Dārgie kartupeļi

Rīsus dzenādams pa šķīvi,

Jurģis apcer grūto dzīvi.

Lai ko dara, lai ko strādā,

Sapņos kartupeļi rādās.

Tirgus pilns ar lauku preci.

Cenas skatot, nošļūk pleci.

Zemnieks, redzot Jurģa šaubas,

Cer ar viltu tikt pie naudas.

- Ja tev, kundziņ, rācen\'s smeķē,

Naudu nevaig\' turēt zeķē.

Latus desmit galdā liksi,

Tad pie pilna maisa tiksi.

Apdomājies "par" un "pret",

Jurģis latus galdā met.

Atlikušo naudu pētī,

Vai nu maisu nesīs klēpī?

Būs vien auto jāņem talkā,

Ies pēc taksometra smalkā.

Brauciens sācies, beidzās drīz,

Saimnieks prasa latus trīs.Ek, lai parauj naudu jupis,

Beidzot maiss pār slieksni klupis.

Domās jūt tas jauko smārdu,

Slienas mērcē kuplo bārdu.

Rauj no domām sieva skaļā:

- Vecais, šņorē beidzot vaļā!

Veras maiss, un ļogās ceļi:

- Tie tak cūku kartupeļi!

Krietni izbārdama veci,

Sieva čamda dārgo preci.

- Nez vai tādiem mizu plēst?

Varbūt var ar visu ēst?

Vīram acīs spulgo vēlme,

Sieva rādās īsta šķelme.

- Kartupeļus šos pa vienam

Ēdīsim pa svētku dienām.

Ko tu cilvēks padarīsi?

Jāēd atkal sausie rīsi.

Bet, ja māga neņem pretī,

Jāēd pārdienās spageti.

Domā Jurģa galva sirmā,

Kartupelis - maize pirmā.

Sētā ne vairs puķes plauks,

Zaļos varens rāceņlauks!