadā Saldus dzimtsarakstu nodaļa saņēmusi tiesas spriedumus par 61 šķirtu laulību. Nav iespējams precīzi pateikt, cik no šiem pāriem reģistrējušies tieši Saldus pilsētā, jo atsevišķa dzimtsarakstu uzskaite pašvaldībās ir tikai kopš 1994. gada, līdz tam bija kopīga uzskaite par visā rajonā laulātajiem.

VĀRDI

Saldus dzimtsarakstu nodaļā apkopoti dati par pagājušajā gadā jaundzimušajiem dotajiem vārdiem visā rajonā. Meiteņu vārdiem pērn absolūta līdere ir Samanta - šajā vārdā nosauktas 5 meitenītes Saldū un 7 pārējā rajona teritorijā.

Gadu iepriekš pilsētā populārākais meitenes vārds bija Alise. Pērn šo vārdu rajonā ieguvušas 6 meitenītes (4 Saldū). Saldū vairākiem vecākiem vēl paticis vārds Madara (3 meitenītēm) un Linda (3), bet divas meitenītes nosauktas par Renāti, Anniju, Elīzu un Megiju. Pārējā teritorijā pērn dzimušajām mazulītēm populārāki vārdi bijuši Laura (4), Līva (3), Beāte (3), Anna (3), Sintija (3), Elīna (3), Endija (3).

Vecāki izvēlējušies arī ne tik bieži dzirdētus vārdus, piemēram, Elvita, Džanete, Reičela, Nikola, Mirjama, Klitaimnēstra, Šeila, Sāra, Emija, Dinija, Lukrēcija, Arnita, Keita, Romija, Unigunde, Dženifera, Agneta, Venija.

Zēniem iepriekšējā gadā populāro Jāni, Kristapu un Klāvu pērn izkonkurējis Roberts (4 Saldū un 3 pārējā teritorijā). Savs Jānis būs vienā Saldus ģimenē un 3 ģimenēs lauku teritorijā. Vairākiem Saldus vecākiem pagājušajā gadā paticis arī vārds Dāvis (3), Emīls (3), Miks (2), Kevins (2), Daniels (2), Nikita (2). Bet pārējā rajona teritorijā dzimušajiem puisīšiem lielāka piekrišana bijusi vārdam Emīls (3), Renārs (3), Dāvis (3), Nauris (3).

Arī zēni tikuši pie neparastākiem vārdiem, piemēram, Karols, Everts, Patriks, Rainers, Keits, Salvadors, Deivits, Laurīns, Alens.

22 meitenītes un tikpat daudz puisīšu tikuši pie dubultvārdiem.