Dzīvo ar diviem vārdiem

Brocenieks un skolotājs HARALDS ŽANIS BRIZGA ir pieradis, ka vieni viņu atpazīst pēc pirmā vārda - Haralds, bet otri - ar vārdu Žanis. Bet šodien vārdadiena tiek svinēta par godu Haraldam.

Haralds Žanis Brizga stāsta: " Latviešiem ir populāras vārda dienas. Skatot ārzemju kalendārus, neesmu redzējis tādu, kurā būtu ierakstītas vārdadienas. Tas jau ir zināms, ka visām tautām nav vārdadienu, tāpat kā nav tautas dziesmu. Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka katram latvietim ir vismaz pa vienai tautasdziesmai un katram ir vismaz viena vārdadiena. Jo katrs vārds saistās ar noteiktu cilvēku. Esmu lasījis, ka pagājušajā gadsimtenī latviešu vīrieši saukti vismaz 1700 vārdos, bet sievietes - 2000. Pazīstu cilvēkus, kuri vārda ziņā ir bagātāki par mani un dzīvo ar trim vārdiem, bet padomju laikos reti kurš pasē saglabāja visus vārdus. Arī man pasu galda darbiniece personības dokumentā ierakstīja vienu vārdu no abiem, izvēlēdamās, viņasprāt, labāko.

Vārds Haralds Latvijā ir maz izplatīts, kaut arī zēni šajā vārdā kristīti jau vismaz simts gadus. Es Brocēnos un arī Saldū nevienu vārdabrāli neesmu saticis. Populārs šis vārds ir Norvēģijā, par to liecina arī pašreizējā Norvēģijas karaļa vārds. Arī Dānijā ir bijis karalis Haralds. Ne velti valodnieki skaidro, ka vārds cēlies no augšvācu vārda un tulkojot nozīmē karaspēka valdnieks. Tā kā man patīk humors, gribēju izstrādāt joku, kad biju ceļojumā Norvēģijā, Lafotu salās aiz polārā loka. Tur apmeklēju vikingu apmetni, kur pirms manis to bija apskatījis Norvēģijas karalis Haralds. Tam par godu akmenī ir iegravēta ziņa, ka Haralds V ir bijis šeit. Lai Latvijā pierādītu, ka par godu man tālajās Lafotu salās atstāta piemiņas zīme, vēlējos pie tās nofotografēties. Tomēr saule man šo avantūru izjauca. Fotogrāfijā pats esmu, bet piemiņas akmens un gravējums nav redzams.

Pirmspadomju un pēcpadomju laikā esmu atpazīstams ar vārdu Haralds, bet padomju laikā mans vārds bija Žanis. Latvijā bija populāri bērniem dot vārdu, kādu vēlas vecāki, bet otru - krusttēva vai krustmātes vārdu. Tā man tika vecāku dotais Haralds un krusttēva Žaņa vārds. Lielākā daļa manu radinieku un arī skolas biedru mani zina pēc Haralda vārda. Kad vēl nebiju saņēmis Latvijas pilsoņa pasi, mani radinieki atsūtīja dāvanu, bet, protams, uz Haralda vārda. Tāpēc uz pastu, lai saņemtu sūtījumu, vajadzēja doties ar dzimšanas apliecību, kurā ir ierakstīti abi vārdi."