Ansis, kurš nav saimnieka dēls

Šodien vārdadienas gaviļnieki ir gandrīz 450 gadus sena latviska vārda īpašnieki - Anši. Arī Brocēnos, ANŠA ĶEMERA ģimenē, šo dienu atzīmē.

Ansis Ķemers ir karalaika bērns, tāpēc, kā viņš pats teic "dzīve ir bijusi raiba". Viņa dzimtā puse ir Valmiera, tur Ansis ir dzimis, pavadījis bērnību un arī jaunību. Tēvs pēc profesijas - zootehniķis, padomju laikos dabūjis ciest - izsūtīts uz Sibīriju. Jo strādājis savā profesijā Valmieras muižas saimniecībā, kur sodu izcietuši tie, kas labprātīgi nevēlējušies maksāt alimentus bērniem.

Ansis atzīstas, ka nezinot, kāpēc vecāki viņam devuši šādu vārdu. Varbūt tāpēc, ka Ķemeru sanatorijas dibinātāja vārds bijis Ansis un vecāki, to zinot, piemērojuši viņa vārdu dzimtas uzvārdam tā labskanīguma dēļ. Tomēr ar Ķemeriem ģimenei nekāda sakara nav, jo tēvs nāk no Madonas puses, bet māte - no Valmieras. Arī ne tēva, ne mātes rados Anša vārds nav nācis mantojumā no vecākajiem ģimenes vīriešiem. Ķemeru ģimenē bez Anša vēl ir brālis Andris un māsa Rudīte, bet dzimta plešas plašumā. Ansis saviem bērniem izvēlējies vārdus, kas arī sākas ar to pašu burtu, kā viņam, - Agris un Agita.

Viss apzinīgais Anša Ķemera mūžs - 40 gadi - ir pavadīti Saldus pusē, sēdot pie automašīnas stūres. Viņš sevi var uzskatīt par epidemioloģiskās stacijas veterānu, jo šeit nostrādāti 30 gadi. Tomēr, kad iznāk laiks, Ansim patīk kaut ko darīt mazdārziņā. Piepildījies arī sapnis, tāpat kā Kārļa Skalbes pasakas varonim Ansim, par savu mājiņu, bet tā atrodas tālu - Cēsu pusē, tāpēc aizbraukt tur izdodas visai reti. Vēl viena Anša aizraušanās ir ceļojumi. Apskatītas Krievijas lielākās pilsētas, būts Kaukāzā, Karēlijā, tomēr tagad līdzekļu tālākam ceļojumam nepietiekot.