Aida par likteni nesūdzas
Rīt vārdadienu atzīmēs Aidas. AIDU ĒVALDSONi Lutriņu pagasta melioratoru ciematā pazīst ikviens, tāpēc vārdadienā viņu sveiks ne tikai tuvinieki, bet arī draudzenes.
Aidas mammai paticis lasīt grāmatas, tāpēc meitai vārds dots rakstnieces Aidas Niedras ietekmē.
Melioratoru ciematā Aida dzīvo jau kopš trīs gadu vecuma. Arī viņas tēvs bijis meliorators. Viņas acu priekšā viss šeit veidojies, tāpēc šī vieta ir tik mīļa. Aida Ēvaldsone ir viena no tām darbiniecēm, kura palikusi uzticīga meliorācijai. Darbadienās un nereti arī brīvdienās viņa ir sastopama lielajā, klusajā kantorī. SIA "Saldus meliorācija" Aida ir gan grāmatvede, gan sekretāre, gan apkopēja vienā personā. Arī bērnunamā "Rūķītis" viņa ir "skaitļu pārzinātāja".
Dzīvē ar visu Aida cenšas pati tikt galā. Mācoties Saldus vidusskolā, bijusi apzinīga skolniece. Bet to, ko nav apguvusi, skolas solā sēžot, Aida cenšas iemācīties pati. Pēdējais sasniegums - ielauzusies datora gudrību pasaulē. Viņa atzīst: "Ja kaut ko iesāku, tad esmu spītīga un man ir apziņa, ka iesāktais jāpabeidz. Visam, lai izprastu, jāiziet cauri pašai." Centību un rūpību pret padarāmo darbu Aidā ieaudzinājusi mamma. Savukārt Aidas centību un apzinīgumu mantojušas arī divas meitas un dēls.
Spēkus dod bērni un mazbērni, un tie ir vienīgā bagātība, ko gaviļniece dzīvē iemantojusi. "Esmu pieradusi pie grūtībām, bet, kad kādreiz liekas, ka viss ir apnicis, tomēr nevaru atmest ar roku, jo jāpalīdz bērniem," atzīstas Aida. Dzīve viņu pieradinājusi pie grūtībām, jo vīrs agri aizgājis aizsaules dārzos un vienai bijis jārūpējās par bērniem. Tagad viena meita jau izskolota un izdota tautās, dēls strādā, bet pastarīte vēl mācās Rīgā.
Aidas stresa noņēmēja un visas ģimenes mīlule ir 11-gadīgā kaķenīte Fredis, kurai vārds ticis dots, domājot, ka tas ir runcis. Aidai patīk arī dziedāt, bet, kad izjucis melioratoru sieviešu ansamblis un darba kļuvis vairāk, - dziedāšana pārtraukta. "Kādreiz domāju, ka nevarēšu iztikt bez dziedāšanas, tomēr tagad esmu samierinājusies," skaidro Aida. Vēl gaviļniecei patīk darboties dārzā un savu reizi pasēdēt zem ziedošām ābelēm.
Citi raksti sadaļā: Izklaide
- Vienā ritmā ar zeibekiko 01.11.2024
- Anekdotes 01.11.2024
- Modē kurpes ar 75 centimetru snīpi 29.10.2024
- Anekdotes 29.10.2024
- Igaunijas ūdenskritumi — trīs paši svarīgākie 25.10.2024
- Anekdotes 25.10.2024
- Tūrisma uzņēmēji aizceļo pagātnē 22.10.2024
- Savvaļā sen neatrodams koks 22.10.2024
- Visu kosmosu nones līdz 4. stāvam 18.10.2024
- Garšu festivālā mielojas ar mīlnieka maltīti 18.10.2024
- Dabas dimantu izlase 18.10.2024
- Iekonservētā skaņa 15.10.2024
- Anekdotes 15.10.2024
- “Pavārs, nogaršojis dievišķo ēdienu, nokritīs bezsamaņā.” 11.10.2024
- Dabas dimantu izlase 11.10.2024
- Anekdotes 11.10.2024
- Anekdotes 08.10.2024
- Skaistuma ierocis no kvēpiem un mēsliem 03.10.2024 15:02
- Muzejā zied Zemgales dālijas 03.10.2024 15:02
- Ar dakšiņu rokās apceļos pasauli 03.10.2024 15:02
- Anekdotes 03.10.2024 15:02
- Tūristi apstiprina — apliecība derīga! 01.10.2024
- Grādīgs mikslis veselībai 01.10.2024
- Ja braucat uz Druskininkiem... 27.09.2024
- Anekdotes 27.09.2024
- “Sātana lūgšanu grāmata” 24.09.2024
- Izgroza megaminksu, piraminksu un skjūbu 24.09.2024
- Anekdotes 24.09.2024
- Astotais pasaules brīnums — Merkines piramīda 20.09.2024
- Anekdotes 20.09.2024